Ražošana

Latvijā pieaugusi izstrāde Daugavas HES kaskādē, saražojot 46% no valstī patērētā elektroenerģijas apjoma

Žanete Hāka, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Līdzīgi Ziemeļvalstīs raksturīgajām tendencēm arī Baltijā pagājušajā nedēļā tika novērots elektroenerģijas cenu kāpums, liecina AS Latvenergo dati.

Baltijā vidējais cenu līmeņa kāpums bija 9 %, Latvijā sasniedzot 40,51 EUR/MWh atzīmi, Lietuvā 41,01 EUR/MWh, bet Igaunijā 40,48 EUR/MWh līmeni, un atsevišķās stundās visās valstīs cenām svārstoties no 28,4 EUR/MWh līdz pat 78,7 EUR/MWh.

Elektroenerģijas patēriņa ziņā visās Baltijas valstīs piedzīvots neliels kāpums: Latvijā par 1,5 % – līdz 155 GWh, Lietuvā par 1 % – līdz 217 GWh, savukārt, Igaunijā pieaugums bija mazāks par procentu, sasniedzot 185 GWh atzīmi.

Līdz ar lielāku patēriņu palielinājās arī izstrādes apjomi, Baltijas valstīs kopumā tai pieaugot par 9,4 %. Lielu devumu kopējā izstrādes pieaugumā deva Latvija, kura izstrādi kāpināja par 24 %, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu; tas saistāms ar pieaugošo pieprasījumu un Daugavas HES kaskādes izstrādes apjoma palielinājumu. Daugavas HES spēja palielināt ražošanas apjomu par 32 % un saražot 71,2 GWh, kas veido 46 % no kopējā valstī patērētā elektroenerģijas apjoma.

Pieaudzis arī izstrādes apjoma lielums attiecībā pret patēriņu, kopumā Baltijā saražojot 92 % no nepieciešamās elektroenerģijas. Nepalielinot izstrādes apjomus, Lietuva joprojām bija vienīgā valsts, kas darbojās ar deficītu un importēja 69 % no nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Savukārt Igaunija un Latvija, kāpinot izstrādes apjomus, saražoja attiecīgi par 32 % un 31 % vairāk elektroenerģijas, nekā tika patērēts attiecīgajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nedēļas griezumā zemākā elektroenerģijas cena Baltijā bijusi Latvijā

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas Latvijā sarukušas

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas spot cenas Baltijā pret iepriekšējo nedēļu būtiski nav mainījušās, vidējai cenai samazinoties par nepilnu 1 % un sasniedzot 31,38 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielāko cenu kritumu piedzīvojusi Lietuva – par 2 %, cenu līmenim sasniedzot 31,41 eiro/MWh. Latvijā un Igaunijā cenu kritums bija nepilna procenta apmērā, un cenas sasniegušas attiecīgi 31,42 eiro/MWh un 31,31 eiro/MWh. Aizvadītajā nedēļā cenu lejupslīdi Lietuvā un Latvijā veicināja NordBalt elektroenerģijas starpsavienojuma atgriešanās pilnvērtīgā funkcionēšanā, tomēr pārvades ierobežojumi no Lietuvas uz Latviju visas nedēļas garumā ierobežoja Latvijai pieeju lētākam elektroenerģijas importam. Tomēr Latvija spēja veicināt elektroenerģijas cenu samazinājumu, intensificējot vietējos ražošanas apmērus. Joprojām saglabājās mērenas temperatūras, kas arī nestimulēja cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājās sezonai netipiski vēsi laikapstākļi, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, Baltijas valstīs tai vidēji pieaugot par 16 % – līdz 36,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Šāds vienāds cenu līmenis ir sasniegts visās Baltijas valstīs. Bez klimatiskajiem apstākļiem cenu kāpumu Baltijā veicināja arī elektroenerģijas cenu pieaugums pārējos NordPool biržas tirdzniecības reģionos, kas saistīts ar ierobežoto lētākas elektroenerģijas importa pieejamību, proti, uz laiku tika slēgta Somijas atomstacija, kā arī vienlaikus saglabājās arī ierobežots pieejamās elektroenerģijas apjoms pārvadei no Polijas, Kaļiņingradas un Baltkrievijas.

Līdz ar to otro nedēļu pēc kārtas palielinājās vietējās izstrādes apjoms Baltijas valstīs par iespaidīgiem 26 % – līdz 508 GWh. Par 1 % – līdz 487 GWh – kopumā pieaudzis arī patēriņš. Tā apjomu kāpumi novērojami Latvijā un Lietuvā – Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms palielinājies par 2 % – līdz 137 GWh, savukārt Lietuvā par 3 % – līdz 192 GWh. Toties Igaunijā patēriņa apjoms ir sarucis par 2 % – līdz 158 GWh. Visās trijās valstīs ir pieaudzis izstrādes apjoms: Latvijā par 11 % – līdz 188 GWh, Igaunijā par 38 % – līdz 266 GWh, bet Lietuvā par 30 % – līdz 55 GWh. Latvijā ievērojams kāpums elektroenerģijas izstrādē ir Rīgas TEC, kāpinot saražotās elektroenerģijas apjomu par 78 % pret iepriekšējo nedēļu un sasniedzot nepilnas 35 GWh, kas ļāva ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus. Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, saražojot nepilnu 116 GWh lielu elektroenerģijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas sarukušas

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļa tika novērots cenu pieaugums, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības reģionos fiksēts cenu kritums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā otro reizi šajā gadā cenu līmenis izlīdzinājies un sasniedzis 36,45 EUR/MWh, kas Latvijā atbilst 1 % samazinājumam pret iepriekšējās nedēļas cenu, bet Lietuvā – 7 % kritumam. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 3 %, sasniedzot 34,91 EUR/MWh. Pretēju cenu virzību būtiski ietekmēja NordBalt starpsavienojuma pilnvērtīga funkcionēšana visas nedēļas garumā, kas sekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvā un Latvijā.

Ziemeļvalstīs savukārt zemais nokrišņu daudzums samazinājis hidroizstrādes apjomus, un samazinājušies arī vēja izstrādes apjomi – tas veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu, piemēram, no Vācijas, kas tādējādi sekmējis arī cenas paaugstināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā elektroenerģijas vidējā cena samazinājusies

Žanete Hāka, 10.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā vidējā cena Baltijas valstīs kopumā ir samazinājusies par 1% līdz 30,52 EUR/MWh, bet ir novērojamas atšķirīgas cenu tendences, informē AS Latvenergo.

Igaunijā cena samazinājusies līdz 29,91 eiro/MWh, savukārt Latvijā un Lietuvā - līdz 30,83 EUR/MWh.

Latvijā ir samazinājusies ūdens pietece un attiecīgi izstrāde Daugavas HES kaskādē, savukārt Lietuvā saglabājās pārvades starpsavienojumu ierobežojumi no Polijas, Baltkrievijas un Kaļiņingradas.

Siltāku laikapstākļu ietekmē reģionā turpina samazināties elektroenerģijas patēriņa un izstrādes apjomi, visās Baltijas valstīs kopumā patērējot 472 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% mazāk nekā nedēļu iepriekš, bet izstrādājot 406 GWh elektroenerģijas, kas ir par 13% mazāk nekā nedēļu pirms. Lielākais patēriņa apjoma kritums novērojams Igaunijā, - par 5% līdz 157 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies pagājušā gada līmenī un ir 678,2 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 22 % un sasniedz 288,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna peļņa šī gada deviņu mēnešu periodā ir 94,3 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoms ir 3 052 GWh (gigavatstundas), kas ir par 14 % vairāk nekā pērn. Investīcijās ieguldīts līdzvērtīgs apjoms kā gadu iepriekš - 136,5 milj. eiro.

Latvenergo koncerna darbībai elektroenerģijas tirdzniecības jomā šajā periodā būtiska nozīme ir NordBalt starpsavienojuma darbībai, kas ir mazinājusi cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Būtiska loma Baltijas elektroenerģijas tirgū ir arī Rīgas TEC darbībai, kas novērsa elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā periodos, kad tika novēroti traucējumi starpsavienojumu darbībā, svārstības kaimiņvalstu ražošanas piegādēs un pieprasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā pieaugušas par 6%, un otro nedēļu pēc kārtas visās valstīs sasniegts vienāds cenu līmenis – 30,76 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicināja temperatūras kritumi nedēļas vidusdaļā, paralēli samazinoties arī vēja izstrādes apjomiem Skandināvijā, kā arī izejvielu cenu pieaugumi nedēļas ietvaros. Cenu pieaugumu savukārt ierobežoja stabilā pārvades starpsavienojumu darbība, kā arī Rīgas TEC, kas līdz ar samazinājumu Daugavas HES izstrādē palielināja ražošanas apjomus un spēja ierobežot cenu pīķus.

Baltijas valstīs kopumā turpina samazināties saražotais un patērētais elektroenerģijas apjoms – aizvadītajā nedēļa Baltijā patērēts 488 GWh liels elektroenerģijas apjoms, bet saražotas 468 GWh, tādējādi saražotais elektroenerģijas apjoms veidojis 96 % no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma. Patēriņa ziņā visās Baltijas valstīs vērojams kritums – Latvijā patēriņa apjoms samazinājies par 2 % – līdz 137 GWh, Igaunijā par 1 % – līdz 164 GWh un Lietuvā par 1 % – līdz 186 GWh. Izstrādes apjoma ziņā savukārt pieaugums novērots vienīgi Igaunijā, kur saražotas 233 GWh elektroenerģijas, bet Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies, Latvijā saražojot 199 GWh elektroenerģijas, bet Lietuvā – 35 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena paaugstinājusies

Žanete Hāka, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi saglabājušies arī aizvadītajā nedēļā, visās Baltijas valstīs tomēr ir novērojams cenas pieaugums, vidējai elektroenerģijas cenai paaugstinoties par 3 % – līdz 29,09 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šāds cenu līmenis fiksēts visās Baltijas valstīs, pirmo reizi šogad sasniedzot vienādu cenu līmeni. Cenas tendences noteica temperatūras kritums pret iepriekšējo nedēļu, īpaši nedēļas vidū, kad temperatūras Skandināvijas un Baltijas reģionos lielākoties atradās normas robežās.

Skandināvijā samazinājies arī vēja apjoms un attiecīgi no šī resursa izstrādātais elektroenerģijas apjoms, un tas nozīmē, ka bijis nepieciešams izmantot dārgākus elektroenerģijas resursus, kas būtiski ietekmēja arī elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā.

Patērētās elektroenerģijas apjoms otro nedēļu pēc kārtas turpina pazemināties līdz ar mērenāku laikapstākļu iestāšanos. Baltijā kopumā tas samazinājies par 4 % – līdz 495 GWh. Visievērojamākais patēriņa kritums fiksēts Lietuvā – par 6 % līdz 187 GWh. Latvijā savukārt 3 % kritums līdz 141 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājies par 2 % līdz 167 GWh. Samazinājusies arī kopējā elektroenerģijas izstrāde: Baltijā aizvadītajā nedēļā tā bijusi 483 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies līdz attiecīgi 209 GWh un 45 GWh, toties Igaunijā tā pieaugusi un sasniegusi 229 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn Latvenergo saražojis vienu no lielākajiem elektroenerģijas apjomiem

Monta Glumane, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo» koncernā 2017.gadā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 milj. eiro lielus ieņēmumus. Par 38 % ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 milj. eiro, informē uzņēmums.

Pagājušajā gadā «Latvenergo» koncerns arī sekmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Igaunijā.

«Pārmaiņas un modernizācija - šādā zīmē ir aizritējis Latvenergo koncerna stratēģijas 2017.-2022. gadam pirmais gads. Tas bijis īpaši piesātināts ar notikumiem un jauniem izaicinājumiem, kas būs nozīmīgi turpmākajā enerģētikas attīstībā. Mūsu laikmeta tehnoloģiskais izrāviens un proaktīvu lietotāju prasības rada arī jaunas iespējas, un mēs esam gatavi tās izmantot,» uzsver AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

«Īpaši lepojamies ar augstu elektroenerģijas izstrādi - 2017. gadā Latvenergo koncernā saražotas 5,7 TWh elektroenerģijas. Lielākā nozīme bija ražīgai elektroenerģijas izstrādei Daugavas hidroelektrostacijās - pēc vairākiem gadiem, kas Latvijā aizvadīti ar salīdzinoši zemu ūdens līmeni Daugavā, pērn bija liela ūdens pietece un līdz ar to elektroenerģijas ražošanai īpaši veiksmīgs gads. Pagājušajā gadā Latvenergo koncerns ir apliecinājis savu nozīmi valsts ekonomikā kā atbildīgs elektroenerģijas ražotājs, kura pieņemtie lēmumi ir palīdzējuši samazināt obligātā iepirkuma komponentes apmēru,» saka AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā varēja novērot elektroenerģijas cenu kritumu uz iepriekšējās nedēļas fona, vidējai elektroenerģijas cenai Baltijā samazinoties par 8 % līdz 38,58 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Lejupejoša cenu virzība bija novērojama arī katrā valstī atsevišķi – Latvijā kritums par 7 % līdz 38,97 EUR/MWh, Igaunijā par 9 % līdz 37,79 EUR/Mwh, bet Lietuvā par 7 % līdz 38,97 EUR/MWh. Latvijas spot cenas kritumu galvenokārt sekmēja Rīgas TEC efektīvā darbība, ierobežojot cenu pīķus, kā arī Daugavas HES izstrādes kāpums, papildu būtiska ietekme bija kopējām Nord Pool biržas tendencēm, uzlabojoties elektroenerģijas pārvades kapacitātei biržas reģionā.

Atkal pieaugums novērots elektroenerģijas patēriņa ziņā, aizvadītajā nedēļā Baltijā pieaugot 1 % apmērā līdz 465 GWh. Patēriņa apjoms ar augšupejošu tendenci novērojams arī atsevišķi katrā valstī – Latvijā pieaugums par 2 % līdz 128 GWh, Lietuvā par 1 % līdz 195 GWh, bet Igaunijā minimāls pieaugums, patēriņa apjomam sasniedzot 142 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lieldienu brīvdienām turpinājās vēsāki laikapstākļi, kas pagājušajā nedēļā veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijā, kā arī vairākos Skandināvijas reģionos, informē AS Latvenergo.

Baltijas reģionā vidējā elektroenerģijas cena pieaugusi par 10 % un sasniegusi 31,24 EUR/MWh. Latvijā un Lietuvā līdzīgs procentuālais cenu kāpums, sasniedzot attiecīgi 31,26 EUR/MWh līmeni Latvijā un 31,30 EUR/MWh cenu līmeni Lietuvā. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 9 % – līdz 31,16 EUR/MWh. Lietuvā papildu stimulu cenu kāpumam deva ierobežojumi elektroenerģijas importam no Kaļiņingradas visas nedēļas garumā. Latvijā savukārt cenu straujāku pieaugumu ierobežojusi Rīgas TEC darbība, kas veicinājusi saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu, atsverot pakāpenisku ūdens pieplūduma samazinājumu Daugavā un tā ietekmi uz Daugavas HES darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pilnajā septembra nedēļā Baltijas reģionā varējām novērot elektroenerģijas cenu kāpumu – elektroenerģijas vidējā cena pieaugusi par 2 % līdz 39,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Tostarp visstraujākais kāpums starp valstīm fiksēts Igaunijā, kur cenu līmenis pieauga 3 % apmērā līdz 39,00 EUR/MWh. Lietuvā un Latvijā savukārt cenu līmenis pieaudzis aptuveni procenta apmērā, Latvijā cenu līmenim sasniedzot 39,33 EUR/MWh, bet Lietuvā 39,34 EUR/MWh.

«Cenu virzību noteica elektroenerģijas patēriņa pieaugums, kā arī mazāks no atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātās elektroenerģijas apjoms Nord Pool biržas reģionā, un papildu faktors bija vēl arī aktuālie pārvades starpsavienojumu ikgadējie apkopes darbi,» skaidro elektroenerģijas kompānijā.

Arī aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa apjoms pieauga, Baltijas valstīs kopumā sasniedzot 474 GW jeb par aptuveni 2 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Visstraujākais kāpums fiksēts Igaunijā, kur patēriņa apjoms pieaudzis par 3 % līdz 146 GWh, Latvijā pieaugums procenta apmērā līdz 130 GWh, bet Lietuvā nepilnu 2 % apmērā līdz 198 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas pieaugušas

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas aukstuma vilnis Ziemeļvalstīs un Baltijā noteica pieaugošu cenu dinamiku, Baltijas valstīs vidējai elektroenerģijas cenai pieaugot par aptuveni 14 % un sasniedzot 40,81 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Lietuvā un Latvijā cenu līmenis ir atkārtoti izlīdzinājies un sasniedzis 40,85 EUR/MWh, tādējādi abās valstīs novērojams 12 % cenas pieaugums. Igaunijā savukārt cenas pieaugums sasniedzis 17 %, pakāpjoties līdz 40,73 EUR/MWh. Lai gan nozīmīgākais cenu kāpuma faktors bija salīdzinoši straujš temperatūras kritums visā NordPool biržas tirdzniecības reģionā, tomēr arī pārvades starpsavienojumu ierobežotā pieejamība veicināja cenas kāpumu Baltijā. Neplānots atslēgums 24 stundu garumā tika novērots NordBalt pārvades starpsavienojumā, kā arī joprojām visas nedēļas garumā bija ierobežota elektroenerģijas pieejamība no Baltkrievijas.

Aukstums veicinājis arī elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, un tas Baltijā kopumā sasniedzis 590 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Būtiskākais pieaugums novērots Igaunijā, kur patēriņa apjoms sasniedzis 200 GWh, kas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā savukārt apjoms sasniedzis 163 GWh (5 % pieaugums), bet Lietuvā – 226 GWh (2 % pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada noslēdzošajā nedēļā elektroenerģijas cenas sarukušas viscaur Baltijā – Latvijā un Lietuvā straujākie cenu kritumi attiecīgi 13 % un nepilnu 20 % apmērā līdz vienādam cenu līmenim 28,77 EUR/MWh, bet Igaunijā kritums 11 % apmērā līdz 28,69 EUR/MWh cenu līmenim, informē Latvijas energokompānija «Latvenergo».

«Krituma pamatā gada nogalei raksturīgais svētku periods un ar to saistītais elektroenerģijas pieprasījuma kritums, ko varējām novērot arī viscaur «Nord Pool» biržas tirdzniecības reģionā,» norāda «Latvenergo».

Patēriņa apjoms aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs kopumā samazinājās par 10 % līdz 496 GWh. Latvijā un Igaunijā patēriņa apjomi samazinājās par 11 %, respektīvi, līdz 135 GWh Latvijā un 161 GWh Igaunijā. Lietuvā savukārt kritums 8 % apmērā līdz 200 GWh. Izstrādes ziņā toties bijušas atšķirīgas tendences – Igaunijā novērots kritums 9 % apmērā līdz 185 GWh, bet Latvijā un Lietuvā fiksēti kāpumi – Latvijā 1 % apmērā līdz 160 GWh, bet Lietuvā 29 % apmērā līdz 60 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika novēroti maijam salīdzinoši auksti meteoroloģiskie apstākļi, kas vecināja elektroenerģijas patēriņu un cenu pieaugumu Baltijas reģionā: vidējā elektroenerģijas cena pieauga par nepilniem 13 % – līdz 33,01 EUR/MWh.

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 13 % – līdz 33,20 EUR/MWh, bet Igaunijā cenu kāpums 11 % apmērā līdz 32,63 EUR/MWh.

Papildus laikapstākļu maiņām cenu izmaiņas veicināja arī cenu kāpumi Ziemeļvalstīs, pārvades kapacitātes ierobežojumi elektroenerģijas pārvadei no Zviedrijas (atslēgums uz 15 stundām), kā arī joprojām esošie ierobežojumi pārvades kapacitātes pieejamībai starpsavienojumos ar Baltkrieviju, Poliju un Kaļiņingradu visas nedēļas garumā. Cenu kāpumus pīķa stundās spēja ierobežot efektīvā Rīgas TEC darbība, palielinot saražotās elektroenerģijas apjomu pret iepriekšējo nedēļu.

Visā Baltijā pieaudzis patērētās elektroenerģijas apjoms, kopumā tas bijis 469 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Šāds procentuālais pieaugums elektroenerģijas patēriņa ziņā novērots arī atsevišķi Igaunijā un Lietuvā, Igaunijā patērētajam elektroenerģijas apjomam sasniedzot 151 GWh, bet Lietuvā 186 GWh. Latvijā patēriņa kāpums fiksēts 6 % apmērā līdz nepilnām 132 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas pieaugušas visās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenu līmenis Baltijā pieauga par vidēji 17% visās Baltijas valstīs, vidēji sasniedzot 38,10 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Visaugstākā cena fiksēta Lietuvā – 42,27 EUR/MWh, tādējādi cenai pieaugot par 28 % salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Latvijā fiksēta cena 37,55 EUR/MWh, bet Igaunijā – 34,49 EUR/MWh. Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļvalstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas.

No 17. 01 neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, un arī elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ. Tomēr Latvija atšķirībā no Lietuvas spēja būtiski palielināt elektroenerģijas izstrādi un tādējādi ierobežot būtiskāku cenu pieaugumu. Rīgas TEC nedēļas laikā saražoja 79 GWh jeb par 18 % vairāk elektroenerģijas nekā nedēļu iepriekš, bet Daugavas HES izstrādāja 58 GWh jeb par 32 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā cenas atsevišķās stundās svārstījās no 25,89 EUR/MWh līdz 117,12 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru