Jaunākais izdevums

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Diskusijā ar savu līdzšinējo pieredzi par ģenerālvienošanos dalījās arī LDDK padomes loceklis un Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons, kurš pauda, ka pēdējos gados situācija ir bijusi grūta, jo īpaši darbinieku piesaistīšanā un noturēšanā, savukārt tagad grūtības sagādā Krievijas iebrukums Ukrainā, jo ievērojami sadārdzinājušās būvmateriālu cenas, kas savukārt ietekmē publisko pasūtījumu izpildi.

Ņemot vērā to, ka ģenerālvienošanās būvniecības nozarē minimālo algu nosaka augstāku par valstī noteikto, bet projektu izmaksas ievērojami sadārdzinājušās, tad uzņēmēji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem izpildīt saistības pret pasūtītājiem. G.Miķelsons uzskata, ka situāciju varētu uzlabot likumdošanas izmaiņas, kas paredzētu, ka tie uzņēmumi, kuri piedalās publiskajos iepirkumos, saņemtu papildu bonusa punktus par to, ka noslēguši ģenerālvienošanos un apņēmušies saviem darbiniekiem maksāt augstākas algas, kā arī godīgi nomaksā nodokļus un piedāvā dažādus citus bonusus darba ņēmējiem.

Diskusijā klātesošie arī pārrunāja to, kas būtu nepieciešams no valsts puses, lai vairāk nozaru vēlētos slēgt koplīgumus. Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere pauda, ka vispirms būtu nepieciešams atrisināt tās likumdošanas izmaiņas, ko valsts uzņēmusies no savas puses, piemēram, slēdzot ģenerālvienošanos stiklšķiedras nozarē. Viņa norādīja, ka galvenais priekšnoteikums ir atrisināt mobilitātes jautājumu, jo pašreiz uzņēmēji piesaista darbiniekus ne tikai no tuvākās apkaimes, bet arī ved no attālākiem reģioniem un citām pilsētām, bet šie izdevumi tiek aplikti ar darbaspēka nodokļiem, tādējādi ievērojami sadārdzinot izmaksas.

Eksperti arī pārrunāja nepieciešamību ar ģenerālvienošanos regulēt darbaspēka un profesionālo zināšanu trūkumu. Piemēram, G.Miķelsons pauda, ka nozare pašreiz diskutē par to, ka nepieciešams ieviest konkrētus standartus drošības jautājumos, kā arī veidot programmas, lai darbinieki varētu paaugstināt savu kvalifikāciju, taču vienlaikus jāpatur arī prātā tas, ka koplīgumam jābūt tik saistošam, lai labākie darba ņēmēji nemeklētu darbu ārpus Latvijas, kā tas, diemžēl, mēdz notikt, bet gan būtu motivēti palikt mūsu valstī un strādāt.

Daudzkārt diskusijas dalībnieki pieminēja Skandināvijas valstu piemēru, kur valsts intervence darba attiecību veidošanā ir samērā neliela, savukārt ar ģenerālvienošanos katra nozare var regulēt ne tikai minimālo algu, bet arī darba laiku, atvaļinājumus, pabalstus un citus bonusus. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks gan piebilda, ka ir atsevišķas jomas, ko pašreiz vēl Latvijā nav iespējams nodot tikai sociālā dialoga veidotājiem, jo daudz kas tiek regulēts ar Darba likumu, savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane pauda, ka Ziemeļvalstu pieredze veidojusies vēsturiski ļoti daudzu gadu garumā, savukārt Latvijā esam šī ceļa pašā sākumā.

Arodbiedrību pārstāvji, tostarp E.Baldzēns, R.Pfeifere un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente Irēna Liepiņa pauda, ka visbūtiskāk ir nonākt pie sociālā dialoga ar uzņēmējiem un to organizācijām, jo tikai tā būs iespējams atrisināt nozarē samilzušas problēmas, kas saistītas ne tikai ar darbaspēka trūkumu, motivāciju un darba algām, bet arī vienoties par dažādiem citiem regulējumiem, piemēram, izglītības celšanu, mobilitāti, ēdināšanas nodrošināšanu u.c.

Divpusēja sociālā dialoga pamatā ir darba devēju un darba ņēmēju vienošanās par labākiem nosacījumiem konkrētā nozarē, nodrošinot abām pusēm pieņemamus papildu bonusus. Līdz šim uzņēmējdarbības vides sakārtošana prioritāri uzsākta piecās nozarēs - kokrūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, transportā un loģistikā, telekomunikācijās un sakaros.

Ekspertu diskusiju organizēja Valsts kanceleja sadarbībā ar LDDK un LBAS ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīspusēja sadarbība – ģenerālvienošanās

Rita Pfeifere, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājas autobusu parks septembrī izpildījis 99,7% reisu

Db.lv, 04.10.2022

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) šogad septembrī Liepājas, Pierīgas, kā arī Ogres-Aizkraukles lotēs nodrošinājis 24 457 reisus jeb 99,7% paredzēto reisu, informē LAP pārstāvji.

Tostarp Ogres-Aizkraukles maršrutos, kur LAP darbu sāka šogad 1.jūlijā, kopējais reisu skaits septembrī veidoja 8988, no kuriem izpildīti 99,73%.

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls neplānotām izmaiņām kustību sarakstos joprojām ir kvalificētu autobusu vadītāju trūkums, esošo darbinieku slimošana un transportlīdzekļu tehniskie bojājumi.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Mēneša laikā uzņēmums ir ziņojis kopā par 76 atceltiem vai pārtrauktiem reisiem visos trijos pārvadājumu reģionos, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmums turpina darbības rādītāju uzlabošanu, piesaistot autobusu šoferus.

LAP pārstāvji uzsver, ka arī citi pārvadātāji sastopas ar autobusa vadītāju būtisku nepietiekamību. Satiksmes ministrijas šogad 19.septembrī organizētās domnīcas laikā Autotransporta direkcija, pēc pārvadātāju aptaujāšanas, pauda, ka šobrīd Pierīgas reģionā, tostarp Ogres novadā pārvadātājiem trūkst 92 autobusu vadītāji.

Pēc kompānijā vēstītā, LAP atbalsta nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas paredzētu būtiskus uzlabojumus šoferu atalgojumā un sociālajās garantijās, nosakot minimālo bruto algu mēnesī, definējot, vai un kā tiek apmaksāts laiks, kas pavadīts autobusa vadīšanā, kā arī starpreisu stāvēšanas laiks.

Vienlaikus kompānijā norāda, lai īstenotu nozares ģenerālvienošanos, ir nepieciešama sadarbība un kopīga izpratne ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī pašvaldību, nozares arodorganizāciju un atbildīgo valsts institūciju vidū.

Savukārt, runājot pat LAP iespējām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kompānijā min, ka reisu izpildēs Ogres novadā LAP izmanto četrus jaunus "Isuzu Turquoise" autobusus, kas ir pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Gadījumos, kad personai ar kustību traucējumiem ir nepieciešams saņemt pakalpojumu reisā, kurā nav norīkots speciāli pielāgots autobuss vai personai nav zināma informācija par speciāli pielāgota autobusa norīkojumu konkrētā reisa izpildē, šo informāciju iespējams noskaidrot un pieteikt šādu autobusu 36 stundas pirms konkrētā reisa izpildes, piezvanot uz bezmaksas dispečeru dienesta tālruni attiecīgajā reģionā.

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns informē, ka kompānijas vadība ir nosūtījusi Ogres pašvaldības priekšsēdētājam atklātu vēstuli, skaidrojot reisu nodrošināšanas kārtību Ogres un Aizkraukles lotē, kā arī aicinot uz konstruktīvu sadarbību labākā iedzīvotāju informēšanā.

Vēstulē LAP aicina Ogres pašvaldību atbalstīt un palīdzēt skaidrot informāciju iedzīvotajiem atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji var uzzināt par izmaiņām kustību sarakstos, gan attiecībā uz pasažieru, kuriem ir kustību traucējumi, pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija ir brīdinājusi LAP par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados saistībā ar reisu neizpildi.

LAP apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru