Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.

Daudz darāmā

Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstulē Klimata un enerģētikas ministrs ir aicinājis Finanšu ministriju pārskatīt Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) izvirzītās reģionā augstākas uzskaites prasības elektroauto uzlādes darījumiem ar norēķinu karti, kas var būtiski paaugstināt uzlādes cenas.

VID prasības elektroauto uzlādes operatoriem Latvijā ir apjomīgākas nekā Igaunijā, Lietuvā un daļā citu Eiropas valstu. Ieviešot norēķinu pakalpojumu ar maksājuma kartēm publiskā elektrouzlādes punktā, atbilstoši VID prasībām, var pieaugt elektroauto uzlādes izmaksas publiskajā tīklā.

Latvijas VID izvirzītie noteikumi norēķinu uzskaitei, kā arī prasība nodrošināt lokālu fiskālo ierīču izmantošanu un sertifikāciju, radīs papildu izmaksas elektroauto uzlādes operatoriem, kas rezultātā būs jāsamaksā elektroauto braucējiem. Arī Baltijas mērogā, tikai Latvijā elektroauto uzlādes operatoriem tiek izvirzīta prasība par obligātu fiskālo ierīču (kases aparāta tipa ierīci) izmantošanu, nepaļaujoties uz darījumu uzskaites IT risinājumiem.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Latvijas auto tirgus šobrīd atrodas dinamiskā attīstības posmā – vienlaikus redzams gan stabils pieprasījuma pieaugums pēc jauniem transportlīdzekļiem, gan strukturālas pārmaiņas dzinēju izvēlē.

Swedbank līzinga dati rāda, ka 2025. gadā privātpersonu pieprasījums pēc jauniem auto pieaudzis par 35%, bet elektrodzinēju auto segments sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru. Taču šo procesu nevar skatīt atrauti no ārējiem faktoriem – valsts atbalsta politikas un arī degvielas cenu dinamikas.

Vēsturiski degvielas cenu svārstības ir bijušas viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli auto tirgū. Kādreiz varējām vērot, kā tirgus pārorientējās uz dīzeļdzinējiem vai piedzīvoja ar gāzi darbināmu auto popularitātes kāpumu. Arī šobrīd novērojama līdzīga situācija – pieaugot degvielas izmaksām, mainās kopējo uzturēšanas izmaksu aprēķins, kas arvien biežāk nostāda elektroauto vai uzlādējamo hibrīdauto ekonomiski izdevīgākā pozīcijā (pie nosacījuma hibrīdauto ikdienā primāri tiek lietots uz elektrību).Īpaši skaidri šo pāreju ilustrē 2025. gada Swedbank līzinga dati par pieprasījumu pēc jauniem auto pēc dzinēja tipa. Benzīna auto joprojām dominē ar 60%, taču to pieprasījums pērn sarucis par 10%. Tikmēr elektroauto īpatsvars sasniedzis 32% ar 16% pieaugumu, iezīmējot strauju pāreju no nišas uz masu izvēli, kamēr dīzeļdzinēji sarukuši līdz 8% (–6%).

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Latvijas Elektroauto biedrība (LEAB) asi iebilst pret Rīgas domes iecerēm ierobežot elektroauto stāvvietu atvieglojumus bez skaidra pārejas perioda. Šāda pieeja biedrības ieskatā grauj uzticību zaļās mobilitātes politikai un rada risku ilgtermiņā bremzēt pāreju uz elektrotransportu.

LEAB uzsver — bezmaksas stāvvietas nav bijis mazsvarīgs bonuss. Tās ir bijušas daļa no motivācijas sistēmas, uz kuras pamata cilvēki Latvijā pieņēmuši lēmumu pāriet uz elektroauto. LEAB aptaujā kā būtiskākais praktiskais ieguvums bonusu sadaļā minētas tieši bezmaksas stāvvietas Rīgā.

"Arī Global EV Alliance 2025. gada Latvijas dati rāda, ka 43% elektroauto lietotāju kā galvenajiem izvēles iemesliem min politikas instrumentus, tostarp stāvvietu priekšrocības. Tas nozīmē, ka jautājums nav par atsevišķu teritoriju. Ja Rīgas dome maina elektroauto atvieglojumu sistēmu, tas ir signāls visai pilsētai un visai zaļās mobilitātes politikai Rīgā. Rīga kā valsts galvaspilsēta nosaka toni arī valsts mērogā, tādēļ šādi lēmumi ietekmē ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas zaļās mobilitātes politikas uzticamību," teikts biedrības paziņojumā.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši elektromobiļu, atsevišķi nozares eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam elektroauto skaits varētu sasniegt pat 100 tūkstošus.

Lai gan jauno vieglo elektromobiļu īpatsvars tirgū šā gada pirmajos sešos mēnešos bija vien 6,6%, kas ir teju par 1% mazāk nekā pērn, tā kritumu kompensē lietoto elektromobiļu tirgus attīstība, kur novērojams būtisks kāpums. Tas liecina, ka elektroauto kļūst pieejamāki un pieprasītāki arī otrreizējā tirgū. Līdz jūlija sākumam Latvijā kopumā bija reģistrēti 11 719 elektromobiļi, tostarp 11 365 vieglie un 354 kravas elektromobiļi, norāda CSDD, uzsverot, ka arī turpmāk elektromobiļu skaita pieaugums saglabāsies vismaz pašreizējā līmenī.

Tirgus attīstās

Šobrīd gandrīz katra auto ražotāja modeļu klāstā ir iespējams atrast transportlīdzekli ar elektrisko piedziņu, atzīmē Aivis Ozoliņš, CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs. “Tāpat arī, attīstoties bateriju tehnoloģijām, elektromobili iespējams izmantot gan tuvākiem, gan arī tālākiem braucieniem. Arī to iegādes cena atsevišķos gadījumos kļūst teju līdzvērtīga ar tādas pašas klases iekšdedzes dzinēju aprīkotiem automobiļiem, līdz ar to varētu sagaidīt, ka pircēji arvien vairāk būs ieinteresēti apsvērt elektromobiļu iegādi, kas veicinās elektromobiļu skaita palielināšanos arī turpmāk. Ja skatāmies uz uzlādes iespēju pieejamību Latvijā, tad šobrīd situācija vērtējama kā pozitīva. Pieaugot elektromobiļu skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc elektromobiļu uzlādes pakalpojuma, un tā apmierināšanā brīvā tirgus apstākļos iesaistās arī citi tirgus dalībnieki. Rezultātā, ja pirms sešiem gadiem uzlādes iespēju neesamība atsevišķās vietās varēja kalpot kā arguments, lai neizvēlētos elektromobili, tad šodien elektromobili bez problēmām var lietot praktiski visā Latvijas teritorijā. Vairākās vietās pat veidojas uzlādes pakalpojuma sniedzēju konkurence, un klientam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko,” stāsta A. Ozoliņš, norādot, ka elektromobiļu skaita pieaugumu ietekmē arī valsts atbalsta instrumenti.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Eiropas atkarība no Ķīnā ražotiem akumulatoriem elektriskajiem automobiļiem rada riskus gan piegāžu drošībai, gan tehnoloģiskajai neatkarībai, teikts konsultāciju kompānijas "Deloitte" pārskatā.

Pērn vien 13% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem tika saražoti Eiropā, lēš "Deloitte". Turklāt gandrīz visi no šiem akumulatoriem tika saražoti Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumu struktūrvienībās, un tikai viens Eiropas Savienībā bāzēts ražotājs veicis ražošanu ierobežotā apjomā.

Aptuveni 70% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem pērn saražoti Ķīnā.

"Deloitte" prognozē, ka elektroauto akumulatoru tirgus ienākumi Eiropā pieaugs no 16 miljardiem eiro 2024.gadā līdz 54 miljardiem eiro 2030.gadā. Ja netiks strauji paplašināta vietējā ražošana, elektroauto tirgus izaugsme var kļūt aizvien atkarīgāka no Ķīnas un citiem Āzijas piegādātājiem, norāda eksperti.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iecerējusi paaugstināt stāvvietu cenas, kā arī ierobežot priekšrocības elektroauto īpašniekiem, tostarp bezmaksas stāvēšanu pilsētas centrā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma mērķis ir mazināt satiksmes noslodzi un veicināt stāvvietu pieejamību.

Kā atzīmē "Nekā personīga", dārgākā "Rīgas satiksmes" stāvvieta patlaban ir R zonā Vecrīgā. Šeit pirmā stunda maksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda - astoņus eiro. No videi draudzīgajiem spēkratiem netiek iekasēta maksa nevienā "Rīgas satiksmes" pārvaldītajā stāvvietā. Tas bieži rada situāciju, ka tos atstāj stāvvietās visu diennakti, nedodot vietu citiem. Pirms gada uzņēmējus, restorānu īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus aicināja sniegt priekšlikumus, kā atdzīvināt galvaspilsētas centru. Viens no ierosinājumiem bija ierobežot stāvēšanas laiku līdz divām stundām visiem spēkratiem, tai skaitā elektroauto.

Iedzīvotājiem pieejamais finansējums elektroauto iegādei varētu beigties šī gada septembra sākumā, norādīja Latvijas Elektroauto biedrībā (LEAB).

LEAB sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) informē, ka Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā elektroauto atbalsta programma (EKII) tuvojas noslēguma fāzei, jo pieejamais finansējums varētu beigties šī gada septembra sākumā.

Ņemot vērā programmas lielo popularitāti un sabiedrības interesi, LEAB un KEM apliecina, ka šogad papildu finansējums šai programmai netiks piešķirts.

Tomēr patlaban notiek darbs pie nākamā atbalsta perioda nosacījumu izstrādes. Paredzēts, ka jaunā atbalsta programma darbu sāks 2026.gada sākumā.

Biedrībā atzīmē, ka atbalsta programma ir bijis viens no nozīmīgākajiem instrumentiem elektroauto pieejamības veicināšanai Latvijā, jo pieprasījums būtiski pārsniedza pieejamo finansējumu. Tādējādi biedrība turpinās sadarbību ar KEM, lai nodrošinātu, ka jaunā programma tiek ieviesta savlaicīgi, veicinot zaļāku un modernāku mobilitāti Latvijā.

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un pieprasījuma straujo pieaugumu, esošā atbalsta programma (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei tuvojas noslēgumam.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) informē, ka papildu finansējums šai programmai netiks piešķirts, taču jau tiek strādāts pie jaunas iniciatīvas elektroauto izmantošanas veicināšanai, kuru plānots ieviest 2026. gadā.

"Programma skaidri parādījusi sabiedrības gatavību pāriet uz ilgtspējīgu mobilitāti, kuras pamatā izmanto Latvijā ražotu enerģiju, piemēram, izmantojot saules paneļu saražoto elektroenerģiju. Mēs īpaši priecājamies, ka to izmantojušas arī vairāk nekā 1000 daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Iedzīvotāju interese, iegādāties auto ar zemām lietošanas izmaksām, apsteidza optimistiskākās prognozes un sākotnēji plānotais finansējums vairākkārtīgi tika papildināts, tajā skaitā šī gada aprīlī. Kopumā ar valsts atbalstu vairāk nekā 5600 mājsaimniecības iegādājušās videi draudzīgus automobiļus. Man ir gandarījums par programmas laikā sasniegto, tādejādi mazinot mūsu atkarību no fosilajiem importa resursiem un stiprinot Latvijas ekonomiku,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Ceļošana ar elektriskajām automašīnām ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā rūpes par vidi var kļūt par vienu no ceļotāju ikdienas paradumiem. Tomēr ceļš līdz plašai šo auto pieņemšanai Baltijas mērogā nav bez izaicinājumiem.

Elektriskie transportlīdzekļi var būtiski palīdzēt sasniegt Baltijas reģiona ilgtspējīgas tūrisma attīstības mērķus, samazinot emisijas, veicinot videi draudzīgu ceļošanu un uzlabojot kopējo ceļošanas pieredzi. Plaša elektronisko transportlīdzekļu ieviešana kopā ar ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos un uzlādes infrastruktūrā var palīdzēt mazināt oglekļa pēdas nospiedumu un sekmēt ilgtspējīgāku tūrisma nozari. Fokuss uz elektrisko automašīnu tūrismu var uzlabot Baltijas reģiona tēlu kā ilgtspējīgu un videi draudzīgu galamērķi, piesaistot ceļotājus, kuri prioritizē ilgtspēju.

Pieprasījuma tendences un mainīgie ceļotāju paradumi

Pēc EconomyBookings.com datiem pieprasījums pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem sāka pieaugt 2023. gadā un kopš tā laika saglabājies stabils. Ceļotāji izvēlas elektriskās automašīnas zemāku degvielas izmaksu, samazinātu emisiju, uzlabotas braukšanas pieredzes, modernu tehnoloģiju un iespējas izmantot sabiedriskā transporta joslas dēļ. Tomēr ceļotāju vidū Baltijas valstīs pieprasījums pēc elektriskajām mašīnām samazinājās par 50%, salīdzinot 2025. gada pirmos sešus mēnešus ar to pašu periodu 2024. gadā. Iespējamais šī krituma iemesls ir pieaugošā vēlme izvēlēties sporta apvidus auto (SUV) un pilna izmēra automašīnas, kas sniedz komfortu un lielākas bagāžas iespējas ceļojumiem un kuru rezervāciju skaits šajā periodā pieauga. Arī starptautiskie ceļotāji, kas apmeklē Baltijas valstis, dod priekšroku SUV un ekonomiskās klases auto, atstājot elektroauto izvēļu saraksta beigās.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

Japānas autobūves uzņēmums "Honda" un Japānas elektronikas kompānija "Sony" trešdien paziņoja, ka aptur to kopīgo elektrisko automobiļu izstrādes projektu, lai izvērtētu tā nākotni mainīgajos tirgus apstākļos.

2022. gadā "Honda" un "Sony" izveidotais kopuzņēmums "Sony Honda Mobility" pārtrauks sava pirmā modeļa "AFEELA1" un otrā modeļa izstrādi un laišanu tirgū, teikts abu kompāniju paziņojumā.

Šāds lēmums tiek skaidrots ar "Honda" lēmumu pārskatīt savu automobiļu elektrifikācijas stratēģiju un to, ka pieņēmumi, uz kuriem balstījās elektroauto ražošanas kopuzņēmuma darbība, ir būtiski mainījušies.

"Honda" šomēnes paziņoja, ka saistībā ar elektroauto ražošanu uzņēmums cieš ievērojamus zaudējumus un tas atceļ atsevišķu modeļu izstrādi un laišanu Ziemeļamerikas tirgū.

Tobrīd autoražotājs savā paziņojumā norādīja uz ASV nodokļu atvieglojumu atcelšanu elektroauto iegādēm un fosilajiem kurinājumiem piemērotā regulējuma atvieglojumiem, kā arī uz savu produktu konkurētspējas samazināšanos Āzijā.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.