Jaunākais izdevums

Itālijā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, dibinātāju vidū ir arī Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen

Organiskās pārtikas un lauksaimniecības sistēma ir spējīga pārveidoties ilgtspējīgā pārtikas sistēmā. Itālijas pilsētā Milānā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, jo tās dibinātāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir sasniegusi savu limitu. Jaundibinātās asociācijas mērķis ir spēcināt organiskās pārtikas un lauksaimniecības progresu Eiropā ciešā sadarbībā ar klientiem, lauksaimniekiem un citiem partneriem organiskās piegādes ķēdē, norādīja OPTA valdes loceklis Karst Kooistra (Tradin Organic).

Starp asociācijas dibinātājiem ir Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen. «Mēs esam viens no vadošajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem savā nozarē. Mēs tirgū piedāvājam izejvielas, kas nozīmē, ka mums ir ļoti svarīga arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražotāju attīstība ne tikai Latvijā, bet visā ES. Lai spēcīgāk un pārliecinošāk varētu pārstāvēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu intereses, tika dibināta OPTA. OPTA noteikti cieši sadarbosies ar citām bioloģiskās lauksaimniecības organizācijām, tostarp IFOAM un citām ilgspējīgas ekonomikas un dabas aizsardzības atbalsta organizācijām. OPTA kļūs par ES bioloģiskās pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvi un mēs aicinām pievienoties visus nozari pārstāvošos uzņēmumus no Latvijas, Baltijas un visas ES. Šai organizācijā katram uzņēmumam būs viena balss, neskatoties kuru valsti tas pārstāv vai kāds ir tā apgrozījums,» skaidro Jānis Garančs, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors.

15 dibinātājkompānijas no dažādām Eiropas savienības valstīm ir pārliecinātas, ka OPTA stimulēs turpmāku organisko produktu inovāciju un kvalitātes attīstību, balstoties uz šādiem principiem – ekoloģija, veselība, rūpes un taisnīgums. «Briselē šobrīd notiek pēdējās trīspusējās sarunas par jaunās bioloģiskās lauksaimniecības regulas apstiprināšanu. Tas būs nozīmīgs solis nozares attīstībai, kas jau šobrīd strauji palielina apgrozījumu, un nodrošinās ceļu, kā bioloģiskās lauksaimniecības produktiem atrasties līdzvērtīgās pozīcijās Eiropas pārtikas tirgū. ES ir ļoti spēcīga nozari pārstāvošā organizācija IFOAM EU Group, kas ir ES dalībvalstu nacionālo bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Arī Latviju tur pārstāv Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Tā pārliecinoši aizstāv bioloģiskās lauksaimniecības intereses Briseles varas gaiteņos, bet, nozarei attīstoties, darbu apjoms nemitīgi pieaug. Arī saistībā ar jauno regulu pieaugs darbu apjoms, jo noteikti taps jauni normatīvie akti,» saka J. Garančs.

OPTA dibinātājkompānijas ir Aboca S.p.a. Società Agricola (Itālija), De Groene Weg/Vion (Nīderlande), DO-IT BV (Nīderlande), EOSTA (Nīderlande), Freiland Puten Fahrenzhausen (Vācija), Green Organics (Nīderlande), Gruppo Fileni (Itālija), Hipp (Vācija), La Sanfermese Spa (Itālija), L.D.C. (Francija), Ulrich Walter GmbH (Vācija), SIA Aloja Starkelsen (Latvija), The Organic Factory (Itālija), Toppas (Nīderlande), Tradin Organic Agriculture B.V. (Nīderlande)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs SIA «Aloja Starkelsen» pagājušo finanšu gadu, kas ilga no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.augustam, noslēdzis ar gandrīz astoņu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

««Aloja Starkelsen» aizvadīto finanšu gadu noslēdza labāk nekā iepriekšējo. Precīzu pieaugumu procentos nepateikšu, bet mūsu apgrozījums sasniedza gandrīz astoņus miljonus eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» sacīja Garančs.

Viņš piebilda, ka šāds rezultāts sasniegts, neraugoties uz to, ka pērn bija diezgan grūti sagādāt izejvielu cietes ražošanai. «Pērn diezgan daudz kartupeļu sabojājās. Gads bija diezgan specifisks ar to, ka kartupeļu slimības sākās ātrāk nekā parasti un samērā daudz kartupeļu sapuva,» sacīja Garančs.

Tāpat «Aloja Starkelsen» aizvadīto finanšu gadu no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.augustam noslēdza ar nelielu peļņu, teica Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs «Aloja Starkelsen» finanšu gadā no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 31.augustam ir izvirzījis mērķi sākt kompānijas ražoto produktu eksportu uz Koreju un Japānu, sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

Viņš pastāstīja, ka īpašu uzsvaru kompānija turpmākajā gadā plāno likt uz Āzijas tirgu apguvi, tostarp uzņēmums piedalās Eiropas Savienības organizētā projektā ar mērķi piedāvāt Eiropas bioloģiskos produktus arī Korejas un Japānas tirgum.

«Patlaban vēl neesam [ar savu produkciju] šajos tirgos, tas ir šā gada izaicinājums mums to izdarīt. Jau patlaban realizējam produkciju Āzijā, bet konkrēti uz Koreju mums ir aizvestas tikai testa kravas, savukārt uz Japānu šogad ļoti ceram uzsākt eksportu,» sacīja Garančs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums šogad plāno fokusēties uz jaunajiem produktiem esošajos tirgos. «Aloja Starkelsen» vēlas veidot plašāku izejvielu klāstu citiem Eiropas bioloģisko produktu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kartupeļu cietes Alojas lielākais īpašnieks palielinājis līdzdalību uzņēmumā

LETA, 21.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotāja SIA "Aloja-Starkelsen" lielākais īpašnieks SIA "IRL MD Food Solutions" palielinājis līdzdalību uzņēmumā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus palielināts arī "Aloja-Starkelsen" pamatkapitāls - no 4,476 miljoniem eiro līdz 5,676 miljoniem eiro.

"IRL MD Food Solutions" ir palielinājusi līdzdalību kompānijas kapitālā par 1,09 procentpunktiem - līdz 94,82%. Vienlaikus Jānis Garančs palielinājis līdzdalību kompānijas kapitālā par 0,01 procentpunktu, sasniedzot 0,72%.

Attiecīgi līdzdalību "Aloja-Starkelsen" kapitālā samazinājusi Zviedrijas kompānija "Sveriges Starkelseproducenter" - no 5,23% līdz 4,12%.

Vienlaikus Zviedrijas pilsoņa Hansa Hugo Berggrena īpašumā joprojām ir 0,33% "Aloja-Starkelsen" kapitāldaļu.

Attiecīgās izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 14.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes un citu pārtikas piedevu ražotājs SIA "Aloja-Starkelsen" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 5,435 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Ķīlas ņēmējs ir "Swedbank", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas, obligācijas un uzņēmumu kā lietu kopību.

Komercķīlas priekšmetā ietilpst arī tie "Aloja-Starkelsen" pamatlīdzekļi, kas uzskaitīti līguma pamatlīdzekļu sarakstā, pamatojoties uz uzņēmuma 2021.gada bilanci.

Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 17.martā.

Tādējādi "Aloja-Starkelsen" patlaban reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Aloja-Starkelsen" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam, strādāja ar 10,965 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka 2,1 reizi - līdz 101 587 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu novākšanas problēmu dēļ apdraudēta bioloģiskās cietes ražošana Baltijā lielākajā kartupeļu cietes ražotājuzņēmumā SIA Aloja-Starkelsen, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Cietes ražošana ir apdraudēta, jo situācija ir kritiska. Ražošanai nepieciešamie kartupeļu krājumi beidzas šonedēļ,» atklāj SIA Aloja-Starkelsen galvenā agronome, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Diennaktī uzņēmumam pārstrādei nepieciešamas apmēram 300 tonnu kartupeļu, taču nedēļas beigās šis apjoms, visticamāk, nebūs pieejams, un līdz ar to nāksies ražošanu apstādināt.

A. Kraukle stāsta, ka pavisam Aloja-Starkelsen šogad noslēgusi 102 līgumus ar kartupeļu piegādātājiem un no tiem 62 jau sākuši piegādes, bet 40 saimniecības tās nav pat sākušas. «Skats ir diezgan bēdīgs. Līdz šim mums ir piegādāta aptuveni puse no nepieciešamā apjoma. Vēl var cerēt uz kādiem 10%, bet tas arī viss. Šobrīd apzvanu saimniecības un vācu informāciju, cik daudz ir bezcerīgo platību,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tu zināji, ka jebkurš var stundas laikā apgūt prasmes iekļūt svešā datorā? Hakeru uzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu sižetos vai ārvalstu ziņās. Tā ir mūsdienu realitāte arī Latvijā. Pēc CERT.LV datiem, kiberuzbrukumu skaits gada laikā pieaudzis par vairāk kā 300%, un šogad sasniegs vienu miljonu. Kā darbojas šo ļaundaru rīcības modelis? Uzbrukumus viņi vērš pret lietotājiem, kuru datus ir vieglāk uzlauzt. Ja hakeris netiks cauri uzstādītajiem aizsardzības slāņiem, visticamāk tālāk vērsīsies pie mazāk aizsargāta upura. Vairumu kiberuzbrukumu piedzīvo mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot kaitniecisku ietekmi uz uzņēmējdarbību, finansēm un klientu uzticību. Ja līdz šim daudzi uz IT drošību ir pievēruši acis, tad šī brīža statistika pauž būtisku nepieciešamību uzņēmumos ieviest spēcīgus aizsardzības mehānismus. Tādēļ Microsoft ir radījis efektīvu un visaptverošu aizsardzības instrumentu komplektu, kas pielāgots nelielo biznesu vajadzībām un budžeta iespējām – Microsoft 365 Business Premium. To saviem klientiem nodrošina arī IT uzņēmums Primend, kas augstu prioritizē kiberdrošību. Lai arī klientu lokā regulāri notiek ļaundaru mēģinājumi iniciēt uzbrukumu, tie tiek sekmīgi atvairīti. Lai skaidrāk izprastu potenciālos draudus un Microsoft piedāvātos rīkus to novēršanai, apskatīsim četrus galvenos drošības pasākumus, ko Primend speciālistu komanda ir ieviesusi uzņēmumā Aloja Starkelsen.

90% no uzbrukumiem ir ar mērķi izkrāpt e-pastu paroles, lai veiktu kaitnieciskas darbības. Vienkāršas paroles uzlaušanai nepieciešamais laiks ir mazāk kā viena sekunde. Paroles ieguve ļauj uzdoties par nozagtā konta īpašnieku, ar viltu iegūt uzticību no lietotāja kolēģiem, partneriem un klientiem, un izplatīt kaitniecisku saturu, ļaunprātīgus vīrusus un viltus konta numurus krāpniecisku rēķinu apmaksai. Ir svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, mudinot uz adekvātu paroļu izvēli, bet vienmēr pastāv cilvēkfaktora risks. Dubultai aizsardzībai Aloja Starkelsen darbiniekiem tikusi ieviesta divfaktoru pierakstīšanās. Papildus parolei tā paredz personas autentifikāciju lietotnē – līdzīgi kā pierakstoties bankas konta piekļuvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja Starkelsen" plāno par 600 000 eiro iegādāties jaunas iekārtas kartupeļu cietes ražošanas līnijai, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās iekārtas plānots integrēt esošajā kartupeļu cietes ražošanas līnijā, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu līdz 30 tonnām stundā.

Iepirkumā plānots iegādāties pirmsrīvēšanas kartupeļu akumulācijas tvertni ar svaru kontroli, pirmsrīvēšanas kartupeļu tvertnes uzlādes sistēmu, kurai produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā, un rīves, kurām rīvēšanas produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā. Tāpat plānots iegādāties kartupeļu padeves sistēmu uz rīvēm, kā arī kanālu sistēmu ar atbilstošām iekārtām sarīvētās masas transportam ar ūdeni, tostarp smilšu atdalīšanas ciklonu.

Līguma izpildes laiks ir 2025.gada 30.jūnijs.

Pretendentiem piedāvājumus iepirkumā ir jāiesniedz līdz 2024.gada 20.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunie izvēlas minimālismu

Laura Mazbērziņa, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aloja Starkelsen jaunas noliktavas būvniecībā ieguldīs 600 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aloja Starkelsen izsludinājusi konkursu gatavās produkcijas un izejvielu noliktavas jaunbūvei, esošas noliktavas demontāžai, teritorijas labiekārtošanai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.maijs. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 600 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 16.oktobrim.

Kā skaidro uzņēmums, SIA Aloja Starkelsen paredz jaunas noliktavas būvniecību SIA Aloja Starkelsen Joglas ielā 2, Ungurpilī, Alojas novadā.

Būvdarbi ietver noliktavas ēkas ar tehnoloģisko gaiteni, kas savieno ēku ar blakus esošo noliktavu, izbūvi; savienojošā koridora – nojumes izbūvi; teritorijas labiekārtošanas darbus.

Būvdarbi neskar blakus esošās noliktavas konstrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aloja-Starkelsen darbību būtiski ietekmējuši laikapstākļi Latvijā un Lietuvā

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un bija 8,281 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 90,5 tūkstoši eiro, kas bija par 10,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017.finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums bija 8,310 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 101 tūkstotis eiro.

SIA «Aloja-Starkelsen» gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka tās darbību pārskata gadā būtiski ietekmēja laikapstākļi Latvijā un Lietuvā, kuru dēļ tika pazaudēta ievērojama daļa no kartupeļu un zirņu ražas, traucēta nepārtraukta un efektīva kartupeļu pārstrāde, kā arī ievērojami ierobežota blakus produktu utilizācija.

«Tika saražots ievērojami mazāk kā plānots gan ciete no kartupeļiem, kas audzēti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās, gan ciete no integrēti audzētiem kartupeļiem,» sacīts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alojā top konceptuāli jauns produkts

Anda Asere, 05.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: Publicitātes

Šobrīd Eiropā top vairāk nekā 60 konceptuāli jauni vegāniski produkti, kuros kā vienas no sastāvdaļām ir "Aloja-Starkelsen" izstrādātās pelēko zirņu olbaltumvielas, vēsta žurnāls "Dienas Bizness".

Uzņēmums, kas līdz šim labāk bijis pazīstams ar kartupeļu cietes ražošanu, ražo pelēko zirņu miltus, ko sadala divās frakcijās un iegūst produktu ar augstāku olbaltuma sastāvu, kas ļauj ražošanā aizstāt olas un pienu, un zemāku olbaltuma īpatsvaru, ko var izmantot miltu vietā.

"Pelēkie zirņi ir unikāli. Pirms simt gadiem tie bija zināmi visā Eiropā, bet tagad ir saglabājušies gandrīz vai tikai Latvijā. To garša ir labāka nekā dzeltenajiem zirņiem, bet olbaltuma funkcionalitāte – emulsijas stabilizēšana, viskozitāte, putošanās – ir tāda pati vai pat labāka," saka Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" valdes loceklis.

Šajā produktā saglabājas viss, kas ir zirnī, – vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bioloģiskie lauksaimnieki diskutēs par izaicinājumiem nozarē

Sandra Dieziņa, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ikgadējās kopsapulces ietvaros norisinājās LBLA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Uz nākamo termiņu nekandidēja līdzšinējais LBLA priekšstāvis Gustavs Norkārklis, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja kopš 2009.gada, bet turpmāk darbosies LBLA padomē kopā ar dažādu bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozaru līderiem un reģionālajiem pārstāvjiem.

Savukārt LBLA valdē ievēlēti: Valmieras novada bioloģiskās saimniecības Gaiķēni saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis un SIA Aloja-Starkelsen izpilddirektors Jānis Garančs, bioloģiskais sēklkopis no Valmieras novada Uģis Vītiņš, kā arī biedrības Greenfest valdes locekle un Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Lāsma Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 1,7 miljonu eiro finansējumu augkopības uzņēmumam SIA Tēraudiņi graudu kaltes rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro.

Tas ļaus nodrošināt efektīvāku tādu tradicionālo lauksaimniecības kultūru kā rudzi, kvieši un auzas kaltēšanas procesu.

Projektam piesaistīts arī Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējums 662 000 eiro apmērā, toties kaltes uzlabojumi tiks īstenoti kopā ar SIA Ungurpils Grauds. Papildu rekonstrukcijas darbiem tiks ieviesti arī jauni tehniskie risinājumi, piemēram, graudu kalte tiks aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Veiktie uzlabojumi ļaus graudu torņos uzglabāt 5000 tonnas labības. Savukārt papildu graudu pieņemšanas bedre, kas veiks arī graudu priekštīrīšanu, ļaus palielināt apstrādes jaudu, sasniedzot 100 tonnas stundā.

“Pieaugot pieprasījumam un kāpinot ražas apjomus pagājušajā gadā, esam nolēmuši realizēt jau vairākus gadus plānoto projektu – jaunas kaltes būvniecību un rekonstrukciju, kas ļaus mums pašiem veikt graudu kaltēšanu, nevis noslogot tuvējā apkārtnē esošās kaltes līnijas. Papildu tam kaltes rekonstrukcija sniegs iespēju veiksmīgāk uzglabāt realizācijai paredzēto produkciju, paātrināt arī graudu novākšanas tempu un veiksmīgāk plānot uzņēmuma darbību,” saka Valdis Možvillo, SIA Tēraudiņi īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Amazone: Zemnieki iegādājas arvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražojošie lauksaimnieki, kuriem pieder lauksaimniecības zeme vairāku tūkstošu hektāru platībā, iegādājas aizvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku, aģentūrai LETA pastāstīja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja Amazone valdes locekle Baiba Mikāla.

Viņa piebilda, ka lauksaimnieki arvien vairāk iegādājas dažādus pašgājējus un miglotājus, kas ir diezgan nopietnas investīcijas. Tāpat kopš piena iepirkuma cenas stabilizēšanās arī lopbarības savākšanas tehnikas tirgus kļuvis aktīvāks.

Mikāla pastāstīja, ka, pateicoties kartupeļu audzēšanas platību pieaugumam saistībā ar Latvijas vadošā kartupeļu pārstrādes uzņēmuma Latfood, cietes ražotāja Aloja Starkelsen pieprasījumu un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aktivitāti, palielinās pieprasījums arī pēc attiecīgās tehnikas.

Pēc Mikālas teiktā, tieši Latgales lauksaimnieki pēdējos gados ļoti nopietni domājuši par investīcijām un nopietnos apmēros ieguldījuši attīstībā, tostarp iegādājoties arī agrotehniku. «Reģions jūtami strauji attīstījies, arī mūsu dati parāda, ka mums ir daudz jauni klienti un esošie klienti visu laiku uzlabo savu tehnikas parku,» sacīja Mikāla.

Komentāri

Pievienot komentāru