Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Lielākā daļa sabiedrības zina, ka stikls ir pārstrādājams materiāls. Tā vietā, lai stikla atkritumi nonāktu poligonā, tiem var dot jaunu dzīvi un pārvērst tos vērtīgos produktos neierobežotu reižu skaitu.

Pārstrādes uzņēmums “Ekobaze Latvia”, kurš darbojas jau otro gadu desmitu, iedzīvotājus aicina būt atbildīgiem un nodot stikla atkritumus pārstrādei. Viens no uzņēmuma atkritumu pārstrādes fokusiem ir automobiļu stikla un logu stikla pārstrāde, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu. Uzņēmumam ir moderna ražošanas līnija, kas tehnoloģiski spēj atdalīt lietoto stiklu no dažāda veida aizsargplēvēm. Šis process ir būtisks, jo ļauj iegūt tīru stikla materiālu tālākai pārstrādei. Pēc atdalīšanas un apstrādes stikls tiek pārstrādāts tālāk, un tas kļūst par izejvielu jaunu materiālu ražošanai.

Ražošanas līnijas jauda ļauj gada laikā pārstrādāt aptuveni 20 000 tonnu automobiļu stikla, būtiski samazinot atkritumu apjomu un veicinot aprites ekonomiku, kas nodrošina ekoloģiskāku dzīvi. Pārstrādei pieņem automobiļu stiklus, laminētu stiklu, kā arī logus ar vai bez rāmjiem, caurspīdīgu stiklu, rūdītu stiklu. No stikla izstrādājumiem tiek izgatavots otrreizējai pārstrādei izmantojams materiāls, kas kalpo kā vērtīga izejviela jauniem produktiem. Īpaši liela nozīme ir tieši logu un būvstikla savākšanai – šis stikls, kas rodas ēku remontos, nojaukšanā un logu maiņā, ir vērtīga izejviela, kas pārstrādē var atgriezties apritē kā jauns būvmateriāls vai citi stikla izstrādājumi.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.

Pērn plastmasas pārstrādes nozare Eiropas Savienībā (ES) nonāca krīzē. Augstas enerģijas cenas, svārstīgas pirmreizējo izejvielu cenas un lēts imports, kas nereti tikai uz papīra bija “pārstrādāts”, radīja teju “perfektu vētru”. Rezultāts – pārstrādes uzņēmumu bankroti un investīciju bremzēšanās. Tas skaidri parādīja: ar atsevišķām prasībām, piemēram, minimālo pārstrādātā satura īpatsvaru PET pudeļu iepakojumā, nepietiek, ja tirgus un regulējums paliek sadrumstalots.

Šī situācija piespieda Eiropas Komisiju (EK) rīkoties straujāk. Aprites ekonomikas regulējums tiek virzīts divos posmos – vispirms ar pilotpasākumiem, lai stabilizētu nozari, bet 2026. gadā sekos Aprites ekonomikas akts ar strukturālām pārmaiņām otrreizējo izejvielu tirgū. Viens no būtiskiem soļiem ir vienoti ES nosacījumi plastmasas atkritumu beigu statusa noteikšanai, kas var vienkāršot pārstrādātāju darbu un nodrošināt stabilu augstas kvalitātes izejvielu pieejamību. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai noteiktu vienādas prasības kā ES radītajiem, tā arī no trešajām valstīm importēto materiālu atzīšanai un kvalitātes prasību pielīdzināšanai. Šis ir uzdevums, kas līdz 2026. gada beigām EK ir jāizdara.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.

Innovative Materials ir viens no interpack 2026 centrālajiem tematiem, un tieši iepakojuma sektors vispilnīgāk atspoguļo nozares attīstības virzienu. Vairāk nekā 1000 dalībnieku vienuviet piedāvās unikālu materiālu, risinājumu un tehnoloģiju daudzveidību, aptverot visu spektru – no tradicionāliem iepakojuma veidiem līdz jaunākajām ilgtspējīgajām inovācijām.

Latvijas uzņēmumiem šī ir iespēja koncentrētā veidā iepazīt tirgus attīstību un praktiski novērtēt, kuri materiāli un risinājumi tuvākajos gados noteiks konkurētspēju.

Jaunas materiālu tehnoloģijas un dizaina pieejas jau šobrīd maina iepakojuma funkciju. Augsti attīstīti plastmasas materiāli, šķiedru bāzes risinājumi un viedie pārklājumi ļauj vienlaikus uzlabot produktu aizsardzību, pagarināt to uzglabāšanas laiku un nodrošināt augstāku pārstrādājamību.

No 7. līdz 13. maijam Diseldorfā interpack 2026 piedāvās gan pārbaudītus risinājumus jaunās pielietošanas jomās, gan pavisam jaunus izstrādājumus. Septiņās hallēs un vairākos līmeņos apmeklētāji varēs satikt vairāk nekā 1000 iepakojuma materiālu un risinājumu ražotāju no visas pasaules.