Ražošana

Latvijā novembrī bijis otrs lielākais rūpnieciskās ražošanas kāpums ES

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Latvijā novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija otrs lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 23 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide novembrī bija par 11% lielāka nekā šajā mēnesī 2015.gadā.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Īrijā (+14,6%), bet nedaudz mazāks Dānijā (+10,7%) un Igaunijā (+9,3%). Lietuvā rūpnieciskā ražošana novembrī bija par 1,6% lielāka nekā pirms gada.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums novembrī gada izteiksmē tika reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru ir pieejami dati, bet kritums bijis divās valstīs: Maltā un Zviedrijā (abās valstīs -0,8%).

Arī mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums novembrī reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, bet divās valstīs reģistrēts samazinājums: Grieķijā un Portugālē (abās valstīs -0,9%).

Lielākais rūpniecības izlaides pieaugums novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri reģistrēts Īrijā (+16,3%), Dānijā (+4,6%), Horvātijā (+3,7%), Nīderlandē (+3,5%) un Latvijā (+2,8%). Igaunijā rūpnieciskā ražošana novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 1,5%, bet Lietuvā kāpums bija par 1,1%.

ES dalībvalstīs kopumā novembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2015.gadā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 3,1%, bet eirozonas valstīs pieaugums bija 3,2%. Mēneša izteiksmē rūpnieciskā ražošana ES pieauga par 1,6%, bet eirozonā - par 1,5%.

Gan mēneša, gan gada izteiksmē dati nav pieejami par Austriju, Beļģiju, Kipru, Luksemburgu un Slovākiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn bija trešais lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide martā bija par 10% lielāka nekā šajā mēnesī 2016.gadā. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Igaunijā (+14,8%) un Rumānijā (10,2%).

Lietuvā martā rūpniecības izlaide bija par 4,6% lielāka nekā pirms gada.Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada izteiksmē tika reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet kritums bijis tikai Nīderlandē (-2,2%). Horvātijā rūpnieciskā izlaide saglabājās pagājušā gada trešā mēneša līmenī.Mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums martā reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet astoņās valstīs fiksēts samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novembrī bijis trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums ES

LETA, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie šī gada novembra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 10,9 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada novembri, informē uzņēmums.

Arī vienpadsmit mēnešu griezumā «Olainfarm» grupas pārdošanas apjomi ir auguši par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 112,6 miljonus eiro. Šī gada 11 mēnešos «Olainfarm» koncerns realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.

Novembra konsolidētie pārdošanas rezultāti liecina, ka straujākā izaugsme pret pagājušā gada novembri šogad atzīmēta Nīderlandē, Moldovā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 474%, 98%, 67% un 52%. Par 34% samazinājusies pārdošana uz Uzbekistānu un par 15% uz Ukrainu, kas skaidrojams ar pasūtījumu cikliskumu. 2018. gada novembrī «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Ukraina. Kopumā produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas karstākās tendences ekonomikā

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums novembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 3,6%, kas ir nedaudz straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 22 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Slovēnijā (+9,9%), kurai seko Rumānija (+9,3%), Čehija (+8,5%) un Lietuva (+7,8%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā palielinājusies par 2,7%.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 18 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Īrijā (-10,1%), Nīderlandē (-4,7%), Dānijā (-2,7%) un Horvātijā (-1,6%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums novembrī reģistrēts 15 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet septiņās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri reģistrēts Čehijā un Vācijā (abās valstīs +3,6%), Luksemburgā (+3,4%), Maltā (+2,8%) un Lietuvā (+2,7%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Īrijā (-9,4%), Horvātijā (-3,6%) un Ungārijā (-2,1%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 0,7%, bet Igaunijā reģistrēts 1,5% kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Gada inflācija Latvijā novembrī veidoja 2,7%. Augstāka nekā Latvijā inflācija novembrī bija Igaunijā (4,5%), Lietuvā (4,2%) un Lielbritānijā (3,1%).

Šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017.gada novembri inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Rumānijā un Ungārijā (abās valstīs 2,6%), Čehijā (2,5%), Austrijā (2,4%), kā arī Slovākijā un Beļģijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums novembrī bijis Kiprā (0,2%), Īrijā (0,5%), Somijā (0,9%), kā arī Grieķija un Itālijā (1,1%).

ES gada inflācija novembrī kopumā bija 1,8% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» piektdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,1%), kam seko Bulgārija (+5,8%), Lielbritānija (+5,1%), Ungārija (+4,7%), Nīderlande (+4,6%), kā arī Lietuva un Grieķija (abās valstīs +4,5%). Igaunijā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 1,4%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieaugušas par 3,1%, bet eirozonā kāpums bijis 2,8% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada oktobri - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā vidēji augušas par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā novembrī reģistrēts devītais lielākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi, palielinājies par 4,6%, kas ir devītais lielākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums novembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+12,4%), Slovēnijā (+11,3%), Rumānijā (+9,5%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +7,8%), Lielbritānijā (+6,6%), Igaunijā (+6,5%), Bulgārijā (+6,0%) un Ungārijā (+4.8%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,4%, bet eirozonā - par 2,3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES novembrī saruka par 0,1%, gan eirozonas valstīs - par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.12.2016

Pārtika
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada novembri: 2,6%
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 3,4%
izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gada oktobri: 1,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri), palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6 %. Cenas pieauga pienam, sieram un olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, maizei un graudaugiem, sviestam, saldumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, sālim un garšvielām, ievārījumam un medum, atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt lētāka kļuva kafija, augu eļļa, svaigi dārzeņi, kartupeļi, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms audzis par 11 %

Žanete Hāka, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 9,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 18,6 %.

Produkcijas pieaugumu novembrī, salīdzinot ar novembri gadu iepriekš, nodrošināja nozīmīgs izlaides kāpums lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā tādu augstu un vidēji augstu tehnoloģiju ražošanas nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 46,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 31,3 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,2 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Kā vienu no būtiskākajiem ražošanas pieaugumu ietekmējošiem faktoriem var minēt produkcijas pieprasījuma palielināšanos eksporta tirgos, sevišķi valstīs ārpus eirozonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc vāju ASV ražošanas datu publicēšanas

LETA--AFP, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas otrdien kritās, reaģējot uz ASV rūpnieciskās aktivitātes samazināšanos.

Apvienojumā ar inflācijas kritumu eirozonā un ziņām, ka Lielbritānijas IKP otrajā ceturksnī sarucis, ASV rūpnieciskās aktivitātes samazināšanās atjaunoja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV rūpnieciskās aktivitātes indekss ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2009.gada jūnija, informēja «Institute of Supply Management» (ISM), norādot uz tirdzniecības konfliktiem kā galveno faktoru.

«Globālā tirdzniecība vēl arvien ir nozīmīgākais jautājums, ko demonstrē jaunu eksporta pasūtījumu samazināšanās, kas sākās 2019.gada jūlijā,» paziņoja ISM rūpniecības pārskata vadītājs Timotijs Fiore. «Vispār noskaņojums šajā mēnesī vēl aizvien ir piesardzīgs attiecībā uz izaugsmi tuvākajā termiņā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valsts kasē aizņemsies 1 329 162 eiro Čerepovas rūpnieciskās zonas rekonstrukcijai Daugavpilī

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils domes deputāti atbalstīja lēmumprojektu par aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē 1 329 162 eiro apmērā Čerepovas rūpnieciskās zonas rekonstrukcijas turpināšanai, informē Daugavpils domē.

Pašvaldības līdzfinansējums šim projektam būs 443 054 eiro.

Čerepovas rūpnieciskajā zonā darbojas 25 uzņēmumi un tiek nodarbināti 1338 darbinieki. Pilsētas vadība uzskata, ka rūpnieciskās zonas modernizācija ļaus uzlabot uzņēmējiem darba apstākļus un piesaistīt arī jaunus investorus.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta projekta ietvaros Daugavpilī Čerepovas rūpnieciskās zonas attīstībā plānots ieguldīt 9 590 225 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā pērn novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 4,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» pirmdien publiskotie dati par 21 bloka dalībvalsti.

Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri starp ES valstīm bijis Rumānijā (+10,9%), seko Polija (+7,6%) un Malta (+7%). Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī bijis par 5% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet Igaunija bijusi vienīgā valsts, kur reģistrēts kritums (-1,2%).

ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, palielinājies kopumā par 2,7%, bet eirozonā - par 2,8%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembrī mazumtirdzniecības apmērs gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 1,5%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apmērs palielinājies visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Igaunijā, kur tas sarucis par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru