Jaunākais izdevums

Lai arī nemitīgi skan pozitīvas ziņas par ekonomikas izaugsmi, tomēr šogad deviņos mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits lielāks nekā 2013. un 2012. gadā kopā, iemesli milglā tīti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos divos gados ievērojami audzis likvidēto uzņēmumu skaits. 2013.gadā likvidēti 3949, bet 2014.gadā to skaits audzis jau līdz 6171, taču šogad, neskatoties uz faktu, ka gads vēl nav noslēdzies, likvidēts jau 7 501, liecina SIA Lursoft dati. Šie dati DB aptaujātajiem raisīja izbrīnu un pārsteigumu, jo vismaz informatīvajā telpā nekādi signāli par paaugstinātu uzņēmumu izmiršanu neesot manīti un pašlaik arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēl neesot sajutuši plānoto izmaiņu ietekmi, lai jau šogad būtu likvidējušies.

Likvidējas piecgadnieki

SIA Lursoft pētījums rāda, ka likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāju vidū ir arī ārvalstu investori. Interesanti, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, tomēr ārvalstniekiem piederošo likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2013.gadā no visiem likvidētajiem uzņēmumiem 14,3% gadījumu vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem ir ārvalstnieks, savukārt šogad rādītājs samazinājies jau līdz 13,1%. «Teju 90% no visiem kapitāldaļu turētājiem, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir no Latvijas (89,6%). Savukārt, pētot, kuriem ārvalstniekiem piederējušas daļas likvidētajos uzņēmumos, priekšplānā izvirzījušās tuvējās kaimiņvalstis – Krievija (no visiem likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem 2% nāk no Krievijas), Lietuva (1,5%), Igaunija (1%),» pētījuma datus analizē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka vairāk nekā 27% dalībnieku, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir kļuvuši par jaunu uzņēmumu īpašniekiem. Tas savukārt liecina, ka faktiski šie uzņēmēji nav nolēmuši turpmāk neiesaistīties uzņēmējdarbībā, drīzāk likvidējot uzņēmumu, tie ņēmuši vērā citus apsvērumus. Nenoliedzami šobrīd salīdzinoši vienkāršotais uzņēmumu reģistrācijas process ļauj uzņēmējiem piereģistrēt ātri jaunu uzņēmumu. Vairumā gadījumu likvidētā uzņēmuma īpašniekam patlaban pieder viens uzņēmums (58,9% gadījumu), savukārt vēl 35,9% gadījumu pēc uzņēmuma likvidēšanas uzņēmējs reģistrējis pat 2 – 5 jaunus uzņēmumus. Apskatot 2012.–2015.gada likvidēto uzņēmumu statistiku, redzam, ka vairumā gadījumu tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaita īpatsvaram šajā grupā bijusi tendence pieaugt, palielinoties no 72,93% 2013.gadā līdz 76,51% šogad. Pretēja tendence redzama uzņēmumu grupā vecumā līdz 1 gadam. Pētījuma rezultāti parāda, ka šo uzņēmumu īpatsvars starp visiem likvidētajiem kopš 2012. gada sarucis uz pusi.

Visu rakstu Latvijā sākusies uzņēmumu likvidācijas sērga lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki

LETA, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Bernis: ABLV Bank pašlikvidācija ir smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēš 25 gadu darbu

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Veiktas izmaiņas ABLV Bank Likvidācijas komitejas sastāvā

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pieņemto lēmumu ir oficiāli apstiprināts līdz šim lielākais kredītiestādes likvidācijas process Latvijā, kura laikā jālikvidē banka, kuras aktīvu apjoms šobrīd ir ap 2,4 miljardi eiro, informē bankas pārstāvji.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tuvākajās dienās tiks sagatavots lēmuma projekts par bankas licences anulēšanu, kas tiks iesniegts Eiropas Centrālajā Bankā.Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas ABLV likvidatori publicēs paziņojumu par pašlikvidāciju oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kas būs sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu bankas padomes un valdes locekļi zaudē savas pilnvaras, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāk bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbosies četri Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādās zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbosies eksperti vismaz no piecām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?

Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc ABLV Bank kreditoru pieteikumu termiņa beigām saraksta izveidošanai būs nepieciešami aptuveni trīs mēneši

Db.lv, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paredz, ka līdz 2021. gada beigām būs izmaksāta lielākā daļa ABLV Bank noguldījumu

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank Likvidācijas komiteja ir apstiprinājusi sabiedrības auditēto finanšu pārskatu par 2018. gadu, kura auditu veica zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kā ziņots, pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī un 23. februārī sekojošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma “Par noguldījumu nepieejamības iestāšanos”, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS akcionāru ārkārtas sapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un Vienotā Noregulējuma valde nolēma, ka ABLV Bank ir jālikvidē atbilstoši vietējai – Latvijas likumdošanai. FKTK pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa līdz pirmdienai pasludina pārtraukumu Trasta komercbankas likvidācijas pieteikumā

LETA, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Āfrikas cūku mēri konstatē Jūrmalā

LETA, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šonedēļ konstatējuši 11 jaunus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūku populācijā, turklāt sērga pirmoreiz konstatēta Jūrmalas pilsētā, kur atrasts viens beigts dzīvnieks, aģentūra LETA uzzināja PVD.

Tāpat pirmoreiz slimība konstatēta Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Ogres novada Ogresgala pagastā, kur atrasts pa vienam beigtam dzīvniekam. Šajos novados ĀCM gan konstatēts arī agrāk.

Līdz ar to mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 851 dzīvniekam 65 novadu 211 pagastos, kā arī trijās pilsētās - Rēzeknē, Pļaviņās un nu arī Jūrmalā. Mājas cūkām mēris konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.

PVD atkārtoti aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru