Jaunākais izdevums

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 2,1%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji.

Tā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+13,6%), Polijā (+10,9%), Austrijā (+8,9%) un Čehijā (+8,4%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,4%, bet Igaunijā - par 3,9%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Īrijā un Kiprā, kur tās sarukušas attiecīgi par 0,8% un 1,4%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 5,2%, bet eirozonā - par 4,9%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji trešajā ceturksnī palielinājās par 1,4%, bet eirozonā - par 1,3%.

Ceturkšņa izteiksmē lielākais mājokļu cenu pieaugums trešajā ceturksnī fiksēts Ungārijā (+5,2%), Dānijā (+4,2%) un Latvijā (+3,7%), bet cenas samazinājās Kiprā (-4,8%), Rumānijā (-2,6%), Itālijā (-2,5%) un Horvātijā (-0,6%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājās par 0,4%, bet Igaunijā - par 2,3%.

Dati par Grieķiju nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Kā liecina jaunākie “Eurostat” publiskotie dati, īres cenas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas vidēji par 14,5%, bet nekustamā īpašuma pārdošanas cenas par 26,8%, Baltijas valstīm cenu kāpuma tabulās ieņemot pirmās vietas. Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%.

Analizējot “Eurostat” datus laika periodā no 2010. līdz 2020.gada 3.ceturksnim, vislielākais nekustamā īpašuma cenu kāpums fiksēts Igaunijā, kur cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 105,1%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Tāpat liels mājokļu cenu kāpums fiksēts Ungārijā (+ 92,2%), Luksemburgā (+ 90,5%), Latvijā (+ 83,6%) un Austrijā (+ 81,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenu kāpums otrajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 12,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Igaunijā (+16,1%), Dānijā (+15,6%), Čehijā (+14,5%), Luksemburgā (+13,6%) un Lietuvā (+13,3%).

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Kiprā, kur tās sarukušas par 4,9%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 7,3%, bet eirozonā - par 6,8%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji otrajā ceturksnī palielinājās par 2,7%, bet eirozonā - par 2,6%.

Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenu pieaugums otrajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija, bet straujākais tas bijis Latvijā (+6,7%), Slovēnijā (+4,5%) un Austrijā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājās par 3,4%, bet Igaunijā - par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor: Esam kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi cenu pieauguma stāsti turpina gozēties pasaules finanšu ziņu virsrakstos. Turklāt daudzos gadījumos pieaugums ir tik straujš, ka paralēles tiek vilktas ar dažiem lielākajiem pēdējo desmitu gadu cenu pīķiem.

Pagaidām arī īsti nevar rast nopietnus argumentus tam, lai inflācijas pieaugums vismaz īstermiņā sabremzētos.

Kopumā valdību un centrālo banku pandēmijas stimuli pasaulē palīdzējuši raisīt gandrīz visa cenu pieaugumu. Tajā nekāds izņēmums nav bijis arī nekustamā īpašuma tirgus. Būtībā pandēmija vēl nebūt nav beigusies, lai gan šajā tirgū jau tiek spriests par potenciāla burbuļa izveidošanos.

Piemēram, mājokļu cena pasaulē 12 mēnešos līdz šā gada martam vidēji bija pieaugusi par 7,3%, kas ir straujākais kāpums kopš 2006. gada ceturtā ceturkšņa, liecina Knight Frank’s Global House Price indeksa dati. Jeb – mājokļu cenas pieaug visātrāk kopš brīža pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas mājokļu cenas augustā pieaugušas līdz rekordaugstam līmenim, ko veicināja augošais pieprasījums un rekordzemās hipotekāro kredītu likmes, liecina jaunākie "Nationwide" apkopotie dati.

Mēneša laikā cenas palielinājušās par 2%, sekojot 1,8% pieaugumam jūlijā. Gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 3,7%, salīdzinot ar 1,5% pieaugumu jūlijā.

Vidējā mājokļa cena Lielbritānijā ir 224 tūkstoši mārciņu. Pirms desmit gadiem mājokļa vidējā cena bija 170 tūkstoši mārciņu.

"Nationwide" galvenais ekonomists Roberts Gardners uzsvēris, ka cenu pieaugums atspoguļo negaidīti straujo atveseļošanos mājokļu tirgū kopš ierobežojumu atcelšanas. Tāpat cilvēki pārvērtē savas mājokļu vajadzības, ņemot vērā attālināto darbu un citas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijā pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts viens no augstākajiem mājokļa cenu kāpumiem ES

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Igaunijā reģistrēts straujākais gan īres, gan mājokļa iegādes cenu kāpums starp visām ES valstīm. Augstus rādītājus šajā sarakstā uzrāda arī Latvijā, kur īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 36%, bet nekustamā īpašuma iegādes cenas pat par 99,1%.

Salīdzinot 2021.gada otro ceturksni ar 2010.gadu, vērojams, ka īres cenas pieaugušas gandrīz visā Eiropā. Vidējais īres cenu kāpums ES valstu vidū 10 gadu laikā ir 15,7%, savukārt nekustamo īpašumu cenas augušas vidēji par 34,4%. Lielākais īres cenu kāpums ES valstu vidū reģistrēts Igaunijā (par 142,4%), Lietuvā (par 109,1%) un Īrijā (par 65,6%). Cenu kritums reģistrēts tikai divās valstīs - Grieķijā (par 25,1%) un Kiprā (par 3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mājokļu cenu indekss šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn pieaudzis par 4%, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati. Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni indekss samazinājies par 5,8%.

Gada izteiksmē otrajā ceturksnī dzīvokļu cenas Igaunijā palielinājušās par 6,1%, bet māju cenas samazinājušās par 1% Dzīvokļu cenas Tallinā otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieaugušas par 5,5%, Tallinas apkaimē, Tartu un Pērnavā tās palielinājušās par 3,1%, bet pārējā Igaunijā kāpums bijis par 17,4%.

Mājokļu, kurā dzīvo pats īpašnieks, cenu indekss Igaunijā otrajā ceturksnī bijis par 6,4% lielāka nekā pirms gada.

Mājokļu cenu indekss izsaka izmaiņas mājsaimniecību iegādāta mājokļa kvadrātmetra cenā. Savukārt īpašnieka apdzīvota mājokļa cenu indeksā iekļautas mājokļa, kā arī ar to saistīto preču un pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru