Latvija ir otra veiksmīgākā jaunā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ES struktūrfondu apguves ziņā. Līdz pērnā gada nogalei Latvija bija noslēgusi 87% paredzēto līgumu, secināts KPMG Baltics veiktajā pētījumā par ES fondu izlietojumu Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Līdz 2011. gada nogalei Igaunija bija noslēgusi 94% paredzēto līgumu, bet Lietuva – 78% līgumu. Savukārt jau saņemtā ES fondu finansējuma apmērs Latvijā veidoja 44%, Igaunijā – 44% un Lietuvā – 43%.
Lielākā daļa ES finansējuma Latvijā ir novirzīta transporta, enerģētikas un veselības aprūpes nozarēm. Attiecīgi ir noslēgti līgumi par 1,3 miljardiem, 809 miljoniem un 804 miljoniem eiro. Salīdzinoši neliels struktūrfondu atbalsts ir bijis valsts pārvaldes sektorā.
Līdzīgi kā Latvijā arī Centrālās un Austrumeiropas valstīs kopumā lielākā daļa noslēgto līgumu ir transporta nozarē (42,2 miljardi eiro), cilvēkresursu attīstībā (22,1 miljards eiro) un ekonomikas attīstībā (19,7 miljardi eiro). Savukārt vismazāk dotāciju ir ieguldīts enerģētikā un veselības aprūpē (attiecīgi 3,7 un trīs miljardi eiro), norāda KPMG Baltics.
Desmit Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīs līdz 2011. gada beigām pavisam bija noslēgti līgumi par kopējo summu 140 miljardi eiro, kas ir apmēram 67% no kopējā plānotā apjoma septiņu gadu finansējuma periodā.
Laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir pieejami gandrīz 210 miljardi eiro no ERAF, KF un ESF. Katru gadu šis valstīm pieejamo dotāciju apjoms veido 3,2% no reģiona iekšzemes koprodukta (IKP) (saskaņā ar Eurostat datiem par 2011. gadu).
KPMG Baltics veiktajā pētījumā aptverts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālo fonda (ESF) budžets no 2007. līdz 2013. gadam.