Jaunākais izdevums

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Indriksone skaidroja, ka mājokļu pieejamība ir pārāk maz novērtēta kā iespēja uzņēmumiem saņemt ar dzīvi apmierinātus, aktīvus un veselus cilvēkus, bet pašvaldībām - iedzīvotājus ar izvēles iespējām nākotnē. Tāpat mājokļa pieejamība ir ne vien viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām, bet arī būtisks priekšnoteikums katra indivīda personības attīstībai un integrācijai sabiedrībā. Neskatoties uz strauju attīstību atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nepietiekamu mājokļa pieejamību un kvalitāti, īpaši iedzīvotāju grupām, kas mājokli nevar atļauties iegādāties uz tirgus nosacījumiem.

"Svarīgi ir veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, veicot ieguldījumus gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā, gan veicinot investīcijas jauna dzīvojamā fonda attīstībā," uzsvēra Indriksone.

Savukārt EESK priekšsēdētāja Krista Švenga uzsvēra, ka pieejami mājokļi ir pamatvajadzība visiem un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tā arī ir galvenā prioritāte. Švenga norādīja, ka, lai gan mājokļu politika joprojām ir valstu kompetencē, pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkuma novēršanai ES ir vajadzīgs īpašs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā, kurā galvenā uzmanība pievērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Tāpat Švenga norādīja, ka ES nepieciešams dubultot mājokļu renovācijas tempu, kā arī uzlabot materiālu atkārtotu izmantošanu mājokļos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsvēra, ka saskaņā ar ES Sociālo tiesību pīlāru mājokļu pieejamība ir viens no 20 svarīgākajiem principiem un bez pieejama mājokļa neizdosies panākt, ka sabiedrība piepilda savu dzīvi. Vienlaikus patlaban inflācija un energokrīze ir pasliktinājušas mājokļu pieejamību, bet būvniecības izmaksu kāpums ir padziļinājis mājokļu krīzi visā ES.

Petre informēja, ka dzīvojamais fonds patērē 40% no visiem energoresursiem, taču tikai 1% no dzīvojamā fonda tiek atjaunots. Tāpēc ir jādubulto dzīvojamā fonda atjaunošanu, apvienojot sociālo, vides un citas politikas.

Vienlaikus Petre atzina, ka Latvijā iedzīvotāju ienākumi ir vieni no zemākajiem ES, tāpēc dzīvojamā fonda pieejamība ir zema un tas ietekmē iedzīvotāju mobilitāti. Arī enerģētiskā krīze rada problēmas tām mājsaimniecībām, kurām ir energoneefektīvs mājoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar Mājokļu fonda palīdzību līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību iecerēts risināt īres dzīvokļu problēmas novados, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Mājokļu pieejamība - atslēga darbaspēka piesaistei reģionos" pauda ministrijas pārstāve Ilze Oša.

Mājokļu fonda plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro, tas plānots kā atbalsta instruments pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt darbaspēku likumos noteikto funkciju izpildei. Kā skaidroja Oša, pirmkārt, šis fonda mājokļi domāti pedagogiem, mediķiem un citiem speciālistiem, otrkārt, kā dzīvojamais fonds, ar kura palīdzību pašvaldība varēs piesaistīt uzņēmējus, nodrošinot īres dzīvokļus uzņēmumu darbiniekiem.

Fonds būs pieejams ikvienai pašvaldībai, un līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu.

Fondam atvēlētie 100 miljoni eiro ir emisijas kvotu izsoļu nauda, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Turpmākai fonda darbībai piesaistīs līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta. Valsts vērtē aizņemšanās iespējas no Eiropas Investīciju bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ventspilī attīsta dzīvojamo fondu

Sadarbības materiāls, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru