Foto

Latvijā ražotie skreiperi apstrādā zemi Amerikā un Āfrikā

Elīna Pankovska, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Amerikas specializētās tehnikas ražotāja IMC Scrapers pārstāvniecība Latvijā SIA Baltic Manufacturing Group 2013. gada sākumā sadarbībā ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Tehnika Auce sākusi Latvijā ražot IMC Scrapers tehniku pasaules tirgum.

Skreiperi ir paredzēti reljefa veidošanai; pielietojums šai tehnikai ir gan ceļu būvē, gan kalnrūpniecībā, gan lauksaimniecībā. «Esam apkalpojuši visas minētās sfēras, bet uzmanību pievēršam lauksaimniecībai, jo šī nozare ir stabili augoša, kas saskan ar mūsu tirgus attīstības vīziju,» norāda SIA Baltic Manufacturing Group līdzīpašnieks Viktors Melbārdis, kurš pats ir dzimis Amerikā, bet kopš 1995. gada dzīvo Latvijā. Uzņēmējs uzsver, ka viņa mērķis ir kliedēt mītu, ka Latvijā nekas netiek ražots.

Uz Ameriku

«Pāris mūsu agregāti ir pārdoti vietējā tirgū zemnieku saimniecībām, bet galvenais uzsvars ir tehnikas ražošana ar augstu pievienotu vērtību un tās eksportēšana. Galvenais eksporta tirgus ir Amerika, bet šonedēļ tiks sūtīti pirmie skreiperi uz Austrumāfriku,» stāsta V. Melbārdis.

Projekta aizsākumi meklējami desmit gadus tālā pagātnē, kad viņš strādājis Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), kur viņa pamadarbība bija saistīta ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares eksporta veicināšanu. Šis darbs devis iespēju iepazīties ar Latvijas mašīnbūves uzņēmumiem. «Caur LIAA es uzzināju par IMC Scrapers. Sazinājos ar uzņēmuma īpašniekiem, lai uzzinātu, kādas varētu būt ražošanas iespējas Latvijā,» stāsta V. Melbārdis. Viena no šādām iespējām ir ražošana ārpakalpojumā. Tā bija ierasta prakse daudzviet pasaulē, bet Latvijā pirms desmit gadiem šis pakalpojums bija mazāk zināms.

Viņš pārliecinājis IMC Scrapers pārstāvjus atbraukt uz Latviju, lai iepazītos ar vairākiem nozares uzņēmumiem. Viens no tiem bija SIA Tehnika Auce, ar kuru vēlāk noslēgts sadarbības līgums par detaļu ražošanu agregātiem, kuras tika eksportētas uz Ameriku. Latvijā amerikāņi nodibināja SIA Baltic Manufacturing Group. Vēlāk V. Melbārdis saņēmis uzaicinājumu «pieskatīt» ražošanu un kļuva par SIA Baltic Manufacturing Group līdzīpašnieku.

V. Melbārdis stāsta: «Amerikā Latvijā ražotie skreiperi tiek izplatīti caur lauksaimniecības tehnikas dīleriem. Interesanti ir tas, ka no Latvijas tehnika nonāk Amerikā un tālāk tiek izplatīta uz dažādām pasaules valstīm. Viena no pirmajām, kur nonāca no Latvijas eksportētais skreiperis, bija Kvebeka. Tā ir Kanādas eiropeiskākā province; kad uzzināja, ka tehnika nāk no Eiropas, izplatītājiem tas patika vēl vairāk.»

Palielināt apjomus

Pagājušajā gadā Latvijā saražoti 17 skreiperi. Līdz janvāra beigām nākamie trīs tiks sūtīti uz Ameriku. «Kopš pērnā gada pavasara sanāk saražot aptuveni trīs agregātus mēnesī. Mūsu mērķis tuvākajā nākotnē ir kāpināt ražošanas apjomu līdz sešiem agregātiem mēnesī. Ražošanu attīstām soli pa solim, jo ir svarīgi, lai produkcijai būtu noiets,» norāda V. Melbārdis. Jautāts, vai nākotnē plānots sākt ražot arī kādu citu tehniku, viņš atbild noliedzoši; skreiperi ir nišas produkts, kas der globālam tirgum, produkcija jau guvusi atpazīstamību. Uz saražotās tehnikas vienībām ir atrodami burti LV, kas norāda uz izcelsmes vietu. Vienīgais, kas netiek ražots uz vietas Aucē, bet ir nepieciešams, – riepas, diski un asmeņi. Tie tiek iepirkti ārzemēs. Pavasarī uzņēmums ir plānojis piedalīties tehnikas izstādē Lietuvā, lai iegūtu kontaktus un paplašinātu tirgus.

Saliek paši

«Šī ir liela un smaga tehnika, transportējot to lielus attālumus, izmaksas ir lielas. Tāpēc skatījos uz citiem biznesa attīstības fenomeniem, un, manuprāt, viens no tādiem ir Zviedrijas IKEA. Domāju, kas ir viņu veiksmes atslēga? Kā viņi ieguva pasaules tirgu, jo arī viņiem ir lielu gabarītu preces? Viņi tās mācēja sadalīt un sapakot tā, ka, lai gan sadalītas, tās salikt pašam mājās nav problēma. Mums bija jādara kaut kas līdzīgs arī ar skreiperiem,» stāsta V. Melbārdis. Tā nav ārkārtīgi sarežģīta tehnika, drīzāk tie ir milzīgi un smagi «bleķi». Kāpēc arī tos nevar padarīt vieglāk transportējamus, prātojis uzņēmējs. «Bijām vieni no pirmajiem, kas sāka skreiperus pārvadāt konteineros. Sadarbojāmies ar konstruktoriem, lai rastu risinājumu, ka saņēmējs varētu pats agregātu saskrūvēt kopā, varbūt kaut ko piemetināt. Sūtīt no Amerikas uz Āfriku konteineru maksā vien pāris tūkstošus. Tā arī ir viena no mūsu veiksmes atslēgām,» atklāj uzņēmuma vadītājs. Runājot par konkurenci specializētās tehnikas jomā, viņš piebilst, ka konkurence ir sīva, tāpēc uzņēmums tik ļoti nefokusējas uz ceļu būvi un kalnrūpniecību, jo tur konkurence ir pārāk liela.

IMC Scrapers pasaulē kopumā ir trīs ražotnes: Latvijā, Turcijā, Meksikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajā pusgadā ievērojami palielinājusies lauksaimniecības tehnikas iegāde

Lelde Petrāne, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sešos mēnešos palielinājies SEB līzinga finansēto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaits - salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad ir noslēgti par 80% vairāk darījumu nekā pērn šajā laikā. Šādu izaugsmi būtiski sekmējis Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums, informēja uzņēmumā.

Pirmajā pusgadā SEB līzings finansējis gandrīz 300 lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumus, no kuriem vairāk nekā pusi (57%) veido uzkares tehnika, 22% - traktoru iegāde, 16% - traktoru piekabes un 5% - kombainu iegādes darījumi.

SEB līzinga finansētais lauksaimniecības tehnikas apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 3%, sasniedzot turpat 12 miljonus eiro. 80% no visiem lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumiem notikuši ar Lauku atbalsta dienesta piešķirto līdzfinansējumu. Savukārt salīdzinoši nelielais finansējuma summas pieaugums skaidrojams ar to, ka šogad SEB līzinga klientu vidū izteikts pieprasījums bijis pēc uzkares tehnikas, kas veido gandrīz 60% no noslēgto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprina marķētas dīzeļdegvielas saņemšanas kārtību lauksaimniekiem

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015./2016. saimnieciskajā gadā tiesības iegādāties dīzeļdegvielu, tādējādi samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Jaunā kārtība paredz, ka dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Noteikts, ka ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem. Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, būs atbilstoši iezīmēta (marķēta) ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Uzņēmējs: Lauksaimniecības atkarība no ES fondiem sarežģī tehnikas izplatītāju darbības plānošanu

LETA, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares atkarība no Eiropas Savienības (ES) fondiem sarežģī nozarei nepieciešamās tehnikas izplatītāju darbības plānošanu, intervijā atzina mežizstrādes, būvtehnikas, lauksaimniecības un industriālās tehnikas tirgotāja Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs.

Kopumā ir jūtams, kurā gadā lauksaimniecības nozarē fondi ir pieejami vairāk, bet kurā mazāk, skaidro Bružs.

«Tādā ziņā šī joma ir ļoti problemātiska, jo, raugoties no biznesa perspektīvas, atkarība no fondiem sarežģī mūsu biznesa darbības plānošanu. Piemēram, kāds tehnikas izplatītājs, plānojot nākamo gadu, ir iepircis kādu noteiktu tehnikas apjomu, taču, ja gadās, ka fondu līdzekļi lauksaimniecībā ir beigušies, bet visa tehnika vēl nav pārdota, izplatītājam jāsāk domāt, kā atbrīvoties no tā, kas vēl nav pārdots,» atzīmē Bružs.

Viņš norāda, ka lauksaimniecības nozarē tehniku pārsvarā pērk tie, kas var saņemt fondu naudu, nevis tie, kam to patiešām vajadzētu. Līdz ar to šāds faktors kaut kādā ziņā sašķoba ekonomiku. Ja nebūtu pieejami fondi, jaunā lauksaimniecības tehnika noteikti tiktu pirkta krietni mazākā apmērā. Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā jaunās tehnikas īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā ir krietni lielāks, kas ir pateicoties fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas biržā aktīvākā tirdzniecība ar Olainfarm un SAF Tehnikas akcijām

Žanete Hāka, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas biržu indeksi dienu noslēdza ar dažādiem rezultātiem. OMX Baltic Bechmark saruka par 0,15% līdz 630,92 punktiem. Par 0,29% līdz 841,83 punktu atzīmei samazinājās OMX Tallinn, savukārt OMX Riga pakāpās par 0,09% līdz 442,57 punktiem, bet OMX Vilnius – par 0,04% līdz 417,62 punktu atzīmei.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 536 tūkstošus latu. Visaktīvāk otrdien, tāpat kā iepriekšējā dienā, tika tirgota Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcija, kuras tirdzniecības apgrozījums sasniedza 221,6 tūkstošus latu, cenai sarūkot par 1,04%. Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija Igaunijas kuģniecības uzņēmumam Tallink Grupp – 93 tūkstoši latu, bet trešajā vietā ierindojās Lietuvas lauksaimniecības kompanija Linas Agro Group, tirdzniecības apgrozījumam sasniedzot 52,8 tūkstošus latu.

Starp Rīgas biržā kotēto uzņēmumu vērtspapīriem aktīvākā tirdzniecība notika ar farmācijas kompānijas Olainfarm akcijām, tirdzniecības apgrozījumam pārsniedzot 13 tūkstošus latu, kas bija sestais lielākais apgrozījums starp Baltijas uzņēmumiem. Savukārt otrā aktīvāk tirgotā akcija bija AS SAF Tehnika, apgrozījumam sasniedzot 3,4 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgi ir augusi globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) zādzība no traktortehnikas, kā arī konstatēti vairāki gadījumi, kad lauksaimnieki ir kļuvuši par krāpšanas upuriem, pērkot traktortehniku ārvalstu tīmekļvietnēs, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Lai novērstu traktortehnikas zādzības, Valsts policija sadarbībā ar Zemkopības ministrijas, biedrību Zemnieku saeima un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome pārstāvjiem 2018. gadā apzināja problēmjautājumus un identificēja riskus lauksaimniekiem.

Hāgā, Nīderlandē 2019. gada janvārī notika iestādes Eurojust organizēta darba sanāksme, kurā vairākas ES dalībvalstis iezīmēja vienādi veiktas krāpšanas shēmas: personām, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības un celtniecības tehniku, tika izkrāpta nauda. ZM sacīja, ka līdzīgas shēmas novērotas interneta tirdzniecībā arī Latvijā. Mūsu cilvēki, vēloties nopirkt lauksaimniecības tehniku ārvalstu tīmekļvietnē, veic priekšapmaksu, bet kāroto tehniku tā arī nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vācieši atklāj, kā iegādājušies Latvijas lielāko zālāju sēklu audzēšanas saimniecību

Dienas Bizness, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas lielākais zālāju sēklu audzētājs SIA Skrīveru sēklkopības sabiedrība šā gada 15. oktobrī mainījis īpašnieku - 100% uzņēmuma kapitāldaļu nonākuši SIA Zemes prieks īpašumā, kas savukārt pilnībā pieder Vācijas zemniekam. Viņa intereses Latvijā pārstāv dēls Fabians Fennels, vēsta žurnāls Agro Tops.

«Esam pārņēmuši šo kompāniju 100% apmērā - visu tehniku, lauksaimniecības zemi, ražu, ēkas, cilvēkus, kas šeit strādāja līdz šim. Mūsu ģimenei Vācijā pieder zemnieku saimniecība, kurā audzējam labību, bietes, kartupeļus, cukurbietes un mazliet arī kukurūzu. Šajā brīdī tēvs vada saimniecību Vācijā.

Mums bija nauda, kurai meklējām ieguldīšanas iespējas. Mēs nopietni apsvērām, ko varētu darīt nākotnes labā, kādas iespējas ir Vācijā un kādas ārpus Vācijas. Tā kā Vācijā ir liela konkurence lauksaimniecībā, izvēle bija kāda cita valsts.

Pirmais ceļojums man un Inkenai (Fennela dzīvesbiedre) bija uz Latviju, mēs apskatījām dažādas saimniecības un lauksaimniecības iespējas un iemīlējāmies šajā valstī. Apsvērām domu arī par saimniekošanu Rumānijā, taču tur mēs nejutāmies komfortabli. Arī ideja par Ukrainu un Krieviju tika noraidīta. Mēs sapratām, ja gribam kaut ko darīt ārpus Vācijas, tad ir jādzīvo uz vietas, jāmīl tā zeme un cilvēki, lai, atnākot mājās no darba, nebūtu baiļu sajūtas,» žurnālam stāstījis F. Fennels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina neatstāt bez uzraudzības lauksaimniecības un dārza tehniku

Dienas Bizness, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties lauku darbu periodam, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto lauksaimniecības un dārza tehniku, pēc darba to bieži vien atstājot nepieskatītu un brīvi pieejamu, ko izmanto noziedzīgās personas, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde.

Ņemot vērā tehnikas salīdzinoši dārgo cenu, to nozogot, tā tiek pārdota par daudz lētāku cenu, kas izdevīga zaglim, kā arī potenciālam pircējam. Zagtā lauksaimniecības un dārza tehnika tiek pārdota gan Latvijā, bet pierobežā zagtā, ārpus Latvijas robežām.

Tā, piemēram, Viesītes novada Saukas pagastā naktī no 26.uz 27.maiju nozaga traktoru John Deere un pļaujmašīnu. Lauksaimniecības tehnika bija atstāta netālu no mājas bez uzraudzības.

Policija atgādina iedzīvotājiem ievērot drošības pasākumus un neatstāt dārgo tehniku, kas kļūst par guvumu noziedzīgām personām. Vienlaicīgi, aicina būt vērīgus privātmāju kaimiņus, ziņot par aizdomīgām personām un viņu pārvietošanās transportu un tā numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DK Daugava bijušais šefs pārsēžas traktorā

Raivis Bahšteins, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Katrs lieks kilovats ir liekas izmaksas

Sandris Točs, speciāli Db, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jāmainās līdzi ekonomisko vēju virzienam

Māris Ķirsons, Kristīne Stepiņa, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Samazinājies traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

«Lai arī fiksēto CSNg skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013.gadā, tomēr jāatzīmē, ka četri no pērn traktortehnikas izraisītajiem negadījumiem, ir ierindojami pēdējās desmitgades lielāko atlīdzību, kas izmaksātas par traktortehnikas izraisītajiem CSNg, topā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pēc LTAB sistēmas datiem 2014.gadā fiksēti 174 traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi. Tas ir par piektdaļu mazāk nekā 2013.gadā (219) un par trešdaļu mazāk nekā 2010.gadā (275). Tomēr jāatzīmē, ka apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas par specializētās lauksaimniecības tehnikas CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, nereti ir salīdzinoši lielas. Ja salīdzina kopējo vidējo izmaksu tikai ar traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem, tad atšķirība ir ievērojama 62%. Vidējā izmaksa kopumā sasniedz 1017 eiro, savukārt par traktortehnikas nodarītajiem bojājumiem tā jau ir gandrīz 1700 eiro. Lielākā atlīdzība, kas izmaksāta par 2006.gadā traktortehnikas izraisīta CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem ir 38,9 tūkstošu eiro apmērā, savukārt pērn fiksēti četri traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem izmaksātās apdrošinātāju atlīdzības iekļuvušas pēdējās desmitgades topā un katra no tām bijusi lielāka par 15 tūkstošiem eiro, stāsta J.Stengrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

LTAB vieš skaidrību: OCTA nebūs jāiegādājas, ja auto netiek izmantots

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk, līdzīgi kā līdz šim, OCTA nebūs jāiegādājas gadījumos, ja auto netiek izmantots, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), atsaucoties uz otrdien publiskajā telpā izskanējušo informāciju par valdībā akceptētajiem OCTA likuma grozījumiem.

Valdībā tika atbalstīti grozījumi OCTA likumā, kas paredz arī normu, ka turpmāk OCTA transportlīdzekļiem jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka Finanšu ministrijas medijiem izplatītā ziņa par minētajiem OCTA likuma grozījumiem acīmredzami interpretēta nepareizi, kā rezultātā izplatīta maldinoša informācija, ka OCTA būs jāiegādājas pat tad, ja auto netiek izmantos ceļu satiksmē.

«Vēlamies precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas nevis uz transportlīdzekļiem, piemēram, motocikliem, kas laikapstākļu dēļ ziemā tiek nolikti garāžā, bet gan tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u.c. transportlīdzekļi,» skaidro J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības izstāde Nature Expo, informē BT1.

Izstādē aplūkojami stādi, sēklas, augsnes uzlabotāji, dārza tehnika un inventārs, meža un lauksaimniecības tehnika, un tās laikā notiks floristu konkurss un semināri.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties izstādes norisē!

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Par negadījumā bojā gājušu kombainu izmaksā 120 000 eiro

Lelde Petrāne, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaudējumiem, kas kādam lauksaimniekam radušies avārijā ar lauktehniku, ERGO izmaksāta šogad lielākā atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā Latvijā – 120 000 eiro par negadījumā bojā gājušu kombainu, kas pēc avārijas nebija atjaunojams, informēja apdrošinātājs.

Lai gan kopumā spectehnikas apdrošināšanas apjoms gadu no gada pieaug, liela daļa, tajā skaitā arī lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas, Latvijā joprojām netiek apdrošināta. ERGO aplēses liecina, ka aptuveni divas trešdaļas būvniecībā, mežistrādē, lauksaimniecības u.tml. darbos izmantotās tehnikas nav transportlīdzekļu un spectehnikas apdrošināšanas. Turklāt divas trešdaļas traktortehnikas tiek lietota arī bez OCTA.

Zaudējumus lauksaimniecības tehnikai tipiski mēdz radīt ar akmeni izsists priekšējais stikls vai ar vēju atrautas kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. ERGO pieteiktajos negadījumos nereti ir arī tehnikas apgāšanās, kas var notikt pat nelielā grāvī, tāpat mēdz uzkrist krava un notikt citi negadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Pierīgā nodegušu kombainu apdrošināšanas sabiedrība Ergo izmaksājusi vienu no šā gada lielākajām atlīdzībām – 214 000 eiro. Lauksaimniecības darbu laikā kombainam radās tehniskas problēmas, kas izraisīja tā aizdegšanos, kā rezultātā kombains praktiski pilnībā sadega. No dārgās lauksaimniecības tehnikas pāri palika vien metāla karkass un pussadegušas riepas.

Joprojām liela daļa spectehnikas Latvijā netiek apdrošināta - apdrošināšana nav aptuveni divām trešdaļām no būvniecībā, mežistrādē, lauksaimniecības u.tml. darbos izmantotās tehnikas. Turklāt Latvijā mēdz būt gadījumi, kad traktortehniku izmanto pat bez OCTA apdrošināšanas, lai pārbrauktu, piemēram, nelielu attālumu pa tuvējās apkārtnes ceļiem, informē apdrošinātājs.

Apdrošināta galvenokārt tiek tikai līzingā iegādātā tehnika.

Pērn kombains, pēc iebraukšanas grāvī un apgāšanās, vairs nebija atjaunojams un tā īpašniekam atlīdzībā tika izmaksāti 120 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais lauksaimnieks šogad plāno pat vairāk nekā 200 tūkst. eiro lielus ieguldījumus saimniecībā. Līdz ar investīciju apjomu palielināšanu, laukos uzlabojas efektivitāte un aug peļņa, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Aptaujas dati liecina, ka saimniecības apgrozījumu un peļņu šogad plāno palielināt tie lauksaimnieki, kas apsaimnieko no 200 ha līdz pat vairāk nekā 1000 ha zemes. Visbiežāk tās ir saimniecības Zemgalē, likumsakarīgi, ka tas ir arī viens no pelnošākajiem reģioniem. Pēdējo piecu gadu laikā peļņa no viena hektāra pirms nodokļiem un amortizācijas Zemgalē ir vidēji 330 eiro, Kurzemē – 280 eiro, Latgalē – 250 eiro.

Peļņas pieaugums lauksaimniekiem ļauj uzņemties lielākas finansiālās saistības un arī ātrāk tās atdot, tādā veidā straujāk modernizēties un palielināt efektivitāti. Aptaujas dati liecina, ka bankas aizdevumu investīcijām šogad plāno piesaistīt gandrīz trešdaļa lauksaimnieku. Domājot par attīstības plāniem, zemnieki atzīst, ka lielākoties plāno ieguldīt naudu graudu kaltēs un torņos. Citās saimniecībās tiek atjaunots tehnikas parks, kā arī joprojām ir liela interese par lauksaimniecības zemes pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Krustpils novada viesu mājai Celmiņi degušas divas saimniecības ēkas

LETA, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krustpils novada Kūku pagastā esošajai viesu mājai Celmiņi degušas divas saimniecības ēkas 130 kvadrātmetru platībā, vienā no minētajām ēkām atradusies lauksaimniecības darbiem nepieciešamā tehnika, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ugunsgrēks izcēlies naktī, bet nelaimē neviens cilvēks nav cietis. Ugunsnelaimē cietušas divas saimniecības ēkas, bet vienā esot glabāti zāles pļāvēji, divi traktori, trīs vieglās automašīnas, divi kvadracikli un vēl kāda tehnika.

Kopumā aizvadītajā diennaktī dzēsti 22 ugunsgrēki, cilvēki tajos nav cietuši.

No tiem Rīgā dzēsti septiņi ugunsgrēki, citās pilsētās - pieci, bet novados 10.

Tāpat ugunsdzēsēji piedalījušies 15 glābšanas darbos un saņēmuši trīs maldinošus izsaukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru