Latviešu bērni adopcijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) nonāk ar šīs lielvalsts biznesa organizāciju - adopciju aģentūru - starpniecību. Mūsu valsts Labklājības ministrija (LM) akreditējusi 14 šādu organizāciju, un to mājaslapās pieejamie izcenojumi parāda, ka viena bez vecāku gādības palikuša latvieša padarīšana par amerikāni adoptētājiem izmaksā vidēji 15 tūkstošus eiro. Tādējādi ASV adopciju servisi uz mūsu bērnu rēķina gadā apgroza aptuveni pusotra miljona eiro, no kuriem daļa «silda» arī Latvijas ekonomiku, vēsta laikraksts Diena.
Katrai aģentūrai Latvijā ir savs pārstāvis - to vidū arī augsta bijusī LM amatpersona - Ārpusģimenes aprūpes departamenta Adopcijas nodaļas vadītājs Jānis Veinbergs. Izpētot sarakstu, atklājies, ka par visām 14 aģentūrām Latvijā «rūpi tur» kopumā tikai četras personas - neskaitot Veinbergu, Babītes novada domes deputāts, jurists un Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas jeb mormoņu Rīgas Imantas draudzes priekšsēdētājs Gatis Senkāns, bijusī ilggadējā sociālās aprūpes centra Tērvete direktore Daina Roze un advokāte Kristīne Lemantoviča.
Tie, kuri piekrituši runāt par adopciju organizēšanas finansiālo aspektu, Dienai apgalvojuši, ka ar aģentūru izcenojumiem neesot saistīti un arī nezinot, ko sevī ietver izmaksu pozīcijas, piemēram, «valsts nodeva». Veinbergs sacījis, ka mājaslapā publiskotās izmaksas esot aģentūras iekšējā lieta un viņam ar to neesot nekādas saistības, savukārt Lemantoviča vēlāk precizējusi, ka konkrētā summa ietverot juridiskos pakalpojumus mūsu valstī, adoptētāju dokumentu sagatavošanu un legalizēšanu sūtīšanai uz šejieni, kā arī pasta un tulkošanas izmaksas. «Vienīgā valsts nodeva Latvijā, kas tiek maksāta adopcijas procesā, ir par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtībā. Taču juridisko pakalpojumu sniegšana, kā arī dokumentu tulkošana un notariālā apstiprināšana ir sarežģīts un dārgs process,» piebildusi advokāte. Par savu palīdzību ārvalstu adoptētājiem viņa runājusi drīzāk kā par sirdslietu un aicinājumu nekā ienākumu avotu un piebildusi, ka par darbu saņemot adekvātu summu, no kuras tiekot nomaksāti visi nodokļi.
Tērvetniece Roze uz jautājumu, kādēļ pievērsusies trīs adopciju aģentūru pārstāvēšanai, atbildējusi: «Tā nav jūsu darīšana!» un nelaipni paskaidrojusi, ka amerikāņiem sniedzot juridiskus pakalpojumus. Izvairīgs bijis arī Veinbergs: «Tas ir ļoti privāts jautājums,» skanējusi viņa atbilde uz to, kāpēc amatpersonas krēslu Labklājības ministrijā nomainīja pret aģentūras World Links International Adoption Agency pārstāvēšanu.
Ar Gati Senkānu sazināties neesot izdevies. Kā rāda viņa amatpersonas deklarācija par 2013.gadu, papildus atlīdzībai par darbu domē, juridiskajā birojā un četros citos uzņēmumos Senkāns kā pašnodarbinātais pērn saņēmis 28 tūkstošus eiro, un, iespējams, tieši šajā summā ietilpst atalgojums par divu ASV adopciju aģentūru pārstāvēšanu, norāda Diena. «No sākuma palīdzēju vienam paziņam adoptēt bērnu no Latvijas, tas ieteica citiem, un tā tas arī «aizgāja»,» savu nodarbi portālam Apriņkis.lv savulaik skaidrojis Senkāns.
«Jā, adopciju aģentūras ir bizness, bet ASV uzņēmējdarbība ir visa pamatā, tā ir kultūras sastāvdaļa,» Dienai atzinis ASV vēstniecības konsuls Evans Makartnijs. Arī Latvijā, sniedzot pakalpojumus ārvalstu adoptētājiem, «barojas» vesela industrija - ienākumus gūst juristi, advokāti, tulki, arī transporta pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu sektors, jo ārvalstu adoptētājiem nākas uz šejieni braukt trīs reizes un īrēt apartamentus.
