Start-up

Latvija jaunuzņēmumus vilina ar labākajiem nosacījumiem

Anda Asere, Māris Ķirsons, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā par jaunuzņēmumu var uzskatīt jebkuru uzņēmumu, ja vien tas spēj komisijai nodemonstrēt inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību, tādējādi tā kļūst par teju visdraudzīgāko valsti jaunuzņēmumiem.

To paredz grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pēc ekspertu sacītā, šīs izmaiņas, kas atvieglo prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, Latviju padara par vienu no pievilcīgākajām valstīm jaunuzņēmumu attīstībai. Tie ir būtiski grozījumi, kas klusi, bet būtiski uzlabojuši jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

“To jau ir novērtējuši arī ārvalstu eksperti un uzņēmēji, jo tādu priekšrocību nodokļos nevienai citai valstij pagaidām nav,” secina ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka likuma grozījumu anotācijā minēts: kopš 2012. gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 milj. eiro apjomā un Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbinieku. Vai izmaiņas patiešām radīs būtisku grūdienu jaunuzņēmumiem Latvijā, rādīs laiks. Visticamāk, konkurentvalstis centīsies neatpalikt, taču būtiskākais jautājums ir un būs par šo normu ilgtermiņa darbību un arī šīs jomas uzņēmēju vēlmi izvēlēties savai darbībai tieši Latviju.

Pirms Jaunuzņēmumu likuma pieņemšanas izstrādātajā koncepcijā bija nosprausts mērķis ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus, pašlaik tādi ir tikai seši, bet atbilstoši koncepcijai būtu bijis jābūt ap 80. Izmaiņu pakete Saeima septembrī izdarīja izmaiņas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, bet valdība pavisam nesen veica grozījumus attiecīgajos noteikumos. Tie paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu (meitas vai mātes) sabiedrību ārvalstīs.

Ar mērķi ļaut jaunuzņēmumiem piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus specifiskā nozarē turpmāk jaunuzņēmumu atbalsta programmas pieteicējam nebūs jāapliecina, ka tā darbinieks darba attiecību laikā negūs citus ienākumus, norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā.

Visu rakstu lasiet 10.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Db.lv, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstījuši grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā, informē Saeimas Preses dienests.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digitālie apdrošinātāji Cachet ar startu Latvijā apmierināti

Anda Asere, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Insulta rehabilitācijas asistentam pirmie pacienti

Anda Asere, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Koatum" veic klīnisko pētījumu zoba implantam ar pārklājumu, kas novērš iekaisumu procesu attīstību.

"Gribam panākt to, lai rehabilitācijas laiks pēc operācijas ir īsāks un ir mazākas komplikācijas," saka Emīls Sjundjukovs, SIA "Koatum" līdzdibinātājs.

Pērn uzņēmums piesaistīja vēl 300 tūkstošus eiro no Polijas investora "StarFinder". Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti 500 tūkstoši eiro. Līdz gada beigām iecerēts pabeigt klīnisko pētījumu, kura rezultāti palīdzēs pierādīt tehnoloģijas efektivitāti un piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma tālākai attīstībai.

"Koatum" nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Kompānijas risinājums ļauj dentālajiem un ortopēdiskajiem implantiem pievienot zāles un dažādas aktīvās vielas. Tas risina problēmu ar mērķtiecīgu vielu nogādi pacienta organismā. Piemēram, kad tiek ievietots implants un lai nebūtu ilgstoši jālieto antibiotikas, zāles var iestrādāt uzreiz implantā. Tādējādi tās uzreiz nonāk vajadzīgajā vietā un atveseļošanās process ir krietni vieglāks. Uzņēmuma šī brīža prioritāte ir dentālie implanti, jo šajā jomā tirgus barjera ir nedaudz zemāka. "Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāidentificē tirgus, ar ko sākt strādāt. Ja sāksim ar dentālajiem implantiem, pēc 9 līdz 12 mēnešiem būs gatavs produkts. Ortopēdijā vajadzīgi daudz ilgāki pētījumi," iepriekš izteicies Sergejs Jakimovs, "Koatum" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv, 30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumam panākumi Eiropas veselības aprūpes akseleratorā

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums SIA "Longenesis" saņēmis atzinību lielākajā Eiropas veselības aprūpes akseleratora programmā "Headstart".

Latvijas komanda no "Headstart" programmas saņems 40 000 eiro, kā arī ieguvusi iespēju izcīnīt papildu 10 000 eiro dotāciju ar labākajām pieejamajām mentorēšanas un tīklošanās iespējām. Šis jaunuzņēmums atbalsta Covid-19 pētniecību, piedāvājot tehnoloģisku rīkkopu, kas palīdz risināt ar piekļuvi pacienta datiem saistītas juridiskas problēmas.

Pirmajā nedēļā skrinings.lv iesaistās 600 sievietes 

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50...

SIA "Longenesis" risinājums sniedz atbalstu Covid-19 pētniecībā, piedāvājot tehnoloģisku rīkkopu, kas palīdz risināt ar piekļuvi pacientu datiem saistītas juridiskas problēmas. Šis rīks atbilst VDAR un HIPA prasībām un nodrošina informāciju par pacientiem klīniskās jomas un citiem pētniekiem, neatklājot pacientu personas datus.

"Headstart" programmas ietvaros "EIT Health" izlēma atbalstīt 89 Eiropas veselības aprūpes jaunuzņēmumus, tostarp 17 komandas no lielāku progresu sasniegušiem reģioniem. Septiņi jaunuzņēmumi bija no Itālijas, pa diviem no Portugāles, Polijas un Igaunijas, un pa vienam no Grieķijas, Rumānijas, Ungārijas un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā riska investori ieguldījuši ievērojamas summas jaunuzņēmumos, kas meklē gaļas aizstājējproduktus, liecina Londonas uzņēmuma “Farm Animal Investment Risk & Return” pētījums.

Šajā gadā vairāk nekā 20 šīs Jomas jaunuzņēmumi piesaistījuši aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru. Uz augu bāzes ražotās gaļas un piena alternatīvu ražošanas uzņēmumu piesaistītās investīcijas sasniegušas 1,1 miljardu dolāru, salīdzinot ar 457 miljoniem dolāru 2019.gadā, savukārt uzņēmumi, kas audzē gaļu no šūnām, piesaistījuši trīs reizes lielāku apjomu nekā pagājušajā gadā - 290 miljonus dolāru, salīdzinot ar 75 miljoniem dolāru pērn.

Riska investori cer uz līdzīgiem panākumiem kā kompānijai “Beyond Meat Inc”, kuras akcijas cena kopš IPO 2019.gada maijā pieaugusi par aptuveni 400%.

Saskaņā ar “Nielsen” datiem, pieprasījums pēc mākslīgās gaļas, kas balstīta uz augu bāzes, šogad audzis par 264%. “Farm Animal Investment Risk & Return” eksperti prognozē, ka līdz 2025.gadam šo produktu tirgus sasniegs 17,9 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru