Jaunākais izdevums

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļvalstīs tirgus sistēmas cenas veidošanās tendenci joprojām noteica zema hidroģenerācija, informē AS Latvenergo.

Tāpat spot cenu līmeni ietekmēja augsts pieprasījums pēc oglēm un to pieaugošā cena. Iepriekšējā nedēļā tika novērots vēja staciju izstrādes apjoma pieaugums reģionā. NordBalt starpsavienojuma apkopes darbu ietekmē veidojās cenu starpības pieaugums starp Lietuvu un Zviedrijas ceturto tirdzniecības zonu.Šai laikā elektroenerģijas cenu izmaiņas katrā no Baltijas tirdzniecības reģioniem bija atšķirīgas.

Latvijā nedēļas vidējā cena pieauga par 1,7 % līdz 57,84 EUR/MWh, Lietuvā pieaugums bija par 1,8 % līdz 57,92 EUR/MWh. Savukārt Igaunijā nedēļas laikā vidējā cena samazinājās par 0,7 % līdz 52,41 EUR/MWh. Nord Pool vidējā sistēmas cena samazinājās tikai par 0,2 % līdz 49,68 EUR/MWh. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 6 617 GWh un izstrādes apjoms pieauga līdz 6 496 GWh.

Visās Baltijas valstīs ir novērots patēriņa samazinājums. Kopējais elektroenerģijas patēriņš bija 477,5 GWh, kas ir par 3,3 % mazāk par iepriekšējā nedēļā novēroto. Latvijā patēriņa samazinājums bija par 2 % līdz 130,4 GWh. Igaunijā samazinājums bija par 2,3 % līdz 135,5 MWh. Lietuvā pagājušajā nedēļā tika novērots vislielākais patēriņa samazinājums – par 4,7 % līdz 211,6 GWh.Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pieauga gandrīz par 12 % līdz 354 GWh.

Latvijā tika novērots vislielākais izstrādes apjoma pieaugums – par 23 %, sasniedzot 92,1 GWh, un Igaunijā pieaugums bija ap 16 % – līdz 210,6 GWh. Savukārt Lietuvā ir novērots izstrādes samazinājums gandrīz par 17 % – līdz 51,4 GWh. Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 71 %, Igaunijā 155 %, Lietuvā 24 %, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 74 % no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma aizvadītajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas cena samazinājās, tā joprojām ir augstā līmenī, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena bija 50,48 EUR/MWh, samazinoties par 9%. Iepriekšējā nedēļā izlīdzinājās Igaunijas un Latvijas ikstundas cenas - Igaunijā cena samazinājās par 15% līdz 49,31 EUR/MWh, Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% un bija 49,31 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% līdz 49,16 EUR/MWh.

Cenu samazinājumu, salīdzinot ar 51. nedēļu, Nord Pool reģionā ietekmēja patērētās elektroenerģijas apjoma samazināšanās svētku nedēļas izskaņā, augsta vēja staciju izstrāde un pieaugošais nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās nākošā mēneša kontraktu cenas gāzei, oglei un naftas, taču auga oglekļa emisijas kvotu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ar to nolemts SIA "Finu" uzlikt soda naudu 6 172,38 eiro apmērā par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas.

Ar lēmumu SPRK vienlaikus uzliek par pienākumu komersantam līdz šā gada 1. oktobrim reģistrēties SPRK elektroenerģijas tirgotāju reģistrā vai pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību.

Izvērtējot lietas apstākļus un faktus, SPRK konstatēja, ka SIA "Finu" iepērk ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā pašpatēriņam nepieciešams. Vienlaikus SPRK rīcībā esošā informācija apliecina, ka elektroenerģijas pārpalikums tiek pārdots citam elektroenerģijas tirgotājam.

Tāpat SPRK lietas izskatīšanas gaitā pārliecinājusies, ka SIA "Finu" tehniskās iespējas pieļauj iepirkto elektroenerģiju pašpatēriņam izlietot nelielā apjomā. Tā rezultātā SPRK secinājusi, ka SIA "Finu" divus gadus ir sniegusi elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas. Šādas rīcības rezultātā SIA "Finu" ir kavējusi tirgus pārskatāmību un konkurenci, tostarp maldinājusi elektroenerģijas piegādātāju par elektroenerģijas izlietošanas mērķiem, kā arī izvairījusies no nodevas maksāšanas par sabiedrisko pakalpojuma regulēšanu un informācijas (atskaites) sniegšanas SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 3 % līdz 47,37 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 53,32 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā vidējā elektroenerģijas spot cena pieauga par 1 %, bet Lietuvā samazinājās par 1 EUR/MWh, un abās šajās valstīs cena bija 53,74 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci turpina noteikt sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā nokrišņu apjomi bija zemāki par sezonālo normas līmeni, un tādējādi zema hidrobilance noteica zemu hidroizstrādi. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs ietekmēja zema vēja staciju izstāde. Baltijas valstīs Estlink starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju kapacitāte samazinājās līdz 35 % no iespējamās un iepriekšējā nedēļā bija 658 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagājušā nedēļā Igaunijā pieauga elektroenerģijas biržas cena; Latvijā un Lietuvā tā samazinājās

Monta Glumane, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool elektroenerģijas tirgus cenas joprojām ir augstā līmenī, aizvadītajā nedēļā vidējā cena samazinājās par 0,24 EUR/MWh līdz 50,75 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Savukārt visās Baltijas valstīs bija nedēļas vidējās elektroenerģijas cenas samazinājums. Lielākais tas bija Latvijas tirdzniecības apgabalā par 8 % līdz 55,73 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas bija 56,30 EUR/MWh jeb par 7 % zemāka nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 3 % līdz 54,72 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā cenu tendenci galvenokārt nosaka laika apstākļu prognozes Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā cenu samazinājumu noteica hidrobilances rādītāji, kur galveno lomu spēlē pieaugošais prognozētais nokrišņu daudzums.

Cenu samazinājumu ietekmēja arī ievērojami augsts elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums vēja stacijās. Kurināmo staciju izmaksas ietekmēja zemākas ogļu tirgus cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sistēmas sadales operators AS "Sadales tīkls" saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmē radušos elektroenerģijas patēriņa kritumu šogad prognozē ieņēmumu samazinājumu, aģentūrai LETA atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš skaidroja, ka pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ "Sadales tīkla" sadalītās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 5,2%, tostarp patēriņš saruka juridisko klientu segmentā, bet privātpersonu segmentā - pieauga.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad pirmajā pusgadā lielākais elektroenerģijas patēriņa kritums bija tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē - par 9,7%, nerūpniecības objektos (birojos, kultūras, sporta objektos, viesnīcās) - par 8,6%, rūpniecības sektorā - par 8,7%, kā arī lauksaimniecības objektos - par 3,9%.

Savukārt lielākais pieaugums - par 3% - bija mājsaimniecību segmentā. Jansons norādīja, ka, spriežot pēc elektroenerģijas patēriņa datiem, pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un atjaunojies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākajai daļai Elektrum klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 80% energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī, šodien preses konferencē pastāstīja «Latvenergo» pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Aptuveni 10% «Elektrum» klientu elektroenerģijas rēķini nepieaugs, 40% tie pieaugs līdz 1,70 eiro, 30% - līdz 3,50 eiro, bet 20% - par vairāk nekā 3,50 eiro mēnesī.

Viņš skaidroja, ka rēķinu pieaugums ir atkarīgs no klienta elektroenerģijas patēriņa. 10% no visiem «Elektrum» klientu ir aizsargātie lietotāji, kuriem rēķini nākamgad saglabāsies tādi paši kā šogad. 40% klientu, kuru elektroenerģijas patēriņš ir līdz 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī rēķins būs par 1,70 eiro lielāks, 30%, kuru patēriņš ir 100 līdz 200 kWh, rēķini pieaugs par 3,50 eiro, bet pārējiem 20% klientu cena pieaugs par vairāk nekā 3,50 eiro.

Mucenieks pastāstīja, ka elektroenerģijas cenas pieaugums Latvijā ir saistīts ar Skandināvijas biržas cenām. Baltija ar starpsavienojumiem ir integrēta Skandināvijas elektroenerģijas tirgū, kurā šogad noticis ļoti straujš biržas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu

Armanda Vilcāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu, liecina Augstsprieguma tīkla (AST) dati

2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena pieauga visos tirdzniecības apgabalos, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena pieauga par 13 % līdz 54,31 EUR/MWh. Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cenas pieaugums bija par 9 %: Lietuvā cena pieauga līdz 57,35 EUR/MWh, Latvijā – līdz 57,04 EUR/MWh. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 7 % līdz 55,64 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā galvenie cenu ietekmējošie faktori iepriekšējā nedēļā bija zems nokrišņu daudzums, zems hidrorezervuāru līmenis Ziemeļvalstīs un samazināta vēja staciju enerģijas izstrāde, salīdzinot ar 49. nedēļu. Aukstāks laiks ietekmēja elektroenerģijas patēriņa apjoma pieaugumu, un tādējādi palielinājās fosilo kurināmo staciju izstrāde. Pieaugot gāzes, ogļu un oglekļa emisijas kvotu cenām, attiecīgi palielinājās ražošanas izmaksas, kas noteica spot sistēmas cenu kāpumu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos pagājušajā nedēļā bija vērojams spot cenu pieaugums, un sistēmas cena bija par 2% augstāka nekā nedēļu iepriekš - 50.33 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52.78 EUR/MWh, pieaugot par 13%. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 20% līdz 56.13 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā spot cena otrajā nedēļā, salīdzinot ar pirmo nedēļu, pieauga par 21% līdz 56.14 EUR/MWh. Baltijas valstīs minimālā ikstundas cena aizvadītajā nedēļā bija 39.23 EUR/MWh un maksimālā – 81.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs bija zemāka par normu, un reģionā pieauga elektroenerģijas pieprasījums. Vācijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, bija zemāka vēja staciju izstrāde. Apkopes darbu dēļ turpinājās starpvalstu savienojumu jaudas samazinājums starp Lietuvu un Latviju, kā arī jaudas samazinājums starp Baltkrieviju un Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Žanete Hāka, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool biržā pieaug cenu svārstības, galvenokārt mainīgu laikapstākļu prognožu dēļ, informē AS Latvenergo.

Tādēļ pagājušajā nedēļā sistēmas cena nākamās dienas izsolēs samazinājās par 11 % līdz 44.81 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā samazinājās par 10 % līdz 46.25 EUR/MWh.

Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas bija 45.93 EUR/MWh, samazinoties par 9 %. Aizvadītās nedēļas sākumā Nord Pool reģionā siltāki laikapstākļi un izejvielu cenu samazinājums ietekmēja vidējo nedēļas elektroenerģijas cenu samazinājumu. Pieaugot nokrišņu apjomam, Ziemeļvalstīs uzlabojās hidroloģiskā situācija, tomēr hidrobilances līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā, uzturot augstu elektroenerģijas cenu reģionā. Tai pat laikā svārstīgā vēja staciju izstrāde veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru