Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

08.12.- 09.01. | Cik liela ir nozare Latvijā?

09.02.- 11.13. | Cik liels spiediens būs uz reciklētas koksnes izmantošanu?

11.14.- 12.15 | Vai koksnes pieejamība var būt nozari limitējošs faktors?

Jauno ražotņu artava

Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā Latvija sasniedza ievērojamu progresu kokskaidu plātņu un bloku produktu produkcijas eksportā. 2007. gadā, salīdzinot Baltijas un Skandināvijas valstis, Latvija šo produktu eksporta apjomā ( 92 tūkst. t) atpalika gan no Somijas ( 123 tūkst. t), gan Igaunijas (101 tūkst. t). Pēc tam Latvijas kokskaidu plātņu ražotāji spēja kāpināt eksporta apjomus, un no 2008. gada Latvija ir stabila Baltijas un Skandināvijas līdere šīs produkcijas eksportā. Šādas izaugsmes pamatā ir 2007. gada rudenī oficiāli atvērtā 140 milj. eiro vērtā OSB plātņu ražotne, kas tobrīd bija viena no Latvijā lielākajām investīcijām visā Latvijas rūpniecībā.

Savukārt 2012. gadā tika atvērta pēc kokskaidu plātņu tehnoloģijas strādājošā un līdz ar to arī šī produkta statistiskos rādītājus audzējošā presētā koku palešu bloku ražotne SIA Baltic Block. Rezultātā Latvija maksimālo eksporta apjomu sasniedza 2017. gadā – 272 tūkstoši tonnu. Tā kā kokskaidu plātņu un bloku produkti ir svarīga produkcija rūpniecībā un celtniecībā, tad tās eksporta apjomi ir jutīgi pret ekonomiskās izaugsmes izmaiņām. Covid -19 pandēmijas izraisītajā ekonomiskā sarukuma laikā Latvijas kokskaidu plātņu un bloku produkcijas eksports nedaudz samazinājās, bet 2022. gadā nozare jau bija atguvusies.

Nozīmīgu apjomu no Latvijas kopējā kokskaidu plātņu un bloku produktu produkcijas eksporta 2023. gadā iepirka arī Zviedrija ( 6,21% ), Igaunija ( 4,81% ), ASV ( 3,54% ), Čehija ( 3,46% ), Katara ( 3,39% ), Somija ( 3,24% ), Beļģija ( 2,78% ), Apvienotā Karaliste ( 2,12% ), Nīderlande ( 1,82% ), Ungārija ( 1,65% ) un Portugāle ( 1,21% ). Savukārt pasaules lielākā kokskaidu plātņu importētāja ir Vācija, kas 2022. gadā importēja vairāk nekā desmito daļu ( 10,6% ) no pasaules tirgū piedāvātā kokskaidu plātņu apjoma. Tālāk pēc importa apjoma sekoja Polija ( 5,6% ), ASV ( 5,4% ), Itālija ( 4,9% ).

Latvijas vieta pasaulē

Pēc Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center datiem par 2022. gadā vislielāko kokskaidu plātņu apjomu eksportēja Taizeme (1477,6 tūkst. t), kam sekoja Austrija ( 1163,5 tūkst. t), Vācija ( 1118 tūkst. t). Latvija ar 212 tūkst. t bija 18. vietā pasaulē. Salīdzinājumam 2022. gadā Lietuva ar 64 tūkst. t lielu eksportu bija 34. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 30,4 tūkst. t lielu eksportu bija 31. vietā pasaulē. Latvijas kokskaidu plātņu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus. Ņemot vērā to, ka Latvijā dzīvo 0,02% no pasaules iedzīvotājiem, tad visas preces, kurās Latvijas eksports ir virs 0,02% no pasaules kopējā eksporta, liecina, ka attiecīgās preces eksportā Latvijai ir specializācija starptautiskajā darba dalīšanā attiecīgajā jomā globālā mērogā.

Kokskaidu plātņu eksportā Latvija ir ļoti augstā vietā globālajā tirgū. Vislielākie ienākumi no kokskaidu plātņu eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2022. gadā bija Austrijai ( 92,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Latvija ( 50,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Beļģija ( 24,0 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Slovākija ( 23,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čehija ( 19,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Rumānija ( 15,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija ( 15,5 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Portugāle ( 14,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 14,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija devītajā vietā pasaulē, bet Horvātija ( 13,4 eiro uz vienu iedzīvotāju) noslēdza pasaules desmitnieku. Nozīmīgs koka skaidu plātņu eksporta apjoms uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija Šveicei (12,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), Norvēģijai ( 11,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Baltkrievijai ( 9,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Lietuvai ( 9,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Ungārijai ( 9,5 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Populārs produkts

Koka skaidu plāksnes tiek ražotas no koksnes skaidām, kas sajauktas ar sintētisko sveķu līmi, kuras tiek presētas augstā (150-200 grādi pēc Celsija) temperatūrā un liela spiediena (100-200 MPa) apstākļos. Atkarībā no skaidu lieluma un izmantotās līmes koka skaidu plāksnes tiek ražotas gan vispārējam pielietojumam, gan lielai slodzei, gan paaugstinātai mitrumizturībai.

Kokskaidu plātnes var ražo dažādos izmēros un ar dažādu biezumu. Tās izmanto mēbeļu ražošanā (mēbeļu korpusu, durvju un skapju izgatavošanai), celtniecībā (jumtu, grīdu un sienu izbūvei), iepakojuma ražošanā, kā arī dažādu iekārtu un konstrukciju izgatavošanai. Kokskaidu un OSB plātnes, to produkcija, kas ir viens no visizplatītākajiem koksnes plātņu veidiem, ir viens no daudziem mežu nozares un kokapstrādes produktiem, kura ražošanā Latvija ir viena no globālajām līderēm.

Visus datus un grafikus skatiet 21.novembra žurnālā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Pēc sankciju noteikšanas Krievijas koksne Igaunijā nonāk caur trešajām valstīm

LETA--BNS, 03.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada Bikstu pagastā pie Zebrus ezera atklāta jauna lauku tūrisma mītne "Zebrus resort", kuras izveidē investēti 330 000 eiro, informē projekta attīstītāji.

Pašlaik pie ezera uzstādīti divi 30 kvadrātmetrus lieli namiņi - jūras konteineri ar visām ērtībām, taču gada laikā kompleksu plānots paplašināt ar vismaz vēl divām naktsmītnēm. Katrs no konteineriem ar koka apdari ir aprīkots ar pirti un džakuzi. Investīcijas plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Namiņi ir izvietoti uz „Latvijas valsts mežu“ pārvaldībā esošās zemes, slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu.

Viens no projekta autoriem, “Zebrus resort” izpilddirektors Dinārs Pilmanis uzskata, ka projekts ir unikāls ar savu atrašanās vietu - netālu atrodas slavenais Pokaiņu mežs, Zebrenes elku kalns. Salīdzinoši netālu atrodas arī Jaunpils.

Konteineru mājiņas ir novietotas uz pontona, ar skatu tieši ezerā. Namiņi orientēti uz maksātspējīgiem komforta cienītājiem, kā arī ārvalstu tūristiem, uzturēšanās tajos maksā 250 eiro par nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 21.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Eksporta vērtība turpina samazināties straujāk

Ideju mežs

Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Investīcijas

Norvēģu skatījums uz ražošanu un investīcijām Latvijā

Eksports

Komentāri

Pievienot komentāru