Jaunākais izdevums

Latvijā pērn bija nodarbināti 986,7 tūkst. cilvēku, kas 55,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Datus par nodarbinātību var pakārt uz nagliņas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CSP uzsāk tautas mikroskaitīšanu

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados, informē CSP.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba grupa pētīs, vai mainīti dati tautas skaitīšanas sistēmā

Sanita Igaune, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājas Aijas Žīgures iniciatīvas tika izveidota speciāla darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt tautas skaitīšanas sistēmas autorizācijas gadījumus un konstatēt, vai ir bijusi nesankcionēta datu izmainīšana tautas skaitīšanas anketās.

Tās uzdevums būs informēt Tautas skaitīšanas komisijas vadītāju – ekonomikas ministru Arti Kamparu, par šādiem gadījumiem.

«Līdz šim tikai hipotētiski tika runāts par iespēju pieslēgties tautas skaitīšanas anketām un mainīt tajā informāciju, izmantojot nelikumīgi iegūtus pasu datus. Lai izvērtētu, vai patiešām šādi informācijas sagrozīšanas gadījumi notikuši, vakar darbu uzsāka speciāli izveidota CSP darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt savu kompetentu slēdzienu. Ja tiks konstatēti šādi gadījumi, tad CSP sazināsies ar šo anketu aizpildītājiem,» informē A. Žīgure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

CSP uzsāk apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban varētu būt aptuveni 1,975 miljoni, sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

«Visticamāk, ka arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien paziņos, ka esam mazāk par diviem miljoniem, taču viņu nosauktais skaitlis varētu būt nedaudz zem diviem miljoniem. Patiesībā esam par 25 tūkstošiem jeb vienu pilsētu zem diviem miljoniem,» sacīja M. Hazans.

Viņš norādīja, ka šī atšķirība nosauktajos skaitļos varētu būt tāpēc, ka CSP jau kopš 2011. gada emigrācijas apjomu vērtē par 10 tūkstošiem cilvēkiem gadā mazāku, nekā tas ir patiesībā.

«CSP par zemu vērtē aizbraukušo skaitu un par augstu vērtē iebraukušo skaitu,» norādīja M. Hazans.

Jau ziņots, ka CSP šodien rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar jaunākajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju pašreizējo skaitu un tā izmaiņām 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamgad ierobežos statistiskās informācijas apkopošanu un datu vākšanu

, 03.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar izdevumu samazinājumu par 2.16 milj. Ls Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nākamgad ierobežos statistiskās informācijas apkopošanu uz džentelmeņu vienošanās pamata un statistikas datu vākšanu nacionālajām vajadzībām, raksta diena.lv

CSP preses sekretārs Aldis Brokāns paskaidro, ka pārvalde vienojusies ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem par izmaksu samazinājumu 10% līdz 30% apmērā no ikmēneša maksājumiem vai par papildu atlaižu piešķiršanu CSP iepirktajām precēm, kā arī tiks samazināts finansējums sakaru pakalpojumiem, komandējumiem un biroja precēm.

A.Brokāns arī norāda, ka būtiski tiks samazināti līdzekļi informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, kuri CSP galvenokārt tika novirzīti Integrētās statistisko datu apstrādes vadības sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai un pielāgošanai jaunā datu apmaiņas standarta SDMX ML ieviešanai Eiropas Savienībā (ES).

Kopumā nākamajā gadā CSP nodrošinās Eiropas Komisijas regulās noteikto statistiskās informācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divu nedēļu laikā saskaitīti vairāk nekā 360 tūkstoši iedzīvotāju

Jānis Rancāns, 30.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 29. martam tautas skaitītāji visā Latvijā jau saskaitījuši vairāk nekā 360 tūkstošus iedzīvotāju un SIA GFK Custom Research Baltic (GFK Baltic), Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzdevumā ir uzsākusi iegūto datu kvalitātes pārbaudi.

GFK Baltic iegūto datu kvalitātes pārbaudi ir uzsākusi kopš šī gada 24.marta, un atbilstoši CSP norādījumiem aptaujā iedzīvotājus, kuri iekļauti datu kvalitātes pārbaudes izlasē. Aptaujāšana tiek veikta ar e-pasta vai telefona starpniecību.

Katras telefonsarunas sākumā GFK Baltic informēs iedzīvotāju, ka konkrētā mājsaimniecība ir iekļuvusi datu kvalitātes pārbaudes izlasē. GFK Baltic noskaidros, vai pie šā mājokļa iedzīvotājiem ir bijis tautas skaitītājs, vai arī mājsaimniecības locekļi paši ir devušies aizpildīt tautas skaitīšanas anketu CSP Informācijas centrā Rīgā vai kādā no reģionālajiem koordinēšanas un vadīšanas centriem. GFK Baltic uzdos arī vairākus kvalitātes pārbaudes jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kampars: Tautas skaitīšanā iegūtie personu dati ir drošībā

Andra Briekmane, 10.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žīgure: Latvijas statistikas sistēma pašlaik decentralizēta

Gunta Kursiša, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu,» atzina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure, norādot, ka tādēļ nepieciešams jauns likums, kas CSP nacionālajā statistikas sistēmā noteiks lielāku lomu.

Likuma, kuru sagatavojusi CSP un kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets, mērķis «ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai», teikts CSP oficiālajā paziņojumā.

«Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un pienākumi oficiālās statistikas nodrošināšanā u.c.,» skaidro CSP pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2. septembrī, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Rīgā un citviet Latvijā sāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā - republikas nozīmes pilsētās un novados, informē Rīgas dome.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu. Tāpēc aicinu rīdziniekus aktīvi iesaistīties šoruden notiekošajā tautas skaitīšanā un būt atsaucīgiem pret cilvēkiem, kas veic šo darbu,» uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu Latvijā, no tiem 4380 Rīgā, un 2015.gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CSP jau vienpadsmito reizi veiks iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau vienpadsmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu, informē CSP.

Šogad iecerēts aptaujāt 13 tūkstošus iedzīvotāju.

CSP aicina apsekojumā iekļautajiem iedzīvotājiem būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija ir būtiska kvalitatīvu datu ieguvei. Respondentiem tiks jautāts par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem, kā arī papildjautājumi par līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

Pirms intervētāja ierašanās vai telefonintervijas aptaujā iekļautās personas saņems informatīvu vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks intervētāji, uzrādot CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši skolo ēģiptiešu statistiķus

Miks Lūsis, Db, 12.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptes statistikas vadošie speciālisti no 9.-13. novembrim ieradušies darba vizītē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), lai iepazītos ar Latvijas un Eiropas Savienības valsts pārvaldes sistēmas tiesisko bāzi un pieredzi tās veidošanā.

Piedevām ēģiptiešus interesējot arī statistiskās likumdošanas un normatīvo aktu izstrādes pamatprincipi. Līdz šim jau ir notikušas vairākas CSP ekspertu vizītes uz Ēģiptes statistiku, kuru laikā tika uzsāktas konsultācijas par iepriekš minētajām tēmām.

Šāda sadarbība CSP speciālistiem ir laba iespēja ne tikai iepazīstināt ar mūsu valsts pieredzi oficiālās valsts statistikas organizācijas jomā, bet arī paaugstināt savas profesionālās pieredzes līmeni un zināšanas, uzsver CSP.

CSP eksperti Eiropas komisijas finansētā Twinning projekta Galvenās valsts mobilizācijas un statistikas aģentūras (CAPMAS) institucionālās kapacitātes celšana un statistikas tiesiskā pamata izstrāde Ēģiptē ietvaros sadarbībā ar Dānijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas statistiku pārstāvjiem piedalās Ēģiptes statistikas iestādes darbības tiesiskās bāzes un statistiskās informācijas kvalitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trešdaļai (29,3%) Latvijas mājsaimniecību 2020. gada sākumā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskā novērtējuma dati.

Lielākajai daļai (40,9 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, savukārt tikai 29,8 % mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni 3 mēnešus vai ilgāk.

CSP šobrīd veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Šīs aptaujas ietvaros tiek iegūta informācija arī par mājsaimniecību veiktajiem uzkrājumiem. Provizoriskā novērtējuma dati ir iegūti no 1 004 mājsaimniecību atbildēm, kas ir aptuveni piektdaļa no plānotā aptaujāto skaita. Dati no tik maza respondentu skaita tiek publicēti, lai sabiedrībā raisītu izpratni par iedzīvotāju ekonomisko situāciju COVID-19 krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 23 127 cilvēkiem, un lielākā daļa aizbraukušo ir darbaspējas vecumā. Kopumā pērn valsti pametuši 30,4 tūkstoši cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēses.

CSP aplēsis, ka uz pastāvīgu dzīvi vai laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu, Latvijā ieradās 7 253 personas, bet uz citu valsti izbrauca, ar nolūku uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk, 30 380 personas.

No iedzīvotāju skaita, kas ieradās Latvijā, - 28% bija no Eiropas Savienības (ES) valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85%. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.

Kopējā emigrantu skaitā 82,2% procenti bija darbaspējas vecumā. Satraucošs ir arī fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4 018 bērni vecumā līdz 14 gadiem un ka 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, norāda CSP. No kopējā emigrantu skaita 51,7 % bija sievietes un 48,3% vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžeta deficīts sasniedzis 1,2% no IKP

Žanete Hāka, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts pērnā gada beigās bija 187,2 miljoni latu jeb 1,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP)

Savukārt vispārējās valdības sektora parāds bijis 6,309 miljardi latu jeb 40,7 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda šā gada aprīļa notifikācijas rezultāti, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par pērn uzrādīja valsts konsolidētā budžeta pārpalikumu 19,1 miljonu latu jeb 0,1 % no IKP, budžeta izdevumi, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS’ 95 metodoloģiskajām prasībām, ir pārsnieguši ieņēmumus un uzrāda deficītu.

Atšķirība starp CSP un Valsts kases datiem ir 206,4 miljoni latu jeb 1,3% no IKP. Kā būtiskākās korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu CSP min: valdības ieguldījumi finanšu iestādēs un uzņēmumos (Valsts kases dati) – korekcija par 94,8 miljoni latu jeb 0,6% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilance (CSP dati) – korekcija par 56,2 miljoniem latu jeb 0,4% no IKP, ES fondu finanšu datu korekcijas (Finanšu ministrijas ES fondu vadības informācijas sistēmas dati) – par 42,2 miljoniem latu jeb 0,3% no IKP. Korekcija par budžetā saņemtajiem iepriekšējos gados neizlietotajiem līdzekļiem (Finanšu ministrijas ES fondu vadības informācijas sistēmas dati) – par 28,4 miljoniem latu jeb 0,2% no IKP, kā arī korekcijas saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – par 22,1 miljonu latu jeb 0,1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Jaunie tautas skaitīšanas dati aprīlī kāpina bezdarba līmeņa rādītāju

Dienas Bizness, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināts - Atšķirības Eurostat un CSP datos par ārējās tirdzniecības pārpalikumu rada netiešā tirdzniecība

Gunta Kursiša, 01.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem pērn lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Latvijai un Slovēnijai, savukārt Centrālād Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva. Atšķirības datos saistāmas ar t.s. netiešo tirdzniecību, skaidro CSB.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju veidoja 0,7 miljardus eiro, bet Slovēnijas – 0,6 miljardus eiro. CSP dati, savukārt, rāda, ka 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso ES kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā, skaidrots CSP mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais – Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē – 4,6%, Kurzemē – 4,1%, Latgalē – 3,9%, Zemgalē – 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru