Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Latvija turpina strauju virzību uz tīrās enerģijas jaudu palielināšanu – atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” 2026. gada martā Latvijas augstsprieguma pārvades tīklam pievienojis 225 megavatus (MW) uzstādītās saules ģenerācijas jaudas, kas veido aptuveni ceturto daļu no Latvijā pieslēgto lielo saules projektu jaudas.

Tas ir nozīmīgs solis ne tikai uzņēmuma attīstībā, bet arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz ilgtspējīgu enerģiju. Minētās saules parku jaudas izvietotas dažādās Latvijas vietās – 81 MW parks atrodas Madonas novadā pie Barkavas ciema, 54 MW parks – Valmieras novadā netālu no Matīšiem, savukārt trešais, 90 MW saules parks atrodas Dagdas pagastā, Krāslavas novadā.

“Šis ir īpaši nozīmīgs brīdis Latvijai, kad būtiski palielināt uz vietas saražotās enerģijas apjomus – īpaši šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošo enerģētiskās drošības nozīmi. Uz vietas saražotās enerģijas pieaugums ir ilgtermiņa risinājums, lai nodrošinātu konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas. Tas ir būtiski gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – gan tiem, kas jau darbojas un plāno attīstību, gan tiem, kas vēl tikai izvērtē Latviju kā savu nākotnes darbības vietu,” projektu nozīmi ilgtermiņā uzsver “Sunly” izpilddirektors Latvijā Toms Nāburgs.

Viens no Latvijas vadošajiem saules elektrostaciju operatoriem "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas uzņēmums "Saules Energy" uzsākuši sava 71,5 MW saules enerģijas portfeļa modernizāciju, papildinot to ar bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS).

Projekta kopējās investīcijas ir 25 miljoni eiro, un pirmā posma īstenošanai saņemts finansējums 13 miljonu eiro apmērā no Signet Bankas.

Piesaistot vairāk nekā 80 Latvijas privāto un institucionālo investoru kapitālu, "Merito Partners" fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" laika posmā no 2023. līdz 2024. gadam realizējis astoņu vērienīgu saules elektrostaciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā, Kalkūnē, Koknesē, Cēsīs un Valmierā ar kopējo jaudu 71,5 MW.

"Merito Partners" fonda saules elektrostacijas attīstītas ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi elektroenerģijas ražošana notiek tuvu tās patērētājiem – novadu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Astoņas saules elektrostacijas kopā šobrīd nodrošina elektroenerģiju 35 000 Latvijas mājsaimniecību, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinot ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

“Natixis Investment Managers” meitasuzņēmums “Mirova”, kas specializējas ilgtspējīgās investīcijās, un “Evecon” paziņojuši par virkni nozīmīgu sasniegumu, kas veicinās Igaunijas enerģētikas sistēmas transformāciju, izmantojot viņiem piederošo “Baltic Renewable Energy Platform OÜ” (“BREP”).

Jaunākie sasniegumi demonstrē, kā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apvienošana ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām un ilgtermiņa optimizācijas rīkiem var palielināt Baltijas enerģētikas tirgus pievilcību un ilgtermiņā veicināt Igaunijas enerģētisko neatkarību.

2024. gada oktobrī ekspluatācijā nodotā Kirikmē saules elektrostacija tiks papildināta ar 55 MW / 250 MWh BESS (bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu), kuras izbūve sākās 2026. gada janvārī. “WiSo Engineering” ir EPC apakšuzņēmējs, kas atbild par visas infrastruktūras un sistēmu integrāciju. Baterijas, jaudas pārveidošanas iekārtas un vidējā sprieguma komponentes piegādā “Huawei”.

Hibrīd‌risinājumam sākot darboties (provizoriski 2026. gada 3.–4. ceturksnī), tas ļaus BREP uzkrāt saražoto saules enerģiju un nodrošināt tīkla stabilitātes pakalpojumus, tostarp frekvences noturēšanas rezervi (FCR), automātisko frekvences atjaunošanas rezervi (aFRR) un manuālo frekvences atjaunošanas rezervi (mFRR).

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Banka Citadele piešķīrusi vairāk nekā 9 miljonus eiro SIA “kWp 1” divu hibrīdo saules un bateriju parku izveidei Ogres un Limbažu novados.

Kopējās investīcijas projektā veido vairāk nekā 14 miljonus eiro. Finansējumam piesaistīta arī Attīstības finanšu institūcijas ALTUM garantija no ES fondu līdzekļiem, kas kalpoja kā aizdevuma nodrošinājums.

Projektu kopējā elektroenerģijas bateriju krātuves jauda ir 42 MWh, un tie ir starp lielākajiem šobrīd realizētajiem projektiem Latvijā. Abās elektrostacijās saražotā un uzkrātā enerģija spēj nodrošināt Ogres un Salacgrīvas mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzības ar elektrību 12 līdz 24 stundas.

Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) ir moderns risinājums elektroenerģijas uzkrāšanai un palīdz izlīdzināt tā dēvēto “pīles līkni” elektroenerģijas patēriņā. Tās ļauj uzkrāt pašu saražoto un tīklā par daudz saražoto elektroenerģiju, un izmantot to vēlāk, kad pieprasī-jums pārsniedz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, piemēram, rīta un vakara stundās. Šī mūsdienīgā tehnoloģija, bez kuras vairs nav iedomājami moderni saules paneļu parki un insta-lācijas viedajām mājsaimniecībām, ļauj stabilizēt tīklu un palielināt neatkarību no elektroener-ģijas tirgus cenu svārstībām.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā intervijā stāsta uzņēmuma dibinātājs un valdes loceklis Andris Keziks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Statistika liecina par sistēmiskām problēmām veselības aprūpē

Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija

Latvijā ir izcili saules enerģētikas apstākļi vasarā, bet ļoti slikti – ziemā

Saules elektrostacijas palielinājušas energoneatkarību

Statistika

Turpmāk CSP skaitīs smalki. Centrālās statistikas pārvaldes vadītājs Raimonds Lapiņš

Latvijas eksporta izcilības

No miltiem maizi cepu, klijas sāku eksportēt

Nodokļi

Igaunija nodokļos dabū vismaz par miljardu vairāk

Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.

"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 3,64 miljonu eiro apmērā vietējiem enerģētikas uzņēmumiem SIA Saules parks Vītoliņi, SIA M TEAM un SIA AZE2, lai atbalstītu trīs vidēja mēroga akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) izveidi Kurzemē.

Jaunās iekārtas tiks integrētas jau esošos saules parkos Tukuma un Kuldīgas novados, būtiski palielinot to efektivitāti, uzlabojot elektrotīkla stabilitāti un veicinot atjaunīgo energoresursu jaudu integrāciju Latvijas enerģētikas sistēmā.

Līdz šim visu staciju attīstība veikta par īpašnieku pašu kapitālu. Jaunais finansējums ļaus esošo infrastruktūru papildināt ar modernām enerģijas krātuvēm, kas nodrošina elektroenerģijas uzkrāšanu, kad ražošana pārsniedz pieprasījumu, un tās nodošanu tīklā pīķa stundās. Projektu attīstītāji ir pieredzējuši vietējie investori, kuri iepriekš veiksmīgi realizējuši biogāzes un nekustamo īpašumu projektus.

Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši jaunie hibrīda projekti ir tie, kas palīdz izlīdzināt tirgus disbalansu un nodrošina augstu atdevi no investīcijām mainīgas cenas apstākļos. Nozares perspektīvas liecina par strauju segmenta izaugsmi – prognozētais saules enerģijas ražošanas apjoms Latvijā līdz 2029. gadam varētu sasniegt ap 20 % no kopējās valsts elektroenerģijas ražošanas, tādēļ šādi enerģijas uzkrāšanas risinājumi kļūst īpaši svarīgi.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Militārais konflikts tuvajos Austrumos un tā ietekme uz naftas produktu cenām ir novērojama ikkatram ¹.

Gāzes tirgus analītiķi brīdina, ka gāzes cenas kāpums šī konflikta ietekmē var būt lielāks nekā 2022. gadā sākoties liela mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā ². Par to mudina domāt arī šobrīd novērojamais gāzes cenas kāpums Eiropas TTF biržā – no 30,55 EUR/MWh 24.februārī uz 56,45 EUR/MWh 9. martā – tas ir cenas pieaugums par 85% ³.

Dabasgāzes un citu fosilo resursu cena tieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, jo liela daļa elektroenerģijas Latvijā vēl joprojām tiek ražota termoelektrostacijās – it sevišķi ziemā, kas ir nepieciešama arī siltumenerģijas ražošana lielā apjomā ⁴.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Lai gan aukstās sezonas izaicinājumi mēdz nonākt uzmanības centrā tikai tad, kad kaut kas “iet greizi”, biznesa realitātē stabils sniegums ziemā ir rezultāts ilgtermiņa sagatavošanās darbiem.

Latvijā ziema ierasti ir viena no tehniski un finanšu ziņā prasīgākajām sezonām dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Zemas temperatūras, sniega slodze un straujas laikapstākļu izmaiņas pārbauda ne tikai inženiertehniskos risinājumus, bet arī to, cik sistemātiski un profesionāli tiek plānota ēku uzturēšana gada garumā. Tāpēc mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas” pieņem ziemu kā dabisku gada posmu, kurā nav jāreaģē tikai uz izņēmumiem, bet gan jāpiemēro gudra tehniskā plānošana, preventīvie darbi un ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina ēku efektīvu darbību un iedzīvotāju komfortu visa gada garumā.

Runājot par daļas iedzīvotāju vēlmi samazināt apkuri koplietošanas telpās - šāds risinājums būtu saistīts ar daudzām problēmām un negatīvu ietekmi uz ēku kopējo stāvokli, tāpēc apsaimniekotāji šādu iniciatīvu neatbalsta.

Dažādu faktoru dēļ šajā ziemā elektrības cena bija par apmēram 83% augstāka nekā iepriekšējā ziemā, intervijā teica AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka šajā ziemā elektrības cena ir pieaugusi, bet tas jāvērtē kontekstā ar iepriekšējo ziemu.

"Pagājušajā ziemā janvāris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, šogad ziema ir viena no aukstākajām novērojumu vēsturē. Protams, ka [cenas] delta veidojas tīri objektīvi tādēļ, ka tādu ziemu mēs neesam redzējuši pēdējos 15 gados un tika piedzīvots arī vēsturiski augstākais elektrības patēriņš jaudas ziņā," skaidroja Čakste, piebilstot, ka pie šāda patēriņa tiek darbināts viss, kas ir pieejams.

"Latvenergo" vadītājs stāstīja, ka arī "Latvenergo" termoelektrocentrāles (TEC) ir darbojušās divus mēnešus gandrīz vai pilnā režīmā, un tas nozīmē, ka fosilie resursi, ieskaitot arī Igaunijas un Lietuvas fosilos resursus, noteica elektroenerģijas cenu reģionā.

Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.

Politiskie riski tieši ietekmē tarifus

Globālie notikumi – konflikti Tuvajos Austrumos, spriedze starp lielvarām, energoresursu tirgu fragmentācija – būtiski ietekmē gāzes un citu kurināmo cenas. Jaunākā konflikta – ASV un Izraēlas kara ar Irānu laikā – gāzes cenas ir praktiski dubultojušās. Tā kā liela daļa Latvijas siltumapgādes sistēmu joprojām balstās uz dabasgāzi, jebkuras cenu svārstības nekavējoties atspoguļojas siltumenerģijas tarifos. Šī nav vienkārši teorētiska problēma – tā ir tieša iedzīvotāju maksājumu realitāte. Katrs ģeopolitisks satricinājums nozīmē lielāku finansiālo slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šoreiz gan Rīgai paveicās – konflikts sākās laikā, kad apkures sezona strauji tuvojās beigām un tā tika nodrošināta ar vēl pērn pirktu gāzi. Taču mūžīgi veikties nevar – citu reizi konflikts sāksies oktobrī vai novembrī un tā sekas būs katastrofāli dārga ziema. Ļoti iespējams, ka tāda būs tieši nākošā ziema, jo gāzes krājumu veidošanas sākuma laiks ir jau tuvu, bet gāzes cenas joprojām ir ļoti augstas un tuvākajā laikā nesamazināsies – to nosaka gan krietni sagrautā nafas un gāzes infrastruktūra Persijas līča valstīs, gan augstās apdrošināšanas maksas, gan arī visai zināmais fakts, ka Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts kuģu satiksmei. Pat ja pēdējo problēmu izdotos atrisināt dažu dienu laikā, divas pirmās tūlīt nepazudīs. Tas savukārt nozīmē, ka nākamās apkures sezonas dabasgāze nebūs lēta, bet iespējams, ka relatīvi lētās dabasgāzes laikmets ir beidzies uz visiem laikiem.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs un eksporta uzņēmums “Baltic Block” blakus savai ražotnei Madonas novadā ir atklājis jaunu saules elektrostaciju. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā divi miljoni eiro.

Saules elektrostacijā saražoto elektroenerģiju uzņēmums galvenokārt izmanto ražošanā, palielinot pašu ražotās zaļās elektroenerģijas īpatsvaru. Rezultātā uzņēmums cer panākt CO₂ emisiju samazinājumu par aptuveni 218 tonnām gadā.

Ikdienas ražošanas procesos Baltic Block izmanto 100% Latvijā ražotu zaļo elektroenerģiju, kas iegūta tikai no atjaunojamiem energoresursiem. No kopējā elektroenerģijas apjoma 65% uzņēmums saražo savā koģenerācijas stacijā, 9% – jaunajā saules elektrostacijā, bet 26% iepērk no ārējiem piegādātājiem.

Saules elektrostacija tiek izmantota nepilnu gadu, un paredzams, ka ar laiku pašu saražotās elektroenerģijas īpatsvars turpinās pieaugt.

Signet Banka, vietējā banka, kas fokusējas uz Latvijas uzņēmēju un uzņēmumu ilgtspējīgu finansēšanu, piešķīrusi 5 850 000 eiro finansējumu SIA Ventspils saules parks zaļās enerģijas projekta attīstībai.

Finansējums tiks izmantots saules parka izbūvei un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidei 12 hektāru platībā Krasta ielā 1, Ventspilī.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt saules elektrostacijas ar elektroenerģijas uzkrātuvi ar saules paneļu jaudu ne mazāku kā 10 MW un elektroenerģijas uzkrātuvi ar ne mazāku kā 20 MWh. Bateriju sistēma nodrošinās saražotās elektroenerģijas uzkrāšanu un nodošanu patērētājiem brīžos, kad elektrosistēmā rodas elektroenerģijas deficīts.

“Atjaunojamās enerģijas ražošana kombinācijā ar uzkrāšanas iespējām ir veids, kā stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un ilgtermiņā arī pazemināt elektrības cenas patērētājiem. Šāda veida un izmēra projektos kritiski svarīgs elements ir finansējuma piesaiste. Signet Banka ir sevi pierādījusi kā finanšu partneri, kas nebaidās finansēt inovatīvas idejas un sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, turklāt sadarbība ir profesionāla un uz rezultātu vērsta,” komentē Kaspars Rāzna, SIA Ventspils saules parks valdes loceklis.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."