Ražošana

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns: Sākuma punkts ir dizains

Didzis Meļķis, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Kāds tieši ir jūsu biznesa plāns, kuram Latvija tik labi atbilst?

Plāns ir nepieciešams ikvienam darbam un ikvienam biznesam – bez tā nekas nesanāks. Vienam no mūsu partneriem pirms 15 gadiem Latvijā bija 24 metrus gara Monocle jahta. Brīnišķīga jahta, franču dizains. Tā ka Latvija bija jau apmēram zināma vieta. Tomēr, lai nu kā, pēc daudziem gadiem mēs nolēmām tieši katamarānu būvniecībai pievērsties kārtīgi. Mums ir redzējums un plāns, un mēs meklējām kuģu būvētavu, kur varētu īstenot to visu.

Ar biznesa partneriem esam kopā jau ilgus gadus, un mūs vieno sapratne, ka galvenais ir dizains. Tas mūsdienās ir svarīgākais nosacījums daudz kam šai pasaulē, gandrīz katrā industrijā. Iepriekš pietika ar inženieri, un galvenais bija, ka to, ko dari, piemēram, būvē māju, tu dari pareizi. Tagad – pilnīgi izslēgts! Protams, mājai vajag arhitektu, bet no sākta gala vajag arī dizaineri. Tas pats ar automašīnām – inženieri vajag, bet tikai kopā ar dizaineru. Ja nebūs dizainera, zaudēsi tirgu.

Ar savu draugu un biznesa partneri Klifordu Denu mēs strādājam kopā jau daudzus gadus, viņa brīnišķīgais dizains mums pārējiem bija labi pazīstams, tāpēc viņš ir O Yachts komandā, jo mums vajadzēja labāko.

Vai O Yachts inženierijas daļa tiek veikta Latvijā?

Līdzīgi kā mājokļu būvē arī šai biznesā arhitekts ir nepieciešams, mūsu gadījumā – jūras arhitekts, un tas ir francūzis Eriks Lerūžs. Viņam ir milzīga pieredze, un viņš ir plaši atzīts profesionālis. Tomēr – vispirms mums ir dizains, katamarāna dizains, un jūras arhitekts pieslēdzas pēc tam. Tas ir ļoti atšķirīgi no visas pārējās industrijas, kad jahtas vai katamarāna projektā kuģu būvnieks vispirms vērstos pie jūras arhitekta. Cerams, ka vispār, bet katrā ziņā tikai beigās tiek pieaicināts arī dizainers.

O Yachts ir otrādi – dizains ir pamatā, tad tiek pieaicināts arhitekts, kā to pareizi izdarīt, tad – atpakaļ pie dizainera. Tas ir pagarš loks, bet sākuma punkts ir dizains.

Kas ir dizains?

Dizains ir emocijas. Jums tas var patikt, var nepatikt, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai jums, redzot dizainu – mūsu vai jebkuru citu – tas būtu vienaldzīgs. Protams, mēs gribētu pozitīvas emocijas, tomēr sliktākais ir reakcija no sērijas «vēl viens tāds pats». Ja ir emocijas, pozitīva emocijas, tad esam savu darbu paveikuši labi. Tam klāt, protams, nāk izturība, drošība, amatniecības kvalitāte pie izpildes utt., tomēr dizains ir valdošais.

Dizainam ir jābūt vienkāršam, lai acs to uztvertu, un, redzot mūsu katamarānu ūdenī, ir jāspēj pateikt: «O, tas ir O Yacht!» Līdzīgi kā ar Porsche – jūs vienmēr pateiksit, ka tas ir Porsche, pat ja nebūsit iepriekš to modeli redzējis. Un Kliforda radītais dizains ir tāds, ka, arī attīstoties nākotnē, pats koncepts un valdošās emocijas saglabājas.

Un tomēr – kāpēc Latvija?

Tas ir iemeslu kopums. Ja man jāsāk ar vienu, tad tiešām lieliska Latvijas īpašība ir dalība Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ar visām savām atšķirībām mums ir ārkārtīgi daudz kopēja, sākot ar angļu valodu kā lingua franca saziņai un biznesa pārvaldes likumiem. Tagad mums ir arī kopēja valūta, un aizvien līdzīgāki kļūs arī standarta līgumi starp biznesiem.

Tas ir svarīgi mūsu partneriem, tomēr tas ir būtiski arī mūsu klientiem. Lai kas būtu mūsu klients, ES kompānijas statuss nozīmē atvērtas durvis drošai un apjomīgai investīcijai. Un tā ir mūsu niša – dārgi, pēc individuāla dizaina veidoti katamarāni. Lai arī mēs esam konkurētspējīgi ar cenu, tās tomēr būs ļoti dārgas lietas, lielas investīcijas, un ES ir kā dāvana – tā ir radīta mums, uzņēmējiem. Otrs iemesls par labu Latvijai ir cilvēku izglītības līmenis un tas, kādu algu viņi sagaida.

Ko jūs saprotat ar izglītību – inženierus vai vienkārši sajēgu, ka uz darbu jānāk laikā?

Esmu apceļojis visu pasauli, un, ielidojot Rīgā un izejot šeit uz ielas, uzreiz ir skaidrs iespaids, ka šī ir tīra zeme ar kulturāliem cilvēkiem un labu infrastruktūru. Tā būs vēl labāka, bet jau tagad tā ir laba.

Būtu šeit bezjēdzīgi norādīt uz konkrētām valstīm, bet, salīdzinot tās ar Latviju, zemākas darba izmaksas tajās tomēr neatsver zemāku vispārējo izglītotību. Un darbaspēks mums ir ļoti nozīmīgs rādītājs, lai gan mēs neesam industrija, kas jebkad Latvijai varētu dot tūkstošiem darba vietu. Auto rūpnīca vai aviācijas rūpnīca tāda būtu, bet ne ekskluzīvu katamarānu kuģubūvētava.

Un tomēr tā ir nodarbinātība, ko mēs nodrošināsim, un tā ir ar zināmām prasībām un nākotnes plāniem. Tāpēc jau ļoti agri savā biznesa attīstībā – vēl pirms apjomīgākām investīcijām – mums izveidojās sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, lai saprastu, kādas Latvijā ir iespējas apmācīt tādus speciālistus, kādi mums ir un būs nepieciešami.

Tad jūs nevis vienkārši meklējāt konkrētus speciālistus, bet izpētījāt, kas te sagaidāms nākotnē?

Mums ir jāiegulda nākotnē. Tas ir veids, kā es strādāju savā iepriekšējā darbā – būvniecībā, un tā tas ir jādara arī mūsu pašreizējā kompānijā. Mēs jau cieši sadarbojamies ar RTU, lai varētu atrast sev kadrus. Tas notiek tādās mācību programmās, kur šie studenti var būt droši, ka ir kompānija, kas viņus gribēs algot pēc studiju beigām – laba kompānija ar labu infrastruktūru un nākotnes izredzēm.

Mums pilnīgi noteikti būs nepieciešami speciālisti, kas darbojas datorzinātnēs, un Latvijā tam ir lielisks potenciāls. Jaunajai paaudzei vissvarīgākais ir vīzija, nākotnes redzējums. Ja nav vīzijas, kurā tu redzi sevi, savu vietu tuvākā vai tālākā nākotnē, tev nav intereses par dzīvi un ir bezjēdzīgi no rīta celties.

Mēs radīsim produktu – gatavu produktu, kas šādu vīziju dod visai īsā termiņā. Tā nebūs anonīma skrūve citu produktiem, bet mūsu pašu unikāls produkts. Un mēs arī investēsim šajos cilvēkos, viņu apmācībā un nākotnes redzējumā šeit RTU. Manuprāt, ar to nebūs gana un vajadzēs viņiem šeit nodrošināt arī mācības ar mums zināmiem speciālistiem Francijā.

Tas varētu tikt organizēts pēc akadēmiskiem standartiem, jo mēs, piemēram, izmantojam tādu modernāko tehnoloģiju kā infūzijas metodi. Katrā ziņā tas būtu interesanti visām iesaistītajām pusēm, un students, kas būtu praktizējies pie mums, pēc tam jau varētu iet strādāt arī kaut kur citur Latvijā vai Eiropā. Tas noteikti nāks par labu Latvijas studentu vīzijai un pārliecībai, lai tā saskanētu ar O Yachts, un tas atbilst mūsu vīzijai par kompānijas izaugsmi, kas bez šādiem augsti kvalificētiem cilvēkiem nav iespējama.

O Yachts ražotne ir Engurē. Man zināms, ka tur ir viena tāda vieta, kur laiku pa laikam kaut kas ir pasākts un tad beidzies. Vai tā ir tā pati?

Jā, un man tas ļoti patīk. Neesmu par to pilnīgi drošs, tāpēc necitējiet, bet man izskatās, ka tur kopš padomju laikiem cilvēki ir darbojušies ar savām zvejas laivām un lietām, tur gaisā jau ir jūtama tā tradīcija. Tagad mēs to visu ar ES fondu naudas palīdzību esam ievērojami pārbūvējuši un modernizējuši konkrēti par infūzijas metodes ražotni.

Ko šī metode nozīmē?

Agrāk laivu korpusi taisīti, kā es to dēvēju, netīrajā veidā – starp materiālu slāņiem lika līmi un tad rullēja, un tas bija jādara ļoti ātri. Iznākumā tas viss bija visai stresaini un netīri. Jaunais infūzijas veids nozīmē, ka visi kompozītmateriālu slāņi tiek precīzi salikti vajadzīgajā formā, un tad tajā tiek iesūknēti sveķi. Un attiecībā uz visu šo savulaik piņķerīgo slāņu līmēšanu pusstundas laikā 20 metru laiva ir gatava. Neticami!

Tagad tas ir fiziski viegls, tīrs un drošs darbs – bez kādām kaitīgām smakām un patiesībā ļoti piemērots sievietēm, jo viņas ir sevišķi rūpīgas. Protams, šīs modernās tehnoloģijas ir arī ļoti sarežģīts darbs, kas prasa kontroli. Tāpēc mums ir vācu un itāļu tehnoloģijas, kas uzmana un garantē šīs tehnoloģijas iznākumu. Un tomēr – tas iznākums tiešām ir kā burvju māksla: bez trokšņa, bez smakas, bez netīrumiem un bez lielas fiziskas piepūles.

Atgriežoties pie ražotnes Engurē, tā ir gatava 21 metra garu laivu būvniecībai. Tās līnija ir veidota kā apmēram 70 metrus gara caurule. Tajā ir krāns, kas paceļ, notur un pārvieto visus elementus. Lai gan mūsu materiāli ir ļoti viegli, kāds arī ir šīs tehnoloģijas mērķis, iznākumā tas viss, protams, ir visai smags. Arī tā ir kā maģija – vienā šīs caurules galā nav nekā, bet otrā galā iznāk perfekta laiva.

Tam vajadzīgs ir maksimums divi gadi, bet tuvākajā laikā mums ir jānonāk pie spējas uztaisīt katamarānu gada laikā. Mēs nevarēsim tā kā labākie čaļi šai jomā, kas to izdara daudz ātrāk, bet tad arī tikai tāpēc, ka mēs to darām atšķirīgi, un tas prasa laiku.

Laiks ir nauda.

Mūsu cena būs konkurētspējīga, tomēr tā kvalitāte, ko esam sasnieguši ar pirmo modeli un ko turpināsim, nav panākama ātrāk. Sevišķa produktivitāte nav mūsu mērķis, jo arī tirgus mērķis nav masās, bet gan kvalitātes tirgū.

Daži produkti, bet perfekti. Lai gan, protams, mūsu laivas nekad un nekādā gadījumā nebūs lētas. Tomēr to kvalitāte nozīmēs arī salīdzinoši lielāku drošību nekā dažiem no mūsu konkurentiem. Tas redzams jau mūsu pirmajā katamarānā, demo versijā, ko atrādīsim Kannās.

Pateicoties vecākiem, es burāju jau kopš bērnības. Ar dzīvesbiedres atbalstu, kas tādās reizēs gādā par bērniem, esmu burājis pāri Atlantijas okeānam, un ļoti daudz Vidusjūrā, arī ziemās. Es zinu, ko nozīmē būt situācijās, kad laika prognozes un viss pārējais pieviļ un tava dzīvība ir atkarīga no laivas. Protams, ir jādara viss, kas no jūrnieka tādās situācijās tiek prasīts, bet laivai ir jābūt perfektai, jo kļūdas tādās reizēs maksā lielu naudu un dažreiz arī dzīvību.

Tāpēc mūsu katamarāniem pie vērtības būs pievienotās stundas, kas tādai drošības perfekcijai ir nepieciešamas. Tāpēc tie tiks ražoti Latvijā, jo šeit cilvēki ir pielaidīgi pret papildu stundām arī savā darba dienā.

Mēs paši taisīsim arī mastus, kas šim biznesam ir ļoti nozīmīgi.

Arī tradīcija – burinieku laikos Latvijas priedes bija vērtīgi mastu koki.

Lieliski! Tad mēs tikai ieviesīsim zināmas korekcijas ar oglekļa šķiedru kā izejmateriālu.

Pieminējāt savus burātājus vecākus. Kādas ir jūsu saknes? Jūs esat francūzis.

Jā, piedošanu.

Nekas, šajos platuma grādos ir labi.

Un es esmu ebrejs.

No sefardu jūdiem tātad?

Man patīk tas, ka manas tradīcijas ir ļoti jauktas. Mana māte ir no Bordo – ļoti tipiska, tradicionāla Bordo francūziete, un tēvs ir no Marokas.

Nuja, un tur viņa sefardu senči acīmredzot nokļuva pēc Spānijas rekonkistas.

Jā, pareizi. XV gadsimta beigās. Ir labi zināt, no kurienes nāc. Runājot par tradīcijām, man šķiet, ka Latvijā tās ir tādas, lai mēs šeit spētu piepildīt savu vīziju. Tā man liek domāt pieredze ar mūsu Latvijas partneriem – ka ražošana, grāmatvedība, finansējums un viss cits būs tik labs, cik vien vispār ir iespējams.

Esmu sapratis, ka Latvijā nav plašas nodarbinātības iespējas, bet – šeit ir lieliskas nodarbinātības iespējas.

Tā, visticamāk, ir Baltijai kopēja iezīme. Somijā ir augstākā līmeņa buru jahtu kompānija, kas tā arī saucas – Baltic Yachts. Arī Dānijā un Zviedrijā ir lieliski zīmoli – Swan, Najad.

Un es domāju, ka Latvija visai drīz burātāju un jahtu pasaulē sagādās pārsteigumus, jo arī bez mūsējā šeit ir projekti ar potenciālu šai jomā nostiprināt zīmolu Made in Latvia.

Šeit ir cilvēki ar attiecīgu izglītību un cilvēki, kas zina, kas ir burāšana un jahtas.

Izklausās, ka mājas darbus esat izpildījis.

Es tiešām uzskatu, ka Eiropā esam gatavi mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Mēs katrs esam pieredzējuši savu krīzes smagumu, un Latvijai iezīmīgi ir tas, ka jūs to izdarījāt kā džentlmeņi. Te cilvēki negaudās, bet lepni uzņēmās savas saistības un arī cieta par tām. Jā, cieta, bet – izcieta.

Saskaņā ar labi zināmu joku, ka džentlmenis ir cilvēks, kura rēķinus apmaksā radi, vēl lielāki džentlmeņi mīt Dienvid-

eiropā.

Es runāju tieši par mūsu industriju, un tās spēks ir kopīgā darbā – kad katrs nāk ar savu darbu un varēšanu kopējas intereses vārdā. Mūsu starptautiskā komanda ar savām kompetencēm ir tā, kas pievilks kā speciālistus, tā investorus un klientus. Jā, Latvija šai industrijā nav pazīstama, bet to ir iespējams mainīt. Kopējiem spēkiem.

Vai kopējās intereses var būt vienkārši nauda?

Nē. Ja man katru rītu būtu jāceļas naudas dēļ, es labāk paliktu guļam. Tiesa, daudzi cilvēki tieši tā dzīvo, tomēr pareizais dzīvesveids ir zināt mērķi, kam tu celies jaunā dienā. Tādēļ – arī to jauno cilvēku dēļ – kompānijai ir jābūt ar vīziju un skaidriem sasniedzamajiem mērķiem vidējā termiņā.

Tad jūsu pieeja šim biznesam un varbūt biznesam vispār ir kosmopolītiska?

Acīmredzot. Ar vienu no pašreizējiem partneriem es iepriekš strādāju nekustamo īpašumu investīcijās franču Rivjērā, un tur pēdējais projekts – ap desmit tūkstošu kvadrātmetru platībā – bija mājokļu būvniecība, ko pārsvarā izpildīja spāņi. Tāda ir mūsdienu Eiropa, un jahtu tirdzniecībā tas ir vēl dramatiskāk, jo klienti var būt, piemēram, no Ķīnas.

To arī gribēju jautāt – vai jūsu biznesā maz ir tāds termins kā «mājas tirgus»?

Pasaulē jūra aizņem vairāk nekā cietzeme! Un, kur ir jūra, tur ir mūsu potenciālie klienti, un jau pašlaik par O Yachts interesi izrāda cilvēki visur pasaulē. Tomēr mūsu dabiskā interese ir par potenciālajiem klientiem tuvējā apkārtnē – Norvēģijā, Vācijā, Nīderlandē un jo īpaši Krievijā. Dienvidfrancijā mēs esam ļoti pieraduši pie krievu klientiem. Labāko, ko mēs uzbūvējām Rivjērā, nopirka krievi.

Vai Latvijas ģeogrāfiskais novietojums palīdzēs Krievijas tirgus apgūšanai?

Pilnīgi noteikti. Visi mūsu darbinieki Latvijā runā krieviski, kas ir milzu priekšrocība, un no Maskavas vai Sanktpēterburgas šurp var atlidot ļoti vienkārši. Un galvenais jautājums nav par cenu, bet gan par to, vai tu spēj turēt savus solījumus. Latvijā tas ir iespējams, jo darbinieki šeit ir ieguldījuši pat vairāk sava laika un spēka, nekā es biju gaidījis. Pašlaik jahtu pasaulē lielākais dzinējspēks ir motorjahtas. Taču tūlīt aiz tām seko buru laivas. Burāšana apbur ar to, ka tajā nav mākslīgo trokšņu un tev ir jāliek lietā jūra un vējš, lai liktu jahtai traukties, un tās jau ir emocijas. Un izskatās, ka Krievijā blakus motorjahtām aizvien lielāka interese ir par burāšanu. Tāpēc mums ir tur jābūt.

Lai jums veicas. Vai arī paļauties uz veiksmi jūs nevarat atļauties?

Par veiksmi tev nav nekādas noteikšanas, tomēr, kad es skatos uz veiksmīgiem cilvēkiem, ir redzams, ka viņi ir tai gatavi. Stāvvieta pie lielveikala gaida tieši viņu, un tā vienmēr. Pārējiem atliek vien darbs un vēlreiz darbs. Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt – sevišķi, kad tev ir 50 gadu, no rīta ir svarīgi zināt, kādam mērķim tu mosties. Un tam ir jābūt priekam par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Engurē tapis ekskluzīvs katamarāns, kas ceļos uz Franciju

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engurē, «O Yachts» ražotnē ūdenī ielaists uzņēmuma vēsturē līdz šim lielākais 18,5 metrus garais luksusa katamarāns «Class 6».

Katamarāns «Class 6» ir izvirzīts nominācijai «MultiHull of the Year». Tā dizaina konceptu izstrādāja «O Yachts» inženieru komanda kopā ar dizaineru Klifordu Denu (Clifford Denn) un 3D dizaineru, automašīnu konstruktoru Andreju Trofimčuku (Andrei Trofimchouk), bet no skicēm realitātē to palīdzējis pārcelt inženieris un arhitekts Dags Šiklers (Doug Schickler).

«Būvējot «Class 6», mēs ņēmām vērā klienta individuālās vēlmes un vienlaikus rūpējāmies par darba kvalitāti, kas ietverta modernos tehniskajos un dizaina risinājumos. «Class 6» papildina «O Yachts» katamarānu klāstu, tādējādi apliecinot mūsu gatavību arvien izaicinošākiem un prasīgākiem projektiem,» secina Aiva Vīksna, «O Yachts» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts uzņēmuma O Yachts uzbūvētais luksusa klases katamarāns. O Yachts investīciju apmērs ekskluzīvu katamarānu būvniecības attīstīšanai Latvijā šobrīd sasniedz līdz 1 miljonam eiro. Divu nākamo gadu laikā uzņēmums O Yachts plāno piesaistīt papildu finansējumu, uzbūvēt 3-5 augstas klases katamarānus, kā arī nostiprināt savas pozīcijas luksusa katamarānu segmentā visā pasaulē.

O Yachts katamarāni Latvijā tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem, uzņēmējai Aivai Vīksnai un Latvijas jahtu būvētājiem.

O Yachts īpašnieks un vadītājs Daniels Levī (Daniel Levy) skaidro: «Pirms diviem gadiem, meklējot katamarānu un jahtu būvniecībai piemērotāko vietu, tika izvērtētas biznesa attīstības iespējas vairākās valstīs. Patīkams pārsteigums bija tas, ka Latvijā ir ne tikai senas burāšanas un jahtu būvniecības tradīcijas, bet arī tehniskās iespējas, kompetents un kvalificēts darbaspēks, kā arī konkurētspējīgas cenas. Arī Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un Eiropas Savienības dalībvalsts statuss bija pozitīvs kritērijs biznesa izveidei tieši šeit.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc franču kompānijas "Smart Island Riviera" pasūtījuma uzņēmuma "Latitude Yachts" ražotnē Rīgas ostā šoruden top ekskluzīvs kuģa projekts – 1700 m2 plaša peldoša sala, kuru nākotnē viesu uzņemšanai plānots noenkurot Francijas Rivjērā netālu no Kannām, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Uz peldošās salas atradīsies pludmales klubs ar restorānu, bāru un peldbaseinu, un uz tā vienlaikus varēs uzņemt līdz pat 400 viesiem.

"Kuģis ir unikāls – pirmais tik liels šāda veida projekts pasaulē. Plānojam, ka peldošā sala galvenokārt tiks izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, bet ikdienā uzņems viesus kā pludmales klubs. Mūsu kompānijai šis ir pirmais projekts, bet nākotnē plānojam uzbūvēt un atvērt vairākas šāda veida peldošas izklaides vietas visā pasaulē. Mūsu mērķis – radīt augsta līmeņa produktu, kurš būtu tehnoloģiski mūsdienīgs, bet vienlaikus klasiski ērts un patīkams mūsu viesiem," saka "Smart Island Riviera" prezidents Marks Odino (Marc Audineau).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā otro reizi tiek skatīts jautājums par luksusa preču nodokļa ieviešanu Latvijā; ārzemēs pagaidām tas nav populārs, turklāt grūti administrējams, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Priekšlikumu Latvijā ieviest luksusa preču nodokli atkārtoti iesniedzis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Luksusa preču veidus, kategorijas un kārtību, kādā tās apliek ar nodokli, noteiktu Ministru kabinets. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Edgars Putra norādīja, ka idejas autors nav varējis definēt, kas tad īsti būtu uzskatāms par luksusa preci. «Šobrīd nav definīcijas, kas ir luksusa prece un kāds ir tās nodoklis,» uzsvēra E. Putra. Saeimas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka diskusijas par luksusa preču nodokli varētu būt plenārsēdē, izskatot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», bet atbildīgajā komisijā šoreiz debates nenotika. Jāatgādina, ka līdzīgu priekšlikumu A. Klementjevs bija iesniedzis jau jūlijā, kad tika skatīta nodokļu reformas pakete. Toreiz piedāvājumā bija iekļauta arī aplikšanas kārtība – procentos no preces vērtības. Proti, luksusa precei ar vērtību līdz 1000 eiro šis nodoklis būtu 15%, precei, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro un ir līdz 50 000 eiro, – 10%, bet vērtībai virs 50 000 eiro – 5%. Savukārt Ministru kabinetam būtu jānosaka luksusa preču veidi un kategorijas. Tā kā Latvijā neesot arī luksusa preču definīcijas, tad bija piedāvājums par tādām noteikt augstvērtīgas preces, kuras nav pirmās nepieciešamības preces un pēc kurām pieprasījums pieaug ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Kā iespējamie šī nodokļa objekti tika minētas lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces. «Uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likumā ir tāds jēdziens kā reprezentatīvais auto, par kuru virs noteiktas summas ir jāmaksā abi minētie nodokļi. Ja luksusa prece ir glezna, tad pēc kā tiek noteikta tās vērtība, kas to noteicis utt.?» jautājumu netrūkst E. Putram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engurē bāzētais luksusa katamarānu ražotājs O Yachts ir izstrādājis Class 5 katamarāna dizaina un tehnisko koncepciju, kas tiks prezentēta Kannu Jahtu izstādē šī gada septembrī, savukārt ražošana tiks uzsākta oktobrī, lai katamarānu varētu nolaist ūdenī jau 2016. gada sezonā, informē uzņēmumā.

Jaunais modelis ir balstīts uz Laurent Bourgnon radīto trīs korpusu koncepciju, kurā vidējais korpuss jeb čaula nesaskaras ar jūras virsmu, un Clifford Denn dizainu. Katamarāna masts ir novietots aizmugurējā daļā, nodrošinot vairāk izmantojamas vietas kabīnē, labāku pārredzamību no kokpita un stabilāku kustību.

Class 5 ir 17 metru garš un 13,5 tonnas smags katamarāns, kas ar pasažieriem un kravu var sasniegt 17,5 tonnu svaru.

«Class 5 ir radīts garākiem jūras ceļojumiem pāriem vai ģimenēm, jo kuģa vadīšana ir iespējam arī bez atsevišķa kapteiņa piesaistes,» skaidro O Yachts pārstāve, uzņēmēja Aiva Vīksna. Katamarāna aptuvenās izmaksās plānotas viena miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šodien viesojās katamarānu būvniecības uzņēmumā O Yachts Engurē un tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību pārrunāja uzņēmuma attīstības plānus, nozares attīstības potenciālu Latvijā kopumā, kā arī augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstības iespējas Latvijas reģionos un to ietekmi uz reģionu attīstību un nodarbinātības iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

O Yachts katamarāni Engurē tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem un Latvijas uzņēmējai, O Yachts partnerei un valdes loceklei Aivai Vīksnai. Uzņēmums gada laikā pēc ražošanas uzsākšanas pagājušā gada oktobrī jau saražojis trīs ekskluzīvus katamarānus un jau šobrīd nodarbina 17 darbiniekus, no tiem lielākā daļa – Engures un novada iedzīvotāji. Regulāri tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti Engurē kopumā. Jau tuvākajā laikā O Yachts uzsāks darbu pie jauna pasūtījuma - 17 metru Class 5 katamarāna.

Vizītes laikā ministre atzīmēja, ka šāda biznesa uzsākšana ir drosmīgs solis Latvijas uzņēmējam, bet sasniegtie rezultāti un pieaugošais pieprasījums pēc Latvijā ražotiem katamarāniem pierāda mūsu speciālistu profesionalitāti un konkurētspēju pasaules tirgū arī šādā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Heesen Yachts Nīderlandes pilsētā Osā jahtas ražo kopš 1978. gada, kad kuģubūvētavu izveidoja un savā vārdā nodēvēja Franss Hīsens (Frans Heesen). Lai būtu starp labākajiem savā nozarē, Heesen Yachts vienmēr uzsvars likts uz inovācijām.

Ražotnes fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

VIDEO, FOTO: Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs: Uz lielu peļņu neceru

Zīmola leģenda: jahtu būvnieks Beneteau

Kā top? SIA O-yachts katamarāni

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA O-yachts katamarāni

Monta Glumane, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek ražoti katamarāni.

Engurē bāzētais luksusa katamarānu ražotājs «O - Yachts» šobrīd strādā pie saviem lielākajiem projektiem - diviem 19,5 metrus gariem katamarāniem, kuru katra izmaksas veido 1,5 miljonus eiro, biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmuma finanšu direktore Aiva Vīksna. Viens no tiem nonāks Francijā, bet otrs - Maurīciju salās.

«O - Yachts» katamarānu būvēšanā A.Vīksna sadarbojas ar Francijas investoriem. Visi uzņēmumā saražotie katamarāni tiek eksportēti uz tādām valstīm kā Francija, Itālija, Maurīcija, kā arī ir interese no ASV.

«To iespaido ne tik daudz cena. Pirmkārt, mums Latvijā nav īsti, kur burāt, vasaras sezona ilgst tikai dažus mēnešus. Protams, arī Latvijas uzņēmumiem un cilvēkiem pieder gan jahtas, gan katamarāni. Taču Vidusjūrā sezona ir ilgāka. Otrs – tās ir paražas. Ja mēs ņemam kredītus un ceļam vasaras mājas, tad dienvidu valstīs līzingu ņem jahtām un katamarāniem. Viņiem tas ir tipiski, un tas ir arī loģiski, jo, dzīvojot pie Vidusjūras, vari visu laiku burāt, ir ierasti, ka vasaras māja ir uz ūdens. Tur burā jau no deviņu gadu vecuma,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park par zemes iznomāšanu Krievu salā moderna jahtkluba un luksusa jahtu ražotnes izveidošanai.

Turpmāko piecu gadu laikā investējot turpat 3 miljonus eiro, privātais investors Krievu salā 15 hektāru platībā attīstīs visu nepieciešamo infrastruktūru pilna servisa jahtu ostas izbūvei, kā arī jahtu būves un remonta vajadzībām. Uz iznomāto teritoriju Krievu salā pēc atbilstošas infrastruktūras izbūves no teritorijas Sarkandaugavā tiks pārcelta ekskluzīvo peldlīdzekļu būvētava Latitude Yachts, kas šā gada maijā prezentēja Latvijā pilnībā izstrādātās un uzbūvētās luksusa klases jahtas – trimarānus.

«Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka Latvijā trūkst modernu pilna servisa jahtklubu, kas piedāvāto pakalpojumu klāstā un kvalitātē pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām. Pamatojoties uz šo secinājumu, esam izstrādājuši jahtkluba attīstības un biznesa plānu, kas paredz izveidot modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu jahtklubu ar visu nepieciešamo infrastruktūru atbilstoša servisa nodrošināšanai – izbūvēsim nepieciešamās inženierkomunikācijas, pievadceļus, autostāvvietas, jahtu piestātnes, kā arī jahtu būves un remonta angārus. Vēloties stiprināt un attīstīt luksusa jahtu būvētavu, kas jau starptautiski pazīstama ar Latvijas zīmolu Latitude Yachts, ražotni no Sarkandaugavas pārcelsim uz Krievu salu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra,» stāsta Dmitrijs Čeļebijs, AS Quinto Marine Park valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā pērn reģistrēti gandrīz 900 luksusa auto

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli DB, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn esot reģistrētas tikai 77 jaunas luksusa klases automašīnas, tā aizvadītajā nedēļā paziņoja Latvijas Auto asociācija. Reālā situācija tomēr būtiski atšķiras, – DB apkopotie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka pērn Latvijā reģistrēts gandrīz 12 reižu vairāk tādu 2013.–2015. gada izlaiduma automašīnu, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskatam par luksusa auto

Saskaņā ar VID skaidrojumu luksusa klases auto – reprezentatīva vieglā automobiļa – definīcija ir sniegta likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 1. panta 26. daļā: tas ir vieglais auto, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez PVN pārsniedz 50 tūkst. eiro un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis, speciālais vieglais automobilis (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis, katafalks), vieglais auto, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos, vai jauns vieglais auto, kas tiek izmantots kā pilnvarotā autotirgotāja demonstrācijas auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Pēc piedāvātās luksusa preču definīcijas pašlaik par tādu būtu uzskatāms arī grozāmgrābslis

Māris Ķirsons, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces, kuras tiktu uzskatītas par luksusa precēm, varētu tikt apliktas ar akcīzes nodokli, tādējādi radot papildus ieņēmumus valsts budžetā; Finanšu ministrijai attiecīga koncepcija ir jāizstrādā līdz 2018. gada jūnijam

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vērtīgs priekšlikums, taču šāda priekšlikuma praktiskā realizācija ir problemātiska,» uzsvēra Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka. Viņa gan norādīja, ka vēlme un mēģinājumi ar nodokli aplikt luksusa preces nenotiek pirmo reizi, taču grūti esot novērtēt, kas ir un kas nav luksusa prece, jo vienam patērētājam tā ir, bet citam nav luksusa prece.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēc piedāvātās luksusa preču definīcijas pašlaik par tādu būtu uzskatāms arī grozāmgrābslis jeb spineris (bērnu rotaļlieta). «Ja deputāti vēlas atbalstīt šo piedāvājumu, tad jādeleģē Ministru kabinetam noteiktā laikā izstrādāt gan definīciju, gan piemērošanas kārtību,» uzsvēra finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir labs tirgus elitārām precēm

Anda Asere, 23.02.2018

Luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesantas ieguldīšanas iespējas paveras arī luksusa alkoholisko dzērienu segmentā

Ja runājam par investīciju iespējām mūsdienu pasaulē, tad vispirms uzmanība tiek pievērsta dažādiem pārsvarā biržā tirgotiem vērtspapīriem, kas attiecīgi tad saistās ar lielāku vai mazāku risku, no kā arī izriet cenu kāpumi un kritumi. Tiesa gan, ieguldījumu pasaule neaprobežojas tikai ar vērtspapīriem un iespējams investēt arī dažādās visai alternatīvās lietās, kas daļai sabiedrības ir gan saprotamākas, gan sirdij tuvākas. Var runāt, piemēram, ne tikai par ļoti interesantām ieguldīšanas iespējām mākslas tirgū, bet arī par investēšanu augstākās klases alkoholiskajos dzērienos. Ne velti ir teiciens, ka vīns ar gadiem kļūst tikai labāks un, kā rāda prakse, arī dārgāks. Būtībā vīns daudziem cilvēkiem šķiet praktiskāks par zeltu un vieglāk izbaudāms par mākslu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad labāku vērtības pieaugumu vai kaut vai cenu stabilitāti nodrošinājis vīns

Lielas daļas finanšu aktīvu cena šogad sarukusi, un pieejamie dati liecina, ka labāk klājies atsevišķiem, visai alternatīviem ieguldījumiem. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt ieguldījumus kvalitatīvā vīnā. Tas nozīmē, ka tiek nopirkta viena vai vairākas pudeles ar ļoti kvalitatīvu vīnu, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to vērtība, laikam ejot, palielināsies un galu galā tās tiks pārdotas par augstāku cenu.

London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir palielinājusies par nieka 0,22%, kas šogad nav nemaz tik slikts sniegums. Tiesa gan, Liv-ex Fine Wine 1000 indekss spējis pieaugt jau par visiem 10,2%, kas ar uzviju izgriež pogas faktiski lielākajiem akciju tirgiem un daudziem citiem aktīviem. Pieejamie dati arī liecina – labāko vīnu kopuma cenu izmaiņas šogad bijušas visai lēzenas. Līdz ar to šādiem investoriem pagājis secen, piemēram, akciju tirgu «amerikāņu kalniņi» (cenu izmaiņu ziņā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šogad no alternatīvākām investīcijām spīdējis augstas klases viskijs

Jānis Šķupelis, 31.10.2019

Vēl šomēnes Sotheby’s organizētā pasākumā par 1,45 miljoniem sterliņu mārciņu (aptuveni 1,68 milj. eiro) tika pārdota pudele ar sešdesmitgadīgu skotu viskiju Macallan.

Foto: Sotheby’s / SWNS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bagātības efekts» ļauj paspīdēt dažiem kolekcionējamiem luksusa aktīviem

Ja runā par ieguldījumiem, tad bieži vien uzmanības centrā atrodas dažādi vērtspapīri, kuru tirdzniecība ir ļoti likvīda un kuri var nodrošināt gan procentu ienākumus, gan peļņu no to cenu palielināšanās.

Tiesa gan, naudu var virzīt ļoti dažādu lietu virzienā un cerēt, ka tas, galu galā, būs arī veiksmīgs ieguldījums.

Šogad no alternatīvākām investīcijām spīdējis augstas klases viskijs. Proti, tā cena 12 mēnešu laikā līdz jūlijam ir palēkusies gandrīz par 25%, liecina Knight Frank apkopotie dati (par viskija tirgu šim uzņēmumam datus sniedzot skotu viskija nozares izpētes uzņēmums Rare Whisky 101). Šāds kāpums izgriež pogas daudziem citiem pasaulē populārākajiem kolekcionāru iemīļotiem aktīviem – mākslas darbiem, monētām, pulksteņiem, retām automašīnām, pastmarkām, luksusa mēbelēm, rotaslietām un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Vertu paraksta piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley

Lelde Petrāne, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu luksusa mobilo telefonu ražotājs Vertu ir parakstījis piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley, luksusa auto zīmolu. Sadarbības rezultātā tiks izlaisti pieci dažāda dizaina viedtālruņi.

Vertu mobilie tālruņi ir roku darbs, kuru detaļas tiek izgatavotas un sakomplektētas Apvienotajā Karalistē. Jau iepriekš telefonu ražotājs ir sadarbojies ar tādiem luksusa zīmoliem kā Ferrari, Lapo Elkann un Ermenegildo Zegna.

«Izveidot sadarbību ar automobiļu ražotāju mēs vēlējāmies, lai nostabilizētu mūsu pozīciju luksusa preču tirgū. Telefoni tiks kopīgi izstrādāti, sadarbojoties abu uzņēmumu dizaineru komandām,» stāsta Massimiliano Pogliani, galvenais Vertu izpilddirektors.

Plānots, ka pirmais zīmolu kopdarbs, Vertu Bentley tālrunis, tiks prezentēts 2014. gada oktobrī.

Vertu ir uzņēmums, kas nodarbojas ar luksusa mobilo telefonu ražošanu un izplatīšanu. Dibināts 1998. gadā kā Nokia meitas uzņēmums. Kopš 2012. gada EQT VI īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161 apmeklētājiem atvērts jau otrais budžeta klases sporta klubs Lemon Gym, informē kluba pārstāvji.

Sporta kluba izveidē investēti 350 000 eiro.

Lemon Gym, pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, Latvijā ienāca šī gada sākumā, līdz ar sava pirmā sporta kluba atvēršanu iepazīstinot Latvijas fitnesa entuziastus ar budžeta klases sporta klubu konceptu, kas jau plaši pazīstams gan Rietumeiropā, gan ASV. Budžeta klases sporta klubs paredz to, ka cena par sporta zāles izmantošanu ir vismaz divas reizes mazāka nekā vidēji tas ir tirgū, kas skaidrojams ar to, ka budžeta klases sporta klubos nav pieejami papildus baseini vai saunas, bet lielākā uzmanība pievērsta galvenajam pakalpojumam – trenažieru zālei.

Jaunatvērtais 935 m2 plašais sporta klubs piedāvās apmeklētājiem vairāk nekā 70 dažādus Life Fitness trenažierus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Izstādē Baselworld izrāda jaunākās tendences pulksteņu tirgū

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23. līdz 30.martam Šveices pilsētā Bāzelē noritēja ikgadējā pulksteņu un juvelierizstrādājumu izstāde Baselworld.

Ar katru gadu izstāde kļūst arvien lielāka - šogad tās platība bija vairāk nekā 140 tūkstoši kvadrātmetru jeb 20 futbola laukumi. Izstādē piedalījās vairāk nekā 1 400 uzņēmumi, lai prezentētu savus jaunākos pulksteņus un juvelierizstrādājumus, un izstādi aplūkot bija ieradušies aptuveni 120 000 viesi no visas pasaules, informē Chopard Boutique.

Pēc izstādes apmeklējuma Chopard Boutique Rīga vadītājs Nikolajs Ceipe sniedz ieskatu par gaidāmajām tendencēm pulksteņu tirgū.

Aktuālie materiāli ir oglekļa šķiedra jeb karbons, keramika, porcelāns, jauni patentēti sakausējumi un bronza. Materiālu maiņa pulksteņos ir veids, kā atsvaidzināt klasisku un populāru kolekciju pulksteņus, piedāvājot klientiem jau pazīstamu laikrādi, ietērptu jaunā un mūsdienīgā apvalkā. Pēc viņa teiktā, 2017.gads iekrāsosies melnā tonī, jo tieši melnā krāsa pulksteņu elementos ir pamanāma it visur, kā ciparnīcā, tā aprocē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas autobūves uzņēmums Hyundai Motor Co. trešdien paziņoja par luksusa klases automašīnu zīmola Genesis ieviešanu, tādējādi cenšoties palielināt savu klātbūtni šajā strauju izaugsmi piedzīvojošajā tirgū.

Kompānija norāda, ka Genesis zīmols līdz 2020.gadam tirgū laidīs četrus jaunus modeļus, tostarp ietilpīgu sedanu, kuru paredzēts prezentēt jau nākamajā mēnesī.

Zīmols nosaukumu ieguvis no Hyundai tirgū jau piedāvātā modeļa Genesis.

Autoražotājs pēdējos gados uzlabojis luksusa segmenta automašīnu piedāvājumu, ietverot Genesis un Equus modeļus, tādējādi cenšoties atbrīvoties no tēla kā lētāka alternatīva tādiem lielākiem konkurentiem kā Toyota.

«Luksusa klases automašīnas veido vien 10% no globālā tirgus, taču šis sektors vada nozari tehnoloģiju un dizaina ziņā,» norāda Hyundai.

Uzņēmums vēsta, ka uz zīmola jaunajiem automobiļiem netiks izvietots Hyundai uzraksts, bet gan vienkārši Genesis logo - līdzīgi kā Toyota luksusa segmenta zīmolam Lexus.

Komentāri

Pievienot komentāru