Finanses

Latvijā trešajā ceturksnī bijis mazāks valsts parāda kāpums nekā ES vidēji

LETA, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Latvijā pērn trešajā ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis mazāks vispārējās valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Latvijā trešajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 7,5 procentpunktiem.

Vispārējās valdības parāds trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES valstīs.

Lielākais kāpums reģistrēts Kiprā (+14,9 procentpunkti), Itālijā (+22,9 procentpunkti), Grieķijā (+17,3 procentpunkti), Spānijā (+16,6 procentpunkti), Francijā (+16,5 procentpunkts), Horvātijā (+12,1 procentpunkti) un Slovākijā (+11,9 procentpunkti).

Lietuvā vispārējais valdības parāds pieaudzis par 10,5 procentpunktiem, bet Igaunijā tas palielinājies par 9,5 procentpunktiem.

ES vidēji kāpums bijis 10,6 procentpunkti, bet eirozonā pieaugums bijis 11,5 procentpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pārtraukt valsts atbalstu būtu pāragri, jo Covid-19 krīze vēl nav beigusies, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvija ne tuvu nav ārā no Covid-19 krīzes problēmām, tāpēc, ja valsts šādā brīdī var sniegt atbalstu, tad tas ir arī jādara.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka Latvijas Banka ir identificējusi četrus principus, uz kādiem būtu jābalsta valsts sniegtais atbalsts.

"Pirmais ir pakāpeniskums - ja mēs redzam problēmu, tad tajā jomā arī palīdzam. Krīzes mēs nevaram prognozēt, tādēļ ir jārīkojas pēc nepieciešamības. Otrs - ir jāsniedz atbalsts tur, kur tas dod vislielāko labumu sabiedrībai. Trešais, ir jābūt saprātīgam riska sadalījumam starp privāto sektoru un valsti, nedrīkst pieļaut situāciju, kad nacionalizē zaudējumus, bet privatizē peļņu. Ceturtais princips, ka valsts parādam ir jābūt ilgtspējīgam, proti, lai labos laikos parāds tiek mazināts, savukārt sliktos laikos, kā tagad, valsts var ekonomiku atbalstīt un parāds var pieaugt," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas seku novēršanai kopš marta vidus Valsts kase finanšu tirgos aizņēmusies nedaudz vairāk par 2,2 miljardiem eiro, pirmdien preses konferencē sacīja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.

Viņa skaidroja, ka šis finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsiem termiņiem, bet procentu likmes ir tuvu nullei, lai mazinātu šo aizņēmumu ietekmi uz valsts budžetu.

Vienlaikus Valsts kase līdzekļu piesaistīšanai strādā arī ar starptautiskajām finanšu institūcijām, tostarp aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī-oktobrī saņemti 250 miljoni eiro no šī aizņēmuma, bet atlikusī daļa gaidāma nākamā gada sākumā.

Tāpat Valsts kasei pieejami līdzekļi no Eiropas Komisijas programmas bezdarba mazināšanai, tostarp 120 miljoni eiro jau ir saņemti novembrī, bet atlikušos 73 miljonus eiro plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika, tā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Jau vēstīts, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Premjers norādīja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.

Lai mazinātu bažas par iespējamu pārmērīgu aizņemšanos, premjers teica, ka par to laikus un skaļi brīdinās Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nozīmējusi, ka turpina šķobīties izpratne par to, kas ir vai nav pieļaujams monetārās politikas frontē.

Faktiski visas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas savas likviditātes drukāšanas programmas līdz ar jaunajiem izaicinājumiem ielikušas “kvadrātā”. Pamatā šīs programmas savā pašreizējā stadijā paredz, ka centrālās bankas otrreizējā tirgū izpērk valdību un arī vairākos gadījumos uzņēmumu parādu, kurš tad attiecīgi nonāk uz to bilances.

Pandēmijas rēķina finansēšana Eiropas valdībām nozīmējusi ievērojamu parādu pieaugumu. Šajā pašā laikā šīm saistībām ir garantēts milzīgs pircējs (Eiropas Centrālā banka jeb ECB), kas šī parāda likmes palīdz uzturēt rekordzemas un pat negatīvas. Lai nu kā - centrālajām bankām var nākties domāt vēl pat par papildu veidiem, kā risināt reģiona aizņemšanās problēmu. Piemēram, Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes tuvākie padomdevēji šonedēļ ieteikušies, ka ECB vajadzētu apsvērt dzēst to valdību parādu, kas nonācis uz tās bilances, lai palīdzētu valstīm pēc pandēmijas atgūties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP. Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā.

Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP. Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēta KVV Liepājas metalurga īpašnieka lieta pret Latvijas valsti

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā valsts parāds ir pieaudzis vairāk kā par 2 miljardiem eiro. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) jau sākotnēji ir paudusi bažas par to, ka atbalsta pasākumi varētu atstāt pārāk ilgstošu ietekmi uz valsts budžeta bilanci, tāpēc ir aicinājusi valdību atbalsta instrumentus veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka septītajā monitoringa ziņojumā norāda, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar krīzes izraisītajām problēmām, tas nedrīkst būt pretrunā ar godīgas konkurences principiem un kalpot par pamatu biznesa izaugsmei.

"Valdības izrādītais "dāsnums" pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar ES Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. FDP ieskatā aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņu," 4. septembrī publiskotajā monitoringa ziņojumā pauž I. Šteinbuka.

Kopumā valsts parāda straujākais kāpums notika šā gada aprīlī, un vēl joprojām turpinās mērens valsts parāda pieaugums, kas jūlijā sasniedza 12.610 mljrd. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēl 30 miljonus eiro.

Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumus par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Pēc EM sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē...

EM informēja, ka, ieilgstot Covid-19 izraisītajai nedrošība un atkārtoti noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un spēju veikt saimniecisko darbību.

"Tiek ierobežota ne tikai uzņēmumu pelnīt spēja, bet arī tiek krasi samazināta to iespēja segt saimnieciskajā darbībā tekošos maksājumus, piemēram, darbinieku algas, rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to īpaši svarīgi valstij sniegt atbalstu, kas novērš Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem iepriekš aprakstīto situāciju un stabilizē apgrozāmo līdzekļu plūsmu," skaidroja ministrijā.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien gājis bojā automašīnu rezerves daļu tirgotāja SIA "Gros auto grupa" īpašnieks Gunvaldis Groskops.

Valsts policijā informēja, ka šodien Babītes pagastā ceļa posmā uz Brīvkalniem automašīnā atrasts kāda vīrieša līķis ar šautu brūci. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, izdarīta pašnāvība.

Policija ir nozīmējusi nepieciešamās ekspertīzes un turpina noskaidrot notikušā apstākļus. Saistībā ar notikušo ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 12.nodaļas "Nonāvēšana".

Gros auto grupa izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta 

Rīgas rajona tiesa izbeigusi automašīnu apkopes un remonta uzņēmuma SIA "Gros auto...

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašāku informāciju nesniedz.

Kā liecina liecina "Firmas.lv" informācija, pērn būtiski pasliktinājās "Gros auto grupa" finanšu situācija. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bija 8,941 miljons eiro, kas bija par 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi sasniedza 2,128 miljonus eiro pretēji peļņai 2018.gadā. "Gros auto grupa" apgrozījums 2018.gadā bija 9,748 miljoni eiro un peļņa - 223 459 eiro.

Gunvaldis Groskops db.lv stāsta par «ļoti agresīvo un negodīgo konkurenci» auto rezerves daļu tirdzniecībā 

Pašmāju auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīkls GROS AUTO atvēris 15....

Vadības ziņojumā bija arī atzīmēts, ka 2020.gadā uzņēmuma finanšu stāvokli būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē "Gros auto grupa" apgrozījums būtiski samazinājies, bet uzņēmuma izmaksu līmenis nav samazinājies tik strauji.

Šogad 14.augustā "Gros auto grupai" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tomēr 16.oktobrī Rīgas rajona tiesa to izbeidza. Tiesiskās aizsardzības process kompānijai tika izbeigts, jo pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kompānijai šogad 26.novembrī bija nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam 1,67 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā un tā pamatdarbība ir vieglo automobiļu rezerves daļu, motoru eļļu, riepu un piederumu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. "Gros auto grupa" pamatkapitāls ir 1,399 miljoni eiro.

Groskops uzrādīts kā patiesais labuma guvējs arī mikrosabiedrībā "Gros auto GP", kas pēdējos gados strādājusi ar aptuveni 50 000 eiro apgrozījumu un 19 000 līdz 26 000 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru