Finanses

Latvija un Igaunija vēršas pret EK plāniem samazināt pieļaujamo valsts atbalstu reģioniem un uzņēmējiem

Elīna Pankovska, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks sadarbībā ar Igaunijas finanšu ministru sagatavojis un nosūtījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Hoakinam Almunjamvēstuli ar aicinājumu 2014.-2020. gada periodā nesamazināt pieļaujamo valsts atbalsta apjomu reģioniem un uzņēmējiem.

Šā gada maijā EK Konkurences direktorāts plāno pieņemt Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas no nākamā gada samazinātu Latvijā maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti no 50% līdz 35%.

«Plānotais samazinājums nav taisnīgs, jo tas vissmagāk skars tieši mazāk attīstītos reģionus un apdraudēs to nākotnes izaugsmes iespējas. Kopā ar Igaunijas kolēģiem ceram, ka mūsu pūliņi liks EK pārvērtēt šo priekšlikumu un pieņemt mūsu valstīm labvēlīgu lēmumu,» norāda A. Vilks.

Līdz šim pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte, atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju no ES vidējā rādītāja, bija 30%, 40% un 50%. Sākot no 2014. gada Konkurences direktorāts ir plānojis atbalsta intensitāti samazināt attiecīgi 25%, 35% un 50%. Kopš 2008. gada Latvijas IKP ir audzis, un plānotās pamatnostādnes paredz, ka no 2014. gada Latvija vairs neietilps to reģionu grupā, kas varēs piemērot maksimālo atbalstu 50% apmērā.

Latvijas un Igaunijas finanšu ministri vēstulē norāda, ka abu valstu izaugsmes nodrošināšanai un pastāvošo reģionālo atšķirību mazināšanai ir nepieciešams saglabāt pieļaujamo valsts atbalstu esošajā līmenī. Tāpat tiek norādīts, ka plānotais samazinājums 15% apmērā nav taisnīgs un tādēļ EK Konkurences direktorāta plānotās pamatnostādnes ir jāpārskata.

Šāds samazinājums potenciāli ietekmētu Brīvostu un Speciālo ekonomisko zonu teritorijas, kur nodokļu atvieglojumi ir sasaistīti ar veiktajiem ieguldījumiem. Samazinājums skartu arī citus atbalsta saņēmējus, kas pēc 2014. gada pretendēs uz atbalstu tādu programmu ietvaros, kas izstrādātas saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm un kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu konkurētspēju, atbalstot, piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrādi, uzņēmumu izveidi un paplašināšanu, investīciju veikšanu atjaunojamos energoresursos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad zemniekiem būs pieejams papildus valsts atbalsts ap 40 miljoniem Ls par ražošanu.

Zemnieki ir gandarīti par šo valdības otrdienas lēmumu, sakot, ka tas būs labs atbalsts ražotājiem laikā, kad ES platībmaksājumi ir vieni no viszemākajiem ES dalībvalstu vidū. Šos maksājumus gan vairs nedēvēs par papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM), kā līdz šim, bet par pārejas posma valsts atbalstu. Papildus valsts tiešais atbalsts līdz šim tika maksāts par saražoto pienu, zīdītājgovīm, aitu mātēm, liellopiem. 2012. gadā pieejamā PVTM summa veidoja 43 miljonus Ls, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informācija.

Līdz šim jaunajām ES dalībvalstīm bija atļauts piešķirt papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) par ražošanu, jo tās pakāpeniski ieviesa ES tiešos maksājumus. Tā kā ar 2013.gadu jaunajās dalībvalstīs, kas ES pievienojās 2004.gadā, ES tiešie maksājumi tiks ieviesti 100% apmērā, tad PVTM vairs nav atļauti. Tomēr jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platības maksājuma shēmu, šim atbalstam bijusi būtiska nozīme, atbalstot lauksaimnieku ienākumus konkrētās nozarēs. Lai izvairītos no tā, ka šogad pēkšņi un ievērojami tiek samazināts atbalsts tām nozarēm, kurās līdz 2012. gadam tika maksāti PVTM, Eiropas Parlaments un Padome paredz iespēju 2013.gadā ar Eiropas Komisijas atļauju lauksaimniekiem piešķirt pārejas posma valsts atbalstu. Lai 2013.gadā nodrošinātu lauksaimniekiem sniegtā atbalsta līmeņa nepārtrauktību, pārejas posma valsts atbalsts būs pieejams tikai tajās nozarēs, kurās jau pagājušajā gadā tika piešķirti PVTM un šis pārejas posma atbalsts jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi šiem maksājumiem tika piemēroti 2012.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas nozarei nepieciešams kombinēts atbalsts, atstājot gan tiešo maksājumu par saražoto enerģiju, tiesa, būtiski mazāku, gan izmantojot budžetu un patērētājus neapgrūtinošus instrumentus, piemēram, nodokļu atbrīvojumu investoriem uz noteiktu laiku.

Šādu viedokli pauž Latvijas biomasas asociācijas LatBIO valdes loceklis, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš pauda pārliecību, ka atbalsts ir vajadzīgs, skaidrojot, ka atbalsts gāzei vai citiem fosilajiem energoresursiem ir bijis gadu desmitiem.

Pēc Paleja domām, būtu jāatstāj tiešais maksājums par saražoto enerģiju, kas būtu būtiski samazināts, salīdzinot ar pašreizējo. Viņš vērtēja, ka, iespējams, to nevajag pa tiešo attiecināt uz elektroenerģijas tarifu.

«Valstij ir daudz dažādu ienākumu veidu, kaut vai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un tos var novirzīt enerģijas atbalstam. Tie var būt ienākumi no valsts īpašumu izmantošanas. Ir daudz un dažādi mehānismi, daudz piemēru, uz kuriem var paraudzīties citās ES valstīs,» vērtēja organizāciju pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts loma vīrusa krīzes laikā izšķiroši svarīga

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ripplewood Holdings pēc diviem gadiem varēs pārdot bankas Citadele akcijas

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadeles pārdošanas līgumu plānots parakstīt piektdien; valsts iegūs 74 miljonus eiro

LETA, 29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Investori Citadeli drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem

LETA, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien žurnālistiem norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Precizēta - Dombrovskis: Valsts nevar cerēt atgūt visus finanšu sistēmas glābšanā ieguldītos līdzekļus

LETA, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deviņās Latvijas pilsētās notiks forumi Atbalsts uzņēmējiem

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī deviņās Latvijas pilsētās or forumus Atbalsts uzņēmējiem, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, informē EM.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda, ka jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā EM veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro. «Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks,» uzsver R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai ļauj veidot 100 miljonu eiro fondu koronavīrusa skarto lielo uzņēmumu atbalstam

LETA, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus izveidot fondu, kura iecerētais apjoms būs 100 miljoni eiro un kurš, izmantojot parāda un pašu kapitāla instrumentus, veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartos lielos Latvijas uzņēmumos.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, Latvija saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par saviem plāniem izveidot fondu ar iecerēto apjomu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu lieliem Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums.

Saskaņā ar šo shēmu atbalsts tiks sniegts subsidēta parāda un rekapitalizācijas instrumentu veidā. Valsts ieguldīs fondā 50 miljonus eiro, savukārt komerciāli pārvaldīts Latvijas pensiju ieguldījumu fonds veiks ieguldījumus tādā pašā apmērā, skaidroja Liepiņa.

Fonda mērķis būs arī piesaistīt privātās investīcijas. Visiem investoriem, kas veiks ieguldījumus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz riska dalīšanu, atlīdzību un citiem fonda partnerības nolīguma nosacījumiem. Fondu pārvaldīs Latvijas attīstības banka "Altum", ievērojot komercprincipus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusija par Obligātā iepirkuma (OI) negatīvo ietekmi uz energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju un priekšlikumi atcelt valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, konstatēta AER sektora stagnācija, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par OI sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar desmit interesantākajiem pētījuma secinājumiem, kas uz pašlaik izvērsto cīņu pret valsts atbalsta saņēmējiem, iespējams, liks paraudzīties no cita aspekta.

1. Izmaksu samazināšana

Šobrīd dabasgāzi elektroenerģijas iegūšanai izmanto aptuveni 23% valsts subsidēto staciju, atsakoties no dabasgāzes staciju finansēšanas, OI sistēmas izmaksas varētu samazināt pat par divām trešdaļām.

2. Iekšzemes patēriņš

Lai gan AER izmantošanas rādītāji Latvijā kopumā ir augsti, augsmes rādītājs iekšzemes patēriņā Latvijā šobrīd ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.

3. Izaugsmes tempi

Dažādos aspektos un no dažādiem avotiem iegūtie statistiskie dati atklāj, ka kopš 2013., 2014.gada augsme AER nozarē ir gandrīz apstājusies, kas nozīmē, ka ap 2014.gadu pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sistēmu ir negatīvi ietekmējuši nozares produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru