Latvijas biznesā uzvaras gājienā iet specializētie mākslīgās saules saloni, tirgū nostabilizējas vairāki zīmoli un studijas, kuras tiek veidotas uz franšīzes pamata, bet tā dēvētie kaktu saloni izmirst, izriet no DB uzņēmēju aptaujas

SIA BG pirmo Blue Box salonu atvēra 2005. gadā un šobrīd Latvijā ir 19 šī zīmola solāriju studiju un šomēnes durvis vērs vēl viena. «Solāriju industrijā un mūsu attīstībā bijuši dažādi laiki, kāpumi un kritumi. Kopš pirmās studijas atvēršanas solāriju tīkls strauji izpletās, franšīzes studijas tika atvērtas viena pēc otras. Vairākas pieder vienam uzņēmumam, bet lielākā daļa Blue Box ir franšīzes partneri,» stāsta SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte.

Franšīzes praksi izmanto arī citas solāriju studijas, piemēram, solāriju ķēde Adrenaline Tan. Pirrmā studija atvērta 2007. gadā, un patlaban šajā ķēdē ir četri saloni. «Katra studija darbojas neatkarīgi, taču ievēro vienotus darbības principus. Franšīzes prakse šajā biznesa nozarē ir diezgan izplatīta,» atzīst Adrenaline Tan mārketinga vadītāja Kate Beresņeva.

Pašreiz valdībā aktualizētā prasība pēc ierobežojumiem solārijos nav Veselības ministrijas ierosinājums, bet gan Eiropas Savienības direktīva, kurai solāriju īpašnieki gatavojas kopš 2006. gada.

Tā DB norādīja Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas (LSSA) pārstāvis Ģirts Ģederts. 2006. gadā Eiropas Savienībā ieviestas lielas izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz solāriju darbību, un tās vērstas uz klientu veselības aizsardzību un izglītošanu. 2008. gada decembrī stājusies spēkā direktīva, kas paredz arī pašreiz Latvijā apspriestos ierobežojumus attiecībā. Šīs direktīvas normu iekļaušana Latvijas likumdošanā palīdzētu sakārtot nozari un varētu mazināt negatīvo mediķu attieksmi pret solārijiem kopumā, jo ārstu konsultācijas un skaidri nosacījumi solāriju darbībai mazinātu gadījumus, kad cieš solāriju klientu veselība, norādīja Ģ. Ģederts. Tajā pašā laikā ES direktīva vērsta uz klientu aizsardzību valstīs, kurās solāriji strādā pēc pašapkalpošanās principa, taču Latvijā bieži vien solārijus apkalpo cilvēki ar medicīnisko izglītību, līdz ar to klientu aizsardzība bieži vien Latvijā ir pat nodrošināta labāk, uzskata Ģ. Ģederts. LSSA apvieno solāriju salonu tīklu Blue Box, Ergoline, Sunlounge, ERGOLINE EXPRESS, BB Saloniņš, SENRIV, IU SANKS.

Valdība atbalstījusi noteikumus, kas turpmāk noteiks prasības solārijiem attiecībā uz ultravioletā starojuma stiprumu, dezinfekciju, klientu informēšanu par iekārtu kaitīgo ietekmi, kā arī aizliegs jauniešiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai bez ārsta izziņas iegūt kosmētisko iedegumu.

Kā daudzkārt ziņots, Veselības ministrija jau vairākus gadus cenšas ieviest ierobežojumus solāriju darbībai. Arī nozari pārstāvošā asociācija tiem paudusi atbalstu un piedalījusies to izstrādāšanā.

Otrdien Ministru kabineta atbalstītie noteikumi paredz, ka turpmāk jaunieši līdz 18 gadu vecumam solārijus apmeklēt varēs tikai tad, ja būs saņēmuši ārsta izziņu, ka viņu veselības stāvoklis ir atbilstošs šāda pakalpojuma saņemšanai.

Tāpat noteikumi paredz arī maksimālo ultravioletā starojuma līmeni solārijos. Šī norma gan stāsies spēkā ar nākamo gadu, jo daļai solāriju būs jāuzlabo vai jānomaina sauļošanās iekārtas. Tāpat turpmāk būs regulētas higiēnas prasības mākslīgā iedeguma saloniem. Tāpat salonu apmeklētājiem turpmāk tiks izsniegti informatīvi materiāli par ultravioletā starojuma radītajiem riskiem.

Solāriju studiju apmeklētāju skaits ir stabils; lielie spēlētāji par apmeklētāju trūkumu nesūdzas

Staigājot pa pilsētu, rodas iespaids, ka solāriju salonu vairs nav tik daudz kā kādreiz. SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte uzsver, ka nav pamata apgalvojumam, ka solāriju popularitāte piedzīvo norietu. «Ir mainījušies sauļošanās paradumi, turklāt normatīvi un prasības solāriju saloniem ir kļuvušas stingrākas, kas nozīmē, ka nav tik daudz mazu salonu. Tie, kas jau iepriekš ir rūpējušies par kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, turpina strādāt un attīstīties. Labā ziņa ir tā, ka tirgū paliek mazāk «kaktu» solāriju, kur netiek ievērotas ne lampu atbilstības prasības, ne higiēnas normas, un tas var radīt iespaidu, ka salonu kopumā ir mazāk. Labāk, lai ir mazāk studiju, bet visām ir augsta kvalitāte,» viņa teic. Šobrīd Latvijā ir 13 autorizētas Blue Box studijas. Sauļošanās salona HairRiga Sun īpašniece Ilva Banka-Okorie spriež, ka sauļošanās salonu ir krietni mazāk nekā agrāk. «Sauļošanās 2000. gadu sākumā bija ļoti populāra un pieprasīta. Šobrīd šis izteiktais popularitātes vilnis ir aizgājis. Arī negatīvā informācija presē to ir ietekmējusi. Šobrīd klienti zina, kāpēc sauļojas, un jūt, ka sauļošanās viņiem nāk par labu. Tas nav modes kliedziens. Daudz ir arī tādu klientu, kas sauļojas neregulāri, pirms kāda pasākuma, ceļojuma u.tml.,» viņa teic.

Latvijā jau labu laiku ir spēkā Eiropas Savienības (ES) norma, ka solārijos drīkst izmantot tikai jauna tipa lampas, kuru jauda atbilst 0,3 vatiem uz kvadrātmetru, taču, kā norāda Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes loceklis Ģirts Ģederts, ne visi solāriji ievēro šo normu.

Solāriju speciālists laikrakstam Neatkarīgā sacījis - šādu lampu izmantošana solārijos ļauj apgalvot, ka mākslīgais iedegums nav kaitīgs, ja vien tas nerada ādas apdegumus.

Laikraksta rīcībā nonācis asociācijas buklets ar ES logo par sauļošanos solārijos, kurā netiekot pieminēts neviens riska faktors, par ko tik daudz runā dermatologi un onkologi, gluži otrādi – minēti vairāki apgalvojumi, kāpēc solāriji ir veselīgi.

Ģ. Ģederts skaidrojis: mēs pretim solāriju nomelnojošai kampaņai vēlamies sniegt objektīvu informāciju, piemēram, ka cilvēkiem ir nepieciešams D vitamīns un tā rezerves var papildināt, sauļojoties solārijā. Savukārt dermatologs, kustības pret ādas vēzi vadītājs Raimonds Karls paudis sašutumu, ka ES nauda var tikt tērēta tam, lai reklamētu solārijus tā vietā, lai cilvēkiem paskaidrotu sauļošanās riskus.

Veselības ministrija rosina aizliegt apmeklēt solārijus cilvēkiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ja tiem nav ārsta izziņas par veselības stāvokli.

Solāriju darbiniekiem būs jāinformē apmeklētāji par riskiem, kas saistīti ar mākslīgā iedeguma gūšanu. Salonos būs jāatrodas arī informatīvajiem materiāliem par ultravioletā starojuma ietekmi uz veselību.

Solāriju darbiniekiem būs jānovērtē klientu āda un jāiesaka piemērotākais sauļošanās ilgums. Tāpat darbiniekiem būs jāizglītojas par higiēnas prasībām solārijos.

Noteikumi paredz arī maksimāli pieļaujamo ultravioletā starojuma līmeni. Veselības ministrija gan atzīst, ka daudzos solārijos šis līmenis ir pārlieku augsts, un lai spētu iekārtas piemērot prasībām, plānots ieviest pārejas periodu līdz nākamā gada sākumam.

Turpmāk kosmētiskā iedeguma pakalpojumu drīkstēs sniegt tikai pilngadīgām personām, paredz valdības pieņemtās higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai.

Šāds nosacījums ieviests arī Francijā, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Nīderlandē, Lietuvā, Austrijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Islandē, Norvēģijā un citās valstīs. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem par šī nosacījuma neievērošanu nereti tiek paredzēts arī naudas sods, piemēram, Vācijā līdz pat 50 000 eiro, norāda jauno noteikumu autore Veselības ministrija (VM).

Šobrīd noteikts, ka kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu var saņemt personas līdz 18 gadu vecumam, uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu. Tomēr pētījums liecinot, ka tikai 19,6% no 14 līdz 18 gadu veciem skolēniem, kuri lietojuši ultravioletā starojuma iekārtas, ticis prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

Vairāk nekā 50% Latvijas frizētavu, solāriju un skaistumkopšanas salonu apmeklētāju atzīst tajos atskaņoto mūziku par svarīgu, jo tā ļauj labāk atslābināties un relaksēties, liecina portāla muzikabiznesam.lv sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS, ziņu portālu TVNET un reģionālajiem medijiem veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzina lielākā daļa SKDS aptaujas dalībnieku, frizētavu, skaistumkopšanas salonu un solāriju apmeklējums ir sava veida rituāls, no kura gūt baudu un pozitīvas emocijas, tādēļ svarīga ir salona atmosfēra un detaļas, kas to veido. 51% respondentu (gan sievietes, gan vīrieši) uzsvēra mūzikas nozīmi salona kopējās noskaņas veidošanā, kas klientiem palīdz aizmirst ikdienu un atslābināties.

Tajā pašā laikā 36% respondentu norāda, ka, skanot mūzikai, viņi daudz labāk var izbaudīt procedūras. 25% aptaujas dalīniekiem patīkama mūzika rada vēlmi salonā iegriezties biežāk un pavadīt tur ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka piemērotai mūzikai ir tieša ietekme uz biznesa attīstību, jo tā palīdz salonam palielināt apmeklētāju skaitu un līdz ar to arī kopējos ieņēmumus. Apmeklētāji atzīst, ka dažkārt mūzika pat palīdz pieņemt lēmumu par konkrētu matu griezumu vai procedūru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas kontroles punktu darbinieki veic pastiprinātus muitas kontroles pasākumus privātpersonām, lai sekmētu cigarešu kontrabandas apkarošanu.

Līdz ar to VID brīdina, ka šī iemesla dēļ privātpersonām, kas vēlas šķērsot Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, var palielināties robežas šķērsošanai patērējamais laiks. Pastiprināto muitas kontroles pasākumu laikā intensīvāk tiek izmantotas arī jonizējošā starojuma iekārtas – skeneri. VID arī norāda, ka ievērojot radiācijas drošības prasības, skeneris neapdraud cilvēku veselību un preču kvalitāti, kā arī nenodara kaitējumu transportlīdzekļiem, jo iekārtu starojuma iedarbības rezultātā nekāda paliekošā radioaktivitāte tajos nevar rasties.

Kā liecina līdzšinējie novērojumi, bieži vien visaktīvāk pret skenera izmantošanu vēršas tieši likumpārkāpēji, tādējādi radot nepamatotas bažas par skenera izmantošanas drošību arī godprātīgo robežas šķērsotāju vidū.

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

● šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

● tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Siguldā šobrīd notiek 5,6 miljonus vērta onkoloģijas centra būvniecība, kurā tiks uzstādīta jaunākās paaudzes iekārta CyberKnife specifisku audzēju ārstēšanai bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Centru plānots pabeigt šī gada novembrī. «Būvniecības darbi šobrīd rit pilnā sparā, šī gada vasaras vidū mēs plānojam instalēt aparatūru un jau novembrī plānojam pārgriezt lentīti,» žurnālistus trešdien informēja Stereotaktiskās radioķirurģijas centra Sigulda valdes priekšsēdētājs Dēvijs Zīvers.

«Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs atradīsies Siguldas slimnīcas teritorijā, tādējādi veidojot sinerģiju medicīnas tūrisma attīstībai. Plānojam, ka, izmantojot CyberKnife, apstarošanu varēs veikt līdz 500 pacientiem gadā, un viena ārstēšanās kursa izmaksas būs no 7000 eiro,» norāda D. Zīvers.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

Radiācijas drošības centrs (RDC) no kāda meža Rīgas teritorijā ir evakuējis priekšmetu ar paaugstinātu jonizēto starojumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Informāciju par aizdomīgu objektu mežā RDC operatīvā grupa saņēmusi šonedēļ. Veicot pārbaudi notikuma vietā, inspektori konstatējuši, ka norādītajam priekšmetam ir paaugstināts jonizējošais starojums. Par atradumu ziņojis kāds vīrietis, kurš sākotnēji internetā izpētījis priekšmeta aprakstu un tad nolēmis ziņot.

RDC pieļauj, ka mežā atrastais priekšmets ir industriālais līmeņrādis, kas satur jonizējošā starojuma avotu cēziju. Starojuma avots nav bojāts vai mehāniski ietekmēts, kas nozīmē, ka radioaktīvā viela vidē nav noplūdusi. Atrastā priekšmeta svars ir 55 kilogrami.

Priekšmets ir nodots Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem padziļinātas ekspertīzes veikšanai. Par notikušo Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu.

Tesla vadītājs Elons Musks iepazīstinājis pasauli ar pirmajām Model 3 automašīnām un tās jau nodotas jauno īpašnieku rokās.

Automašīnas tiek ražotas Tesla rūpnīcā Fremontā.

Model 3 iepriekš dēvētas par elektroautomašīnām plašākai sabiedrībai.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Jaunas fotogrāfijas atklāj Tesla Gigarūpnīcas apmērus

Tesla darbinieks: garas darba stundas, zems atalgojums un nedroši apstākļi

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Eksprespasta pakalpojumu sniedzējs SIA DPD Latvija piedāvā jaunu sūtījumu saņemšanas iespēju - piegādes uz DPD PAKU BODE punktiem.

Tas ļauj saņemt sūtījumus 88 punktos dažādās vietās visā Latvijā. Šī iespēja tiek nodrošināta sadarbībā ar partneriem: DUS Virši-A, ķīmiskās tīrītavas Clean Control, kas atrodas Rīgas lielākajos tirdzniecības centros, solāriju studijas Blue Box u.c. Plānots, ka līdz gada beigām šādu vietu skaits pieaugs līdz 100.

Ainārs Gilis, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, norāda: «Neskatoties uz to, ka sūtījumu piegādē līdz šim nodrošinājām piegādes principu «no durvīm līdz durvīm», daļai saņēmēju daudz vienkāršāk ir izvēlēties sev izdevīgāko laiku, kad izņemt paku. Nākamais solis DPD PAKU BODE pakalpojumu attīstībā būs sūtījumu nodošanas iespējas tālākai piegādei. Nosūtītājiem būs iespēja nodot savu sūtījumu DPD PAKU BODE punktā un uz vietas samaksāt, lai tā tiktu piegādāta uz jebkuru valsti visā Eiropā.»

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Uzņēmēja Marika Ģederte nolemj slēgt savu salonu un pārstāt kosmētikas zīmolu izplatīšanu, lai fokusētos uz skaistumkopšanas izglītības nozari , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 1996. gada uzņēmēja Marika Ģederte nodarbojas ar kosmētikas importu; 2000. gadā viņa atvēra profesionālo vidējās izglītības iestādi. «Atskārsme, ka vajadzētu biznesā veikt revīziju, parādījās 2013. gadā. Sapratu, ka ir svarīgi būt līderim kādā vienā jomā,» stāsta Marika Ģederte, SIA Kosmetoloģijas koledža valdes priekšsēdētāja.

Būt jaunradītājai

Iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies, kosmētika vispār ir luksus bizness. Pēc Maslova piramīdas, kosmētika ir pašā augšā, bez tās var iztikt, turklāt ir visai liela konkurence, savus apsvērumus pauž M. Ģederte. Tāpat ir problēmas ar darbiniekiem – nereti vērojama situācija, ka speciālisti kādu laiku pastrādā salonā, iegūst klientu bāzi un vēlāk pārtrauc darba attiecības, atverot savu salonu vai strādājot mājās.

Iespēju dibināt jaunu politisko partiju, lai piedalītos oktobrī notiekošajās Saeimas vēlēšanās sākuši apsvērt arī Latvijā pazīstami mūziķi un sportisti.

Db.lv kļuvis zināms, ka plaši pazīstamie dziedātāji Lauris Reiniks un Mārtiņš Freimanis sākuši meklēt domubiedrus, lai nodibinātu politisko partiju, kura iestātos par mūziķiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem aktuālu problēmu risināšanu likumdošanas ceļā.

«Zvaigžņu» jaunās paaudzes – L. Reinika, M. Freimaņa, Ellas, Aishas un citu - sašutumu izraisījis fakts, ka šie deputāti ir pieļāvuši vairāku mūziķiem un sportistiem neizdevīgu likumu pieņemšanu, bet viņu pacietībai punktu pielikuši likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, saskaņā ar kuriem no šī gada 1. janvāra par autoratlīdzībām ir jāmaksā 26 % liels nodoklis kādreizējo 15 % liela nodokļa vietā.