80% Latvijas iedzīvotāju uztrauc konflikts starp Gruziju un Krieviju un viņi seko līdzi notiekošajam. 17% iedzīvotāju norāda, ka seko līdzi notikumiem, bet tas viņus īpaši neuztrauc, tikai 3% notiekošais neuztrauc vispār. Notikumiem līdzi vairāk seko rīdzinieki un tie, kas vecāki par 35 gadiem, noskaidrots Market Data veiktajā aptaujā.

Uz konflikta aktualitāti norāda arī tas, ka, kopumā vērtējot notikumus augustā, kā nozīmīgākais visbiežāk norādīts Gruzijas un Krievijas konflikts (47%), kam seko abi referendumi (24%) un Vasaras Olimpiskās spēles (16%).

42% iedzīvotāju uzskata, ka notikumu attīstība Gruzijā ir nepieņemama. Tā uzskata vairāk latvieši, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, kā arī ar zemākiem ienākumiem. Par notikumu pavērsienu pārsteigti ir 20% un tikai retajam ir vienaldzīga attieksme (2%). Savukārt jo augstāks izglītības līmenis un augstāki ienākumi, jo vairāk valda uzskats, ka konflikts starp Gruziju un Krieviju bija jau iepriekš paredzams.

Iedzīvotāji vienlīdz pauž atbalstu gan Krievijai (32%), gan Gruzijai (32%), bet 25% konfliktā neatbalsta nevienu no pusēm. Krieviju vairāk atbalsta krievvalodīgie (67%) Latgales iedzīvotāji un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un vidējo izglītību. Savukārt Gruzijai lielāku atbalstu izsaka latvieši (54%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Eiropas Komisija ar Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību 22. augustā ir piešķīrusi humāno palīdzību 5 miljonu eiro apmērā neaizsargātiem cilvēkiem, kurus skāris Gruzijas un Krievijas Federācijas konflikts.

Jaunā palīdzības summa papildina neatliekamo humāno palīdzību 1 miljona eiro apmērā, ko Komisija piešķīra 10. augustā drīz pēc konflikta sākšanās. ECHO eksperti paliek reģionā, novērtējot vajadzības, koordinējot darbības ar palīdzības partnerorganizācijām un pārraugot Komisijas līdzekļu izlietojumu.

Eiropas attīstības un humānās palīdzības komisārs Luī Mišels sacīja: „Eiropas Komisija rīkojās ātri un uzreiz pēc konflikta rašanās sniedza pirmo humāno palīdzību. Tagad mēs piešķiram papildu līdzekļus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas steidzamā lūguma saistībā ar Gruzijas krīzi, pamatojoties uz humānās situācijas attīstības novērtējumu uz vietas un apspriežoties ar palīdzības partnerorganizācijām." Komisārs piebilda: „Tomēr piekļūšana konflikta skartajiem rajoniem joprojām ir lielākais šķērslis humānās palīdzības sniegšanai. Es aicinu Krievijas varas iestādes nodrošināt, lai humānās palīdzības sniedzēji varētu pilnībā un droši piekļūt grūtībās nonākušajiem cilvēkiem."

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

22. decembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts Par iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas/Partnerattiecības mieram Trasta fondā Gruzijai.

MK rīkojuma projekts paredz no AM 2008. gada budžeta līdzekļiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Partnerattiecības mieram Trasta fondā Gruzijai iemaksāt 4666 latus.

Ņemot vērā nesen notikušo Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu, Baltijas valstis ir nākušas klajā ar priekšlikumu paplašināt jau esošo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas programmas Partnerattiecības mieram Trasta fonda projektu, lai neitralizētu sprādzienbīstamos priekšmetus, kas Gruzijas teritorijā palikuši pēc kara. Lai izstrādātu projekta nākamo fāzi un precizētu tā izmaksas, NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūrai ir nepieciešams veikt papildu izpēti.

Projekta paplašināšanas izpētei nepieciešami 20 000 eiro. Savstarpēji vienojoties ar pārējām projekta līdzvadītājām Lietuvu un Igauniju, nolemts, ka Latvijai jāsedz viena trešā daļa no izpētei nepieciešamajām izmaksām.

Starptautiskais valūtas fonds augusta vidū piekritis Gruzijai piešķirt kredītu 750 miljonu dolāru apjomā ekonomikas atjaunošanai pēc kara ar Krieviju, paziņojis Gruzijas ekonomikas ministre Eka Šarašidze.

Ministre norāda, ka karš spēcīgi ietekmējis iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Iepriekš tika prognozēts, ka valsts ekonomika gada laikā pieaugs par vairāk par 10%, taču tagad prognozes pazeminātas līdz 5 – 6%.

Augusta nogalē tika ziņots, ka Gruzijai varētu palīdzēt lielā septītnieka valstis. Turklāt vēl 300 līdz 350 miljonus dolāru Gruzijai varētu piešķirt Pasaules banka, kas agrāk aktīvi atbalstīja reformas šajā valstī.

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Ceturtdien Baltkrievijā noslēgusies Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, kurā puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām.

Kā paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, Kijeva nav guvusi rezultātus, uz kuriem cerēja.

Viņš piebilda, ka vienīgais, par ko izdevies vienoties, ir kopīgi nodrošināt humānos koridorus ar īslaicīgu uguns pārtraukšanu.

"Puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu mierīgo iedzīvotāju evakuēšanai, kā arī medikamentu un pārtikas produktu piegādei vissmagāko kauju vietās, ar iespēju uz laiku pārtraukt uguni uz periodu, kad tiek veikta evakuācija," sacīja Podoļaks.

Viņš precizēja, ka uguns pārtraukšana būs iespējama ne visur, bet tikai vietās, kur atradīsies humānie koridori, evakuācijas laikā.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Gruzijas ekonomika ir izturējusi bruņoto konfliktu ar Krieviju, taču kara cena būs būtiska un risks, ka valsts kredītreitingi tiks pārskatīti, saglabājas, raksta laikraskts Dienas bizness.

To var secināt no starptautisko reitingu aģentūru Fitch un Standard&Poor˙s (S&P) otrdien paziņotā.

Atkarīgs no Krievijas

S&P tieši norāda, ka, neskatoties uz mierīgu Gruzijas ekonomikas reakciju uz karu ar Krieviju, reitinga perspektīvas ir atkarīgas no Krievijas karaspēka atrašanās ilguma šīs Kaukāza valsts teritorijā, kas rada šķēršļus Gruzijas ārējā tirdzniecībā un biznesā. «Kamēr Krievija kontrolē tādas Gruzijai svarīgas pilsētas kā Gori, kura atrodas uz galvenās maģistrāles, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ir galveno dzelzceļa satiksmi saistošo posmu ar Melnās jūras ostām Poti un Batumi, būs grūti veikt normālu ekonomisku darbību,» norāda komentē S&P analītiķis Trevors Kulinans.Gruzijas Ārlietu ministrija konkretizē šīs bažas, paziņojot, ka valsts galvenās maģistrāles aizšķērsošana, Poti ostas bloķēšana un saspridzinātais dzelzceļš uz Kaspi apstiprina Krievijas mērķi «ekonomiski izolēt Gruziju, pārraut sakarus starp atsevišķiem reģioniem, maksimāli ierobežot importu».

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Eiropas Komisija paziņojusi, ka tā laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam, nolēmusi Gruzijai pārskaitīt 500 miljonus EUR atjaunošanas darbiem, ziņo Newsru.

Galvenokārt nauda tiks novirzīta infrastruktūras atjaunošanai (it īpaši enerģētikas jomā), ekonomikas stabilitātes palielināšanai un makroekonomikas stabilitātes atjaunošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV nolēmusi palīdzēt Gruzijai, pārskaitot tai 1 miljardu USD.

Atgādinām, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paziņoja, ka Gruzijas zaudējumi, karojot ar Krieviju ir 2 miljardi USD.

Karadarbība Gruzijā izraisījusi nopietnas raizes par energoresursu piegāžu drošību un pastāvību.

Pret Gruziju vērstās militārās darbības skaidri parāda, ka Krievija ir apņēmusies nezaudēt savu ietekmi ar naftu bagātajā Kaspijas reģionā, vēsta ietekmīgais biznesa laikraksts The Financial Times (FT). Abu valstu militārais konflikts apdraud Gruzijas teritorijā esošos naftas vadus, kas rūpējas par Kaspijas un Centrālāzijas energoresursu piegādi Rietumiem. Tas atstās iespaidu uz tirgiem visā pasaulē, rezultējoties ar melnā zelta cenu pieaugumu, un būtībā stiprinās Krievijas kā energoresursu piegādātāja ietekmi, savukārt norāda The Wall Street Journal.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Ekonomiskā krīze smagi skārusi lielāko daļu Eiropas valstu, tādēļ pusei no tām var tikt samazināti kredītreitingi, atsaucoties uz Fitch Ratings Eiropas reitingu daļas vadītāju Edvardu Pārkeru ( Edward Parker), vēstī Bloomberg.com.

«Reālā ekonomikas aktivitāte joprojām strauji krītas,» viņš norādījis.

«Mēs redzēsim bezdarba pieaugumu, spiedienu uz bankām un publisko finansējumu, kā arī dažādus no tā izrietošus politiskos spiedienus,» sacījis E. Pārkers.

Pēdējā gada laikā Fitch Ratings samazinājis kredītreitingus pusei Austrumeiropas valstu, proti, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Ungārijai, Ukrainai, Kazahstānai, Rumānijai, Serbijai un Gruzijai.

«Tas ir skaidrs signāls par to, kāda mūsu skatījumā ir šī reģiona kredītvērtība,» uzsvēris E. Pārkers.

Patlaban zemākie kredītreitingi Austrumeiropas valstu vidū ir Moldovai, Ukrainai un Gruzijai, savukārt A + kredītreitingu pagaidām saglabājušas Čehija un Slovākija. A – kredītreitingu Fitch Ratings piešķīris Polijai, tomēr par sava veida «drošo ostu» reģionā patlaban tiek uzskatīta Slovākija, kam šo statusu nodrošina fakts, ka šī valsts jau pievienojusies eirozonai.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Smiltenes novada dome saņēmusi vēstuli no savas sadraudzības pilsētas Drogobičas Ukrainā, Ļvovas apgabalā, ar lūgumu sniegt viņiem palīdzību un nosūtīt aizsargvestes, ķiveres un datortehniku (portatīvos datorus, printerus un tamlīdzīgi), informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Lūgums motivēts ar Ukrainā izveidojušos situāciju. Drogobičas pašvaldības vēstuli Smiltenes novada deputāti izskatījuši domes sēdē aizvadītajā nedēļā, taču konkrētu lēmumu nav pieņēmuši, sacījis domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis. «Tas, ka mēs palīdzēsim, ir skaidrs. Taču kā pašvaldība varam sniegt humāno palīdzību, taču nevaram apbruņot citu valsti.

Tāpēc arī sēdē nolēmām informēt Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, kāds ir mūsu sadraudzības pilsētas lūgums un tieši kādu palīdzību tā vēlas saņemt, lai ministrija šo jautājumu risinātu politiskā līmenī,» medijam skaidrojis Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Krievijas Lauksaimniecības ministrija rosinājusi noturēt diskusijas par potenciālo humanitāro palīdzību Ēģiptei. Palīdzība izpaustos kā kviešu eksports un ir mājiens par politisko atbalstu pašreizējai Ēģiptes varai, ziņo Reuters.

«Mums ar starptautiskajiem partneriem vajadzētu diskutēt par humāno palīdzību Ēģiptei. Pagaidām gan Ēģipte formālu palīdzību lūgusi nav,» norādījis Krievijas Lauksaimniecības ministrs Iļja Šestakovs.

DB jau ziņoja, ka Ēģiptei, kas ir lielākā kviešu importētāja pasaulē, importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem. Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par saviem kviešu pirkumiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.