Šā gada pirmajā pusē Lietuvā jaundzimušo skaits pārsniedzis 12 600, kas ir par gandrīz 600 jaundzimušajiem vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn, liecina Tieslietu ministrijas apkopotie dati.

"Dzimtsarakstu nodaļas reģistrēja 12 603 Lietuvā dzimušus mazuļus - 6363 meitenes un 6240 zēnus," par pirmā pusgada datiem informēja ministrijā.

Pagājušā gada pirmajā pusē Lietuvā reģistrēja 12 021 jaundzimušo, no tiem 5856 bija meitenes un 6165 zēni.

Šogad visvairāk jaundzimušo jeb gandrīz 3800 reģistrēti Viļņas dzimtsarakstu nodaļā. Kauņas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti gandrīz 1000 jaundzimušie un Klaipēdā - 675.

Jau vēstīts, ka pērn Lietuvā jaundzimušo skaits sasniedza 18 700, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2023.gadā. Kā liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija, jaundzimušo skaits pērn bijis rekordzems.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Mūsu valstī dzimstība samazinās, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika, tad 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm. Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir nepietiekami mazs normālai paaudžu nomaiņai.

Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, sieviešu – atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544.

Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976.

Jauna bērnudārza būvniecība Ādažu novada Podniekos izmaksās nepilnus 14 miljonus eiro, informē pašvaldībā.

Pašvaldība informē, ka noslēgts līgums par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ūbeļu ielā 18 ar SIA "Kvadrum".

Projekta kopējās plānotās attiecināmās izmaksas ir 13,88 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 8,88 miljoni eiro.

Būvdarbus plānots veikt 18 mēnešu laikā. Būvuzraudzību veiks SIA "Būvrem".

Kā skaidro pašvaldībā, jautājums par jauna bērnudārza būvniecību Ādažos ir aktuāls jau vairākus gadus. Būvniecība tika plānota 2021.gadā, kad tieši šim mērķim tika iegādāts zemes gabals Ūbeļu ielā. Ēkas būvprojekta izstrāde sākās 2023.gada rudenī un 2024.gada oktobrī Būvvalde apstiprināja projektēšanas nosacījumu izpildi.

Turpinot padziļinātu Latvijas iedzīvotāju skaitliskā sastāva analīzi, lai izprastu zemās dzimstības iemeslus, rakstu sērijas otrajā daļā analizējam vīriešu īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas, izrādās, ir ārkārtīgi zems un, visticamāk, jau netālā nākotnē neatbildīs valsts aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš rakstā (Dienas Bizness, 8. jūlijs) tika secināts, ka atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai demogrāfiskajai statistikai par visām pasaules valstīm 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Jau pirms raksta publicēšanas es no kolēģiem, bet pēc raksta publicēšanas arī no daudziem lasītājiem saņēmu pilnīgi loģisku jautājumu – bet kā ir ar jauniem vīriešiem?

Tēma par XX gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības samazinājuma ietekmi uz mūsdienu demogrāfisko ainu un nākotnes Latviju tika sadalīta vairākās daļās. Pirmajā daļā (DB 8. jūlijs) tika apskatīts, kādas sekas izraisa pašlaik Latvijā vērojamais sieviešu skaita samazinājums fertilajā vecumā.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Ķīnā 2025. gadā reģistrēts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis, pirmdien pavēstīja valsts statistikas birojs.

Šis rādītājs samazinājās līdz 5,63 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir zemākais jaundzimušo skaits gada laikā kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949. gadā, norādīja birojs.

2025. gadā piedzima aptuveni 7,92 miljoni bērnu, salīdzinot ar 9,54 miljoniem iepriekšējā gadā.

Ķīnas iedzīvotāju skaits samazinājās jau ceturto gadu pēc kārtas, 2025. gadā sarūkot par 3,39 miljoniem līdz 1,405 miljardiem, norādīja birojs.

Ķīna 2010. gadu vidū sāka mīkstināt gadu desmitiem ilgušo viena bērna politiku, 2016. gadā ieviešot divu bērnu limitu un no 2021. gada atļaujot pāriem laist pasaulē līdz trim bērniem, jo valsts cīnās ar strauju iedzīvotāju novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Saistībā ar dzimstības samazināšanos, kas ir straujāka nekā prognozēts iepriekš, saruks valdības tēriņi ģimenes politikai un izglītībai, taču ilgtermiņā tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazināsies par līdz pat 1,3 miljardiem eiro, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kā secināts domnīcas ziņojumā par sabiedrības novecošanās un zemā dzimstības līmeņa ietekmi uz ilgtermiņa izdevumiem un ieņēmumiem, 2022.-2024.gadā Igaunijā jaundzimušo skaits bija par līdz 7500 mazāks nekā prognozēts, tādējādi valsts izdevumi samainājjās par 100 miljoniem eiro. Turpmāk samazināsies arī ar izglītību saistītie izdevumi.

Attīstības uzraudzības centra eksperts Kaupo Kopels norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā dzimstības kritums Igaunijā ir bijis lielāks nekā prognozējis gan Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat", gan Igaunijas Statistikas birojs.

Konservatīvas aplēses liecina, ka katrs nepiedzimušais bērns Igaunijai izmaksā 100 000 - 190 000 eiro zaudētos nodokļu ieņēmmos. Attīstības uzraudzības centra ziņojumā pausts, ka salīdzinājumā ar pašreizejām prognozēm, zemāka dzimstība nākmo 40-60 gadu laikā samazinās Igaunijas ieņēmumu bāzi par vismaz 750 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro.