Pārtika

Latvijā ražoto kafiju sāk eksportēt uz Baltkrieviju

Lelde Petrāne, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Kafijas ražotājs Melnā Kafija sācis eksportu uz Baltkrieviju. Līdz šim uzņēmums Baltkrievijas tirgum ir piegādājis 1 tonnu Latvijā ražotās kafijas.

Baltkrievijā jau divus gadus ir nopērkami arī Melnā Kafija mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produkti.

Mārtiņš Čakste, SIA Melnā Kafija ģenerāldirektors, norāda: «Baltkrievija ir apjomīgs tirgus ar plašu potenciālu biznesa izvēršanai. Mazumtirdzniecības apjomi Baltkrievijā turpina palielināties, tāpēc šajā valstī saredzam iespējas attīstīt gan Latvijā ražotās produkcijas tirdzniecību, gan mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produktu izplatīšanu. Lai arī atšķirībā no Baltijas valstīm, Baltkrievijā vairāk patērē šķīstošo kafiju, arī maltās kafijas tirgum ir tendence augt.»

Šobrīd 78% no Ķekavā saražotās kafijas veido tieši eksportam paredzētā.

Kafijas ražotājs SIA Melnā Kafija nozarē darbojas kopš 1996. gada, nodarbojoties ar kafijas pupiņu un maltās kafijas ražošanu, iepakošanu un pārdošanu, kā arī kafijas aparātu pārdošanu, nomu un apkalpošanu. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki. SIA Melnā Kafija apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 9,4 miljoni latu, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. SIA Melnā Kafija galvenais birojs un ražotne atrodas Ķekavas pagastā. Produkciju uzņēmums pārdod Latvijā, kā arī eksportē uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. Kopš 2010. gada rudens SIA Melnā Kafija ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila uzņēmumu grupas sastāvā un izplata Löfbergs Lila uzņēmumu grupas produkciju Latvijā, kā arī ir pārņēmusi Löfbergs Lila kafijas distribūcijas vadību Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija

Sandra Dieziņa, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Melnā kafija sāk eksportu uz Igauniju

Gunta Kursiša, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas kafijas ražotāja Melnā kafija uzsākusi eksportu uz Igauniju, un patlaban kaimiņvalstī lielākajos mazumtirdzniecības tīklos kafija tiek pārdota ar zīmolu Melna Coffee, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā uz Igauniju ik mēnesi tiek plānots eksportēt no piecām līdz desmit tonnām kafijas.

«Paredzam, ka, uzsākot eksportu uz kaimiņvalsti, Latvijā saražotās kafijas apjoms pieaugs par vismaz 10 %,» pauda uzņēmuma ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Iepriekš uzņēmums Igaunijas tirgū darbojās HoReCa segmentā. Tur darbība uzsākta 2006. gadā.

«Igaunijas tirgus ir skaidrs un saprotams – tas nav liels, tomēr, ņemot vērā, ka igauņu garšas izjūta ir līdzīga mūsējai, Latvijā ražoti pārtikas produkti tur ir iecienīti,» norāda M. Čakste.

«Tikmēr Krievijas tirgus ir vienlaicīgi gan vilinājums, gan izaicinājums – tas ir plašs, ar labu pirktspēju, taču tur valda atšķirīgs pieprasījums un tiek izvirzītas ļoti augstas prasības pēc kvalitātes, it īpaši lielajās pilsētās,» uzņēmuma ģenerāldirektors skaidro tirgus atšķirības. SIA Melnā kafija šā gada nogalē uzsāks izplatīt mātes uzņēmuma Lofbergs Lila produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līderis savā nozarē SIA Melnā kafija vairo saražotās produkcijas apjomu un apgrozījumu, iestaigā jaunus eksporta ceļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Melnā kafija ne tikai pati grauzdē kafijas pupiņas ražotnē Ķekavā, bet arī veic mātes kompānijas Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila grupas produkcijas izplatīšanu Baltijā un Austrumeiropā. Kā stāsta Baltijā lielākā kafijas ražošanas uzņēmuma ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste, Brazīlijā un citās kafijas audzēšanas zemēs ap ekvatoru kafija šomēnes zied, bet ražas novākšana sāksies pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem.

Pašlaik pasaulē kafijas cena ir visai zema, biržas cenas samazinājuma turpināšanās nesīs negatīvas sekas nozarei. Cena bīstami noslīdējusi zem viduspunkta, kas apmierina gan ražotājus, gan audzētājus, norāda M. Čakste. «Ja fermeri netiks pienācīgi atalgoti, tas ietekmēs nākamās ražas, jo viņi sāks ekonomēt uz mēslojumu vai kafijas vietā izvēlēsies audzēt ko citu, atzīmē M. Čakste, kurš nesen apmeklēja kafijas plantācijas Brazīlijā. «Jau pašlaik kalnainajos Brazīlijas apgabalos, kur kafiju tradicionāli novāca ar rokam, tās vietā tagad stāda eikaliptus. Pārejot uz audzēšanu līdzenumos, kafija savā ziņā kļūst vienveidīga, pazūd nianses. Tas nozīmē, ka Brazīlijā, kas veido 50–60% no pasaules kafijas tirgus, kafija kļūs arvien industriālāka. 20 gadu laikā brazīlieši spējuši trīskāršot ražīgumu no hektāra, pateicoties laistīšanas sistēmām un minerālmēsliem,» stāsta M. Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kafijas ražošanas uzņēmums Melnā Kafija maina nosaukumu uz Lofbergs Baltic

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas ražošanas uzņēmums Baltijā SIA Melnā Kafija maina nosaukumu uz SIA Lofbergs Baltic. Līdz ar šīm izmaiņām tiek izveidots arī uzņēmuma Lofbergs Baltic galvenais birojs, kas atrodas Ķekavā, Latvijā, koncentrējoties uz Löfbergs zīmola pārdošanas un mārketinga aktivitātēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma nozīmīgākie mērķi ir stiprināt Löfbergs zīmola produktu pozīciju mazumtirdzniecībā un HoReCa sektorā Baltijas tirgū, kā arī īstenot ražošanas procesu optimizāciju un modernizāciju.

Kafijas ražotne Melnā Kafija ir daļa no Zviedrijas ģimenes uzņēmuma kopš 2010. gada rudens. Ķekavas novadā līdzās kafijas grauzdēšanas līnijai uzņēmumam ir arī sava kafijas kvalitātes laboratorija. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. Zaļās kafijas pupiņas tiek iepirktas no pārbaudītiem un sertificētiem piegādātājiem Eiropā, kā arī kafijas audzēšanas reģionos - Centrālajā Āfrikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Āzijas valstīs. Rūpnīca Ķekavā arī turpmāk koncentrēties uz privāto zīmolu kafijas ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Andrito kafijas grauzdētava izaugusi līdz eksportam Krievijā

Anda Asere, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu pirkšanas paradumi un pirktspēja Rīgā un reģionos būtiski neatšķiras, tomēr vidējā čeka summa Rīgā esošajās stacijās ir par nepilniem 3% lielāka nekā reģionos, biznesa informācijas portālam db.lv atklāja AS «Virši-A» mazumtirdzniecības daļas vadītājs Uldis Piekuss.

Kopumā populārākie pirkumi DUS veikalos ir cigaretes, kafija un kafijas dzērieni, karstās uzkodas un sviestmaizes. «Jāsaka, ka klienti arvien vairāk sāk izmantot arī tādus DUS sniegtos pakalpojumus kā vinješu iegādi, piekabju nomu, iespēju norēķināties par komunālajiem u.c. pakalpojumiem,» viņš atzīmē.

No dzērieniem gan Rīgā, gan reģionos populārākā ir balta kafija. Otrs populārākais dzēriens Rīgā un Vidzemē ir Caffe Latte, savukārt Latgalē un Kurzemē – melna kafija. Tēju, savukārt, biežāk iegādājas Rīgas iedzīvotāji.

U. Piekuss norāda, ka arī ātro uzkodu izvēlē nav novērojama būtiska gaumju atšķirība. Top produkts visā Latvijā ir hotdogi, savukārt Rīgā un tās apkārtnē pēdējo pāris mēnešu laikā iecienīts ir kebabs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Laura Mazbērziņa, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojas kafijas grauzdētavā un kafejnīcā «Rocket Bean Roastery», lai iepazītos ar Latvijas Nacionālās kafijas tapšanas procesu.

Specialty kafijas būtība ir augsta kvalitāte un pilna kontrole pār ražošanas procesu, sākot no kafijas audzēšanas un beidzot ar tās pareizu grauzdēšanu. Kafijas pupiņas «Rocket Bean Roastery» iepērk no plantācijām Centrālamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Indonēzijā, kā arī citām eksotiskām vietām, kuras paši grauzdētavas saimnieki regulāri apciemo jaunu kafijas garšu meklējumos.

Specialty kafijas ražošanai ir iespējams sekot līdzi no paša pirmā brīža. Ap 80% kafijas tiek audzēta nelielās audzētavās, divu līdz piecu hektāru platībā. Kafijas ražošanā netiek izmantota dabu piesārņojoša ķīmija un vidi noplicinošas tehnoloģijas. Kafijas ķirši tiek vākti ar rokām, pareizajā brīdī izvēloties pilnīgākās gatavības ogas. Tad tās tiek tīrītas, šķirotas un apstrādātas. «Rocket Bean Roastery» iepērk zaļas kafijas pupiņas un grauzdē tās tepat, Miera ielā, pēc savām receptēm. Dažādām kafijas šķirnēm un pat valstīm, kurās kafija aug, ir atšķirīga garšu buķete, stāsta Ancis Romanovskis, «Rocket Bean Roastery» grauzdētavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top?Kalve coffee kafija

Monta Glumane, 19.07.2019

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs. Kā top Kalve coffee kafija, skaties tālāk galerijā!

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā tiek grauzdēta Kalve coffee kafija.

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs Db.lv stāsta, ka sākumā tiek saņemts piedāvājums no kafijas audzētājiem: «Viņi piedāvā, vai vēlamies pasūtīt paraugus. Mēs izvēlamies, kura kafija ir, mūsuprāt, interesantākā, mūsu tirgum aktuālākā, kas mums pašiem patiktu, un pasūtām paraugus.»

Viņš informē, ka uzņēmums kafiju izvēlas galvenokārt pēc sezonalitātes. «Skatāmies, lai ir pietiekami plašs diapazons un cilvēks varētu izvēlēties sev tīkamāko produktu. Piemēram, kafijā, kas atvesta no Brazīlijas, jūtamās garšas nianses ir šokolādes īriss, kaltēta brūklene un apelsīna miza. Savukārt, kafija no Ruandas ir pilnīgi pretēja – sarkanā ābola, ogu, persika un melnās tējas nianses. Ja es kā kafijas baudītājs zinu, ka man patīk bieza un krēmīgas kategorijas kafija, tad jāņem kafija no Brazīlijas. Mūsu uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem dažādas garšas kategorijas, lai viņi var baudīt kvalitatīvu kafiju,» teic R.Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem, informē KP.

Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA Melnā kafija, kam seko SIA Emerald Baltic un SIA ALTUS.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem noieta tirgiem, kā arī jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, iepērkot kafiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai

Laura Mazbērziņa, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Melnās kafijas peļņa sarukusi par 41%

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pārskata periodā tējas un kafijas pārstrādes uzņēmuma Melnā kafija neto apgrozījums sasniedzis 13,22 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 412,4 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa, ja to salīdzina ar iepriekšējo pārskata periodu, ir kritusies par 40,96%, savukārt apgrozījums ir noturējies iepriekšējā pārskata perioda līmenī. Šos rādītājus uzņēmuma vadība skaidro ar kafijas tirgus izmaiņām un zemāku pārdošanas cenu, tāpat arī Melnās kafijas peļņu ietekmēja investīcijas ražošanas telpās, produktu mārketingā un attīstībā.

Nākamajā gadā uzņēmums plāno attīstīt Lofbergs Lila tirdzniecības vadību Krievijā un Baltkrievijā. Ir plānots attīstīt Melna Coffee zīmola tirdzniecību gan Latvijas, gan eksporta tirgos, kā arī uzņēmuma plānos ietilpst turpināt investēt energoefektivitātes un kvalitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs nedēļas "Kurts Coffee" kafijas namiņos pieejama Latvijā grauzdēta "Kurta kafija", liecina kafijas namiņa publicētā informācija sociālajā tīklā "Facebook".

"Jaunā "Kurts kafija" ir loģisks turpinājums iesāktajam, jo, laikam ejot, esam sapratuši, ko nozīmē laba kafija. Tāpēc spērām soli, lai mūsu sajūtas par to, kādai vajadzētu būt lieliskai kafijas garšai, varētu priecēt arī citus cilvēkus, ne tikai tos, kuri var atnākt pie Kurta uz kafijas namiņu, bet arī tos, kas dzīvo tālāk un vēlas pagatavot kafiju mājās. Mums arī ir daudz draugu un atbalstītāju, kuri dzīvo ārpus Latvijas un vēlas būt daļa no Kurta stāsta. Tādā veidā arī viņi varēs piedalīties," komentēja Kurta tētis Ēriks Karlsons.

"Kurta kafiju" Latvijā grauzdē "Kings Coffee Service", bet pupiņas atceļo no Kolumbijas un Brazīlijas.

"Kafijas garšu mums palīdzēja "noslīpēt" vieni no labākajiem šīs jomas speciālistiem. Kas vēl ir interesanti - tā kā vēlamies, lai kafija būtu pēc iespējas svaigāka un aromātiskāka, iepakojumā ir kafijas pupiņas. Taču saprotot to, ka ne visiem ir iespēja mājās tās samalt, mēs savos kafijas namiņos un, iespējams, vēl citās vietās bez maksas piedāvāsim to izdarīt atbilstošā malumā, kāds nepieciešams katram pagatavošanas veidam, lai garša vienmēr ir izcila. Tāpēc arī par iepakojumu ir padomāts, tas mums ir īpašs, jo to pēc atvēršanas var hermētiski aizvērt," skaidroja K.Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No deviņdesmito gadu idejas līdz lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Dibināšana


Kad 90.gadu vidū trūka lauksaimniecības degvielas, lai apstrādātu laukus, trīs speciālisti - galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, nolēma izīrēt no kolhoza degvielas uzpildes staciju, kurā veikt degvielas tirdzniecību lauksaimniecības nolūkos.


Tā 1995.gadā Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme dibināja AS "VIRŠI-A".

No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Līderu atgriešanās: Kāpēc būt asistentei, ja varu būt mārketinga vadītāja?


Anda Asere
, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija grūti aizbraukt un nebija viegli atgriezties. Esmu gandarīta gan par to, ka aizbraucu, gan par to, ka atgriezos

Tā saka Eva Miķelsone, degvielas mazumtirgotāja Virši-A mārketinga vadītāja. Viņa trīs gadus strādāja Lielbritānijā. «Aizbraucu, jo Latvijā sākās krīze. Strādāju IT uzņēmumā, paralēli LU maģistrantūrā studēju komunikācijas zinātni. Sākās krīze, diemžēl zaudēju darbu, pabeidzu studijas un vairs nespēju sevi realizēt Latvijas darba tirgū. Tolaik uzņēmumu, kas atlaida darbiniekus, bija vairāk nekā tādu, kas pieņēma darbā. Izvērtējot situāciju, biju spiesta aizbraukt,» atceras E. Miķelsone.

Darbu atrast viegli

Viņa devās uz Lielbritāniju un darbu tur atrada viegli. Vispirms viņa bija pārdevēja delikatešu veikaliņā, drīzumā kļuva par veikala maiņas vadītāju. «Lai to sasniegtu, bija vajadzīgs sūrs darbs – strādāju arī pa 10 un 12 stundām sešas dienas nedēļā. Vadība manī saskatīja cilvēku, kam ir mērķtiecība, kurš strādā patstāvīgi un ir spējīgs sasniegt ko vairāk. Ātri apguvu visu nepieciešamo un mani izvirzīja par veikala maiņas vadītāju. Tas bija pavisam citādāks darbs, ar jauniem pienākumiem, – sākot ar ikdienas darbu koordinēšanu un veikala preču sortimenta nodrošināšanu, beidzot ar darbinieku vadību un klientu lojalitātes vecināšanu. Man patika šis darbs, jo varēju sevi realizēt un nebija nekādu rāmju, kas noteiktu, ka jādara tikai tā un ne citādi,» stāsta E. Miķelsone. Tomēr, strādājot veikalā, viņa neatmeta cerību atrast darbu savā specialitātē, gribēja pārliecināties, ka var sevi pierādīt ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tāpēc viņa paralēli visu laiku meklēja darbu savā specialitātē – mārketingā vai komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Siguldiešiem izstāsta kafijas stāstu

Linda Zalāne, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Patīk eksperimentēt ar jaunām kafijas garšām

Žanete Hāka, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau trešais gads, kopš Saulkrastu centrā var baudīt eksotisku kafiju namiņā Kā pasakā. Kafija tiek gatavota lēnām, uz smiltīm, kas dod laiku atpūsties un relaksēties, stāsta namiņa īpašniece Liene Jurginaitite, kurai patīk eksperimentēt ar kafijas garšām.

«Pie mums standartu īsti nav, kafijas gatavošanas process ir sava veida improvizācija, kad vienmēr top kas jauns,» viņa stāsta. Tiesa gan, kafijas gatavošana vairāk ir hobijs nekā bizness, un ja vēl kāds to novērtē, tad vienkārši nevar nedarīt, viņa piebilst.

«Vietējie klienti nāk pie manis parunāties, ved dāvanas no ārzemēm. Liela daļa klientu jau ir zināmi, dažreiz viņiem nav pat nekas jāsaka, cilvēks apsēžas un pagatavoju viņa vēlmēm atbilstošu kafiju, taču ir arī klienti – eksperimentētāji, kam patīk izmēģināt ko jaunu,» stāsta L.Jurginaitite. Pirms kāda laika kāds viesis uzdāvinājis arī kafijas automātu, kur tiek pagatavota kafija steidzīgākiem apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latitude59 jaunuzņēmumu konkursā startē arī Latvijas startup

Anda Asere, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latitude59 jaunuzņēmumu prezentāciju konkursā agrīnas un sēklas stadijas kompānijām piedalīsies CenOS, Coffee Pixels, HackMotion, Robotic Solutions un Funderful no Latvijas

Šonedēļ – 25. un 26. maijā – Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notiek startup konference Latitude59, kuras ietvaros tradicionāli notiek arī jaunuzņēmumu konkurss, kuru šogad atbalsta igauņu Tāveta Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmana (Kristo Käärmann) dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija TransferWise. Sēklas stadijas startup konkursa balva ir desmit tūkstoši eiro no TransferWise. Kompānija to dara, lai atbalstītu vietējo startup kopienu. «Kā starptautiska kompānija ar saknēm Igaunijā TransferWise vēlas redzēt vairāk veiksmīgus jaunuzņēmumus Ziemeļvalstīs un Baltijā,» norāda Mareks Unts (Marek Unt), TransferWise Eiropas sabiedrisko attiecību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru