Būvniecība un īpašums

Latvijā ir 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā

Dienas Bizness, 15.05.2015

SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs stāsta, ka uzņēmuma ģipšakmens atradnē (attēlā) katru gadu tiek iegūts ap 300 000 tonnām šā derīgā izrakteņa.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Būvmateriālu ražošanas apjoms ir cieši saistīts ar pieprasījumu tirgū, kas tiek vērtēts kā svārstīgs un lielā mērā atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Īpaši tas attiecināms uz pieprasījumu pēc ceļu būves jomā izmantojamiem būvmateriāliem. Jāteic, ka vieglāk klājas tiem ražotājiem, kuri savu produkciju – būvmateriālus – var arī eksportēt, jo viņiem nav jāpaļaujas tikai uz vietējo pieprasījumu. Tomēr ne visus būvmateriālus iespējams eksportēt, jo transportēšanas izmaksas ir visai lielas.

Būvmateriālu ražotāja SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs stāsta, ka uzņēmumam pieder viena derīgo izrakteņu atradne, kurā tiek iegūts ģipšakmens. No šā izrakteņa drupināšanas un vārīšanas rezultātā tiek iegūts ģipsis, no kura tiek ražots ģipša apmetums un ģipša kartona plāksnes, ko izmanto sienu un griestu apšūšanai. «Mums licence uz konkrētās atradnes izstrādi ir izsniegta uz 25 gadiem, un gadā mēs iegūstam 300 000 tonnu ģipšakmens. Jāpiebilst, ka šā izrakteņa iegūšana ir dārga un tā ir galvenā izmaksu pozīcija mūsu ražotajai produkcijai. Latvijā mēs vienīgie ražojam ģipša apmetumu un ģipša kartona plāksnes, tā ka konkurējam tikai ar ievesto produkciju. Cenu ziņā daudz lētāki ir attiecīgi Polijā ražotie produkti, jo tur ģipša ieguve ir daudz lētāka – galvenokārt tāpēc, ka tas rodas kā atkritumu produkts Polijas daudzajās ogļu elektrostacijās. Mēs savu produkciju arī eksportējam – pārsvarā uz Lietuvu, Igauniju, Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju. Pašlaik mēs veicam ietekmes uz vidi novērtējumu vienai ļoti lielai ģipšakmens atradnei, kas atrodas Salaspilī – tikai sešu kilometru attālumā no mūsu rūpnīcas. Mums bažas gan rada tas, ka pašlaik izskatās – tieši tur ies dzelzceļš Rail Baltic, bet mēs būtu ļoti ieinteresēti vispirms veikt šīs atradnes izstrādi, jo ģipšakmens krājumi tajā patiešām ir milzīgi.» A. Ivanovs arī stāsta, ka pašlaik ģipšakmens atradnēs strādā 12 cilvēku un rūpnīcā – 187 darbinieki.

Būvmateriālu ražotājs Siguldas būvmeistars ir specializējies dolomīta šķembu ražošanā, kas tiek izmantotas ceļu būves vajadzībām. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis stāsta: «Mums pieder viena atradne Ropažu novadā, kurā iegūstam dolomītu. Rūpnīca atrodas atradnes teritorijā, kas ir ļoti pozitīvi, jo iegūtais dolomīts nav tālu jāved. Jāteic, ka dolomīta ieguve ir dārga, jo vienas smagās mašīnas, kas strādā atradnē, cena ir vairāki simti tūkstošu eiro.»

J. Libkovskis arī uzsver, ka uzņēmuma investīcijas konkrētās atradnes izstrādē bez zemes iegādes ir trīs miljoni eiro. «Ja runājam par būvnieku pieprasījumu pēc mūsu ražotajām izejvielām, jāteic, ka tas varēja būt lielāks, jo mūsu ražošanas jaudas ir lielākas nekā pieprasījums. Patlaban mēs vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes apjomus.»

Plašāk lasiet rakstā Visvairāk – smilts atradņu piektdienas 15.maija laikrakstā Diena (5.lpp.)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu