Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

«Ir divas sliktākās lietas – degusi automašīna un slīkusi automašīna. Nekad pie jebkādiem apstākļiem neizvēlieties slīkušu automašīnu. Tā jums izmaksās abnormālu naudu, un jūs nonāksiet tādās problēmās, ka jūs gribēsiet tikt vaļā no tā lūžņa,» Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzstāja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs un atklāja, kā lietotu auto pircēji var izvairīties no slīkušas automašīnas iegādes.

Kulbergs norādīja, ka vispirms jāizvērtē, vai automašīnas cena ir atbilstoša tās stāvoklim. «Kaut kas nav kārtībā, ja tu redzi – pārāk mazi kilometri, pārāk labs gads, laba automašīna, bet cena salīdzinoši zema un atraktīva,» raidījumā sacīja Kulbergs. Turklāt slīkušā automašīnā varēs novērot vēl citas pazīmes.

Pirmkārt, pircējam jāpievērš uzmanību eļļai. «Ja eļļā ir nonācis ūdens, tad tu to vari redzēt – eļļa ir balta un ar emulsiju. Ja tas tā nav un eļļa ir pārāk svaiga, atkal kaut kas nav kārtībā. Nu kurš tev pirms pārdošanas pēkšņi mainīs eļļu?» Kulbergs norādīja, aicinot izvērtēt automašīnas pārdevēja nodomus.

Otrkārt, mašīnā var novērot ūdens līmeņa atzīmi. «Ja automašīna ir nonākusi plūdos, tā ir bijusi kaut kādā līmenī. Apskaties iekšpusē arkās, no iekšpuses motortelpā. Vai ir redzams, ka bijis kaut kāds līmenis?» aicina Auto asociācijas prezidents.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Konkurences padome (KP) lēmumā par vācu automašīnu Volkswagen izplatītāju Latvijā sodīšanu nav iedziļinājusies tirgus situācijā, kā arī piemērojusi nesamērīgi lielu sodu, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Man viedoklis par šo ir ļoti ass. KP padomes darbība pret nozari ir naidīga un neadekvāta. Ļoti šaurs skatījums,» sacīja Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka tirgū jebkurā gadījumā ir spēcīgāka konkurence, jo iepirkumos Volkswagen izplatītāji konkurē ar citu marku automašīnu piedāvātājiem, piemēram, Ford, Toyota un Opel, tādēļ uzskatīt, ka šādā veidā Volkswagen izplatītāji guvuši papildu peļņu esot absurdi.

Vienlaikus Kulbergs pauda pārliecība, ka Volkswagen izplatītāju informācijas koordinēšana nav bijusi ļaunprātīga vai ar nolūku gūt papildu peļņu, bet gan saistīta ar nezināšanu par tirgus situāciju un iespējamiem konkurences pārkāpumiem. «Svarīgi, ka tā nav pašreizējā situācijā, bet gan vēsturiski lēmumi. (..) Tagad aicināt klientus vērsties [pie sodītajiem uzņēmumiem] un prasīt kompensāciju par zaudējumiem. Kādiem zaudējumiem? Tirgū jebkurā gadījumā ir konkurence, kas spiež Volkswagen izplatītājus piemērot adekvātu cenu,» sašutis bija Kulbergs.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Juridiskās personas Latvijā izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Juridiskās personas savus autoparkus nomaina diezgan stabili. Mēs arī redzam, ka šajos iepirkumos [juridiskās personas] izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, daudz vairāk domā par nodokļu apmēru un izmešiem. Piemēram, ja pašlaik vieglajām automašīnām vidējais izmešu apmērs ir 148 CO2 grami uz kilometru, tad vēl pērn tie bija 154 grami. Tas nozīmē, ka uzņēmumi izvēlas arvien zaļāku autoparku. Tas ir lēns ceļš, jo ieradumi tik ātri nemainās, bet tendence, pa to iet, ir,» teica Kulbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka nopietni autoparkus ir audzējušas arī auto nomas kompānijas. «Tās pašlaik ir vieni no lielākajiem vieglo automašīnu iepircējiem,» sacīja asociācijas vadītājs.

Auto piedāvājums Covid-19 krīzes dēļ šobrīd ir problemātisks, intervijā aģentūrai LETA atzina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Jau pandēmijas sākumā, pavasarī prognozēju, ka Covid-19 situācijai būs nopietna ietekme uz piedāvājumu. Šī ietekme tieši šobrīd atspoguļojas," teica Kulbergs.

Jauno auto tirgū straujš kritums 

Jauno auto tirgus ir viens no pirmajiem, kurā atspoguļojas valsts ekonomikas tendences....

Viņš skaidroja, ka novembrī un decembrī tirgu ietekmē tas, ka pavasarī, pandēmijas sākumā, tika slēgtas rūpnīcas Slovākijā, Rumānijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Nīderlandē. "Bija pārtrauktas piegāžu ķēdes, loģistika. Tas viss uz tirgu atsaucas šobrīd," pauda Kulbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka daudzi automašīnu izplatītāji Latvijā pavasarī atcēla iepriekš veiktos pasūtījumus, nezinot, kā situācija attīstīsies un cik ilga būs pandēmija. "Drošāk šķita samazināt pasūtījumu apmēru, tādēļ šobrīd ir jākož nagos, jo daudzviet automašīnu piedāvājums ir ļoti skops. Dažos salonos pat vairs nav mašīnu, jo ir pārdoti arī demonstrācijas modeļi, iztirgots viss krājums un jaunu auto plūsma ir nepietiekama," atzina Auto asociācijas prezidents.

Saskata potenciālu auto tirdzniecībai attālināti  

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas preces interneta veikalos, automašīnu...

Kulbergs piebilda, ka Covid-19 krīzes ietekmē mainījusies arī patērētāju izvēle. "Manuprāt, dīvaini, bet tie, kas pērk mašīnas, pērk to, kas tirgū ir pieejams. Ja ir nolemts iegādāties automašīnu, tad cilvēki vēl mazāk ir gatavi kaut ko gaidīt. Ja reiz viņi pieņem lēmumu šobrīd pirkt, tad viņi pērk to, kas ir. Un bieži vien pat ir gatavi pirkt neloģiskākas izvēles, kas ir palikušas krājumā un pieejamas uzreiz. Cilvēki izpērk krājumus un negaida to, kas būs. Tas nozīmē, ka nopērk pat dārgākas un vairāk aprīkotas automašīnas, nekā nepieciešams, un negaida pasūtījumus. Pasūtījumi - tā ir neziņa, ar ko cilvēki nav gatavi sadzīvot. Cilvēki nav gatavi gaidīt trīs četrus sešus mēnešus," viņš stāstīja.

2017. gadā ieviestie pasākumi, lai attīrītu auto tirdzniecību no krāpniekiem, devuši pirmos rezultātus, taču joprojām vairums auto tirgotāju – privātpersonu – atrodas melnajā zonā

Vienlaikus 2018. gadā tiks turpināts darbs nelegālo tirgotāju identificēšanai un sodīšanai, kā arī sabiedrības – potenciālo pircēju - informēšanai par riskiem, kādi var iestāties, iegādājoties auto ar fiktīviem dokumentiem. Šogad arī varētu tikt sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar prasībām auto pārdošanai.

«Problēmas lietotu auto tirgū nav jaunas, un tās ir zināmas jau daudzus gadus, taču valsts struktūrām – Valsts ieņēmumu dienestam, Ceļu satiksmes un drošības direkcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram – apvienojot spēkus ar legālajiem nodokļus maksājošajiem auto tirgotājiem, ir izdevies atrisināt vairākus uzdevumus, taču vēl daļa gaida savu risinājumu,» situāciju analizē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, lietotu un mazlietotu auto tirdzniecībā stils un metodes ir 90. gadu līmenī – pelēkas. «Ja iepriekš šis pelēkais bija balstīts uz auto «frankenšteinu» (no vairākiem auto salikti, attīti spidometru rādījumi) ievešanu un tirgošanu, tad pēdējo triju gadu laikā šīs izpausmes vairs nav ikdienas pasākumi, taču problēmas sagādā PVN krāpnieki, auto tirgošana ar viltotiem dokumentiem un faktiski arī nelegāla uzņēmējdarbība, nemaksājot nodokļus,» uz pašreizējo situāciju norāda A. Kulbergs. Viņaprāt, lielākā problēma ir faktā, ka to nedara viens vai divi grupējumi, bet teju vai visi, un tas pielīdzināms epidēmijai visas Latvijas mērogā. «Lai kaut ko šajā situācijā darītu, pie mums vērsās ne tikai asociācijas biedri, bet arī tie, kuri ir ārpus asociācijas, jo, normāli maksājot nodokļus, tirgū strādāt tikpat kā nav iespējams,» atceras A. Kulbergs. Viņaprāt, 2017. gadā jau varēja manīt pozitīvus rezultātus 2016. gada darbam ar normatīvu izmaiņām un aktīvajam nodokļu administrācijas darbam, lai apkarotu šo sērgu. «Problēmas sakne ir tas, ka cilvēki – pircēji – iesaistās šajā sistēmā un tādējādi to kultivē – pieprasījumu apmierina ar piedāvājumu,» stāsta A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka cilvēki (fiziskās personas) paši jūtas pārsteigti, ka, pērkot lietotu auto, būtu jāmaksā arī PVN 21% apmērā no summas, ja tie ir iegādāti pārdošanai Latvijā ar 0% PVN no ES dalībvalstīm.

Latvijā uzņēmumi un privātpersonas automašīnu iegādei gadā tērē vienu miljardu eiro, taču tiek iegādātas ļoti vecas automašīnas, un jādomā, kā šo kursu pagriezt pozitīvā virzienā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pērn 59% no šīm iegādātajām automašīnām bija vecākas par desmit gadiem. Kopumā 75% no Latvijas autoparka ir vecāks par 10 gadiem, un situācija ik gadu pasliktinās. Rezultātā vidējais auto vecums privātpersonu segmentā ir 15 gadi, bet kopējais autoparka vidējais vecums ir 14 gadi.

"Tādējādi mēs savu autoparku padarām aizvien vecāku, importējam nobrauktas automašīnas, un šī tendence ir pilnīgi pretēja tiem mērķiem, ko esam izvirzījuši," piebilda A. Kulbergs.

Risinājums būtu zemu emisiju auto segmenta ieviešana, kas ir valsts sektora lauciņš, piemērojot dažādus stimulējošus pasākumus. Šajā gadījumā runa nav par elektroauto, jo līdz to iegādei vēl tāls ceļš ejams, sākotnēji jārunā, kā autoparkā palielināt jaunāku automašīnu īpatsvaru - mums jāattīra esošais autoparks, kas sastāv no augstas CO2 emisijas transportlīdzekļiem, uzsvēra Auto asociācijas vadītājs.

Pēc ekspertu aplēsēm, lai Latvija izpildītu visas Zaļā kursa prasības transporta sektorā, būtu nepieciešami apmēram 12 miljardi eiro.

Tādu viedokli Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzina, ka Latvijai tādas naudas nav un tāpēc būs jāizvēlas prioritātes. "Nespēsim ikvienam Latvijas iedzīvotājam nopirkt elektroauto," secina T. Linkaits. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā elektroauto iegādes daļējas subsidēšanas modeli, kurā kopējā atbalsta summa būs 10 miljoni eiro, nevis miljardi eiro.

"Iecere ir ļoti ambicioza, un raudzīsimies, kā ar tās īstenošanu tiks galā Eiropas Savienība," atzina satiksmes ministrs. Viņš nenoliedza, ka ieceru neizpilde Latvijai var draudēt ar sodu. "Tad, kad pienāks laiks runāt par sodiem, tad arī paraudzīsimies, kāds progress ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs," uz jautājumu par iespējamiem soda apmēriem atbildēja T. Linkaits.

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties uz auto ražošanas industriju, kā rezultātā auto tirgotāji nespēj prognozēt auto piegādes termiņus, informē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Mikroshēmas tiek izmantotas jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

"Neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Šobrīd nav neviens cilvēks pasaulē, kurš varētu pateikt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem," teic A.Kulbergs.

Plāno 100 miljardu dolāru investīcijas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pusvadītājiem 

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) ceturtdien paziņoja,...

Paredzams, ka pusvadītāju mikroshēmu trūkums pasaules autobūves nozarei 2021. gadā izmaksās 110 miljardus ASV dolāru neiegūtos ieņēmumus, ziņojusi konsultāciju firma AlixPartners. Šīs aplēses aptver visu piegādes ķēdi – no dīleriem un autoražotājiem līdz lielākiem un mazākiem piegādātājiem.

2021.gada februārī paredzamie zaudējumi tika lēsti 60 miljardu ASV dolāru apmērā, kas primāri tika saistīti ar Covid-19 radīto ietekmi – pieaugošo elektrotehnikas, arī automašīnu, noietu. Taču šobrīd piegādes ietekmē virkne citu nelabvēlīgu faktoru, tostarp ugunsgrēks vienā no pusvadītāju piegādātāju rūpnīcām netālu no Tokijas, un ar laika apstākļiem saistītas problēmas automobiļu piegādes ķēdē.

A.Kulbergs norāda uz problēmas radīto ķēdes reakciju - daudzi auto iepirkuma konkursu veidotāji neapzinās kādas ir piegāžu problēmas globālajā tirgū un nosaka īsus neizpildāmus termiņus vai nepieejamas opcijas. Viņš piebilst, ka Covid-19 radītais globālais kritums un šobrīd vienlaicīgais pieprasījuma kāpums ir ietekmējis ne tikai pusvadītāju trūkumu, bet nu jau daudzu ražošanas komponentu trūkumu, kā rezultātā daudzas opcijas un modifikācijas nav pieejamas. Tādējādi ir radies ievērojams pieprasījums pēc mazlietota transporta, rezultātā būtiski kāpušas cenas un trūkst kvalitatīva piedāvājuma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Piegādes daudziem produktiem ir palielinājušās no sešiem mēnešiem līdz pat 9-12 mēnešiem.

"Jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību. Pirmkārt, izvērtēt izvēlētā auto tirgotāja noliktavas piedāvājumu – automašīnām, kas saražotas iepriekš un pieejams uzreiz. Tas nozīmē piekāpšanos auto individualizācijai, toties ieguvums ir automašīna, kurā var iekāpt šodien. Otrkārt, racionāli izvērtēt auto tirgotāju ieteikumus par komplektācijas nozīmi, jo atsevišķu ražotāju un modeļu gadījumā var izvairīties no nepieciešamības pēc pusvadītāja izmantošanas. Tas, protams, jāizvērtē no auto lietotāja vajadzību viedokļa, taču šis ir prātīgākais ceļš tiem, kuri vēlas paredzamā laikā saņemtu braucamrīku. Savukārt visiem nesteidzīgajiem, aicinu saglabāt mieru un pacietību līdz pusvadītāju krīze pasaulē atrisināsies un ražotāji automašīnu pasūtījumus spēs realizēt iepriekšējos ātrumos," papildina A.Kulbergs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā pieprasījums pēc pusvadītājiem jeb mikroshēmām pasaulē ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari. Mikroshēmas jeb pusvadītāji nodrošina ne tikai automašīnu, viedtālruņu un datoru, bet arī citas elektrotehnikas un sadzīves tehnikas darbību.

Automašīnu tirdzniecībā aprīlī kritums ir par 80-90%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pastāstīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirdzniecības nozarē patiesā situācija ir redzama ar nobīdi. Attiecīgi pašreiz Latvijā turpina ienākt automašīnas, kuras ir pasūtītas iepriekš, savukārt patieso situāciju var redzēt apkopojot informāciju par darījumiem, kas tiek slēgti pašlaik.

Aprīlī kritums automašīnu tirdzniecībā ir par 80-90%, bet martā - par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Automašīnu servisu rādītāji nav tik slikti, tomēr kritums ir ap 35-45%. Turklāt klienti izvēlas mazos servisa pakalpojumus, kas nodrošina, ka automašīna darbojas, nevis lielākus apkopes darbus, klāstīja Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirgotāji brīdī, kad ir ekonomiskā krīze, ir lielākie cietēji, jo automašīna ir luksusa prece, bez kuras cilvēks var iztikt ikdienā - attiecīgi tā ir pirmā lieta, kuru iedzīvotāji pārtrauc pirkt un pēdējā, kuru atsāk pirkt.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Šogad Latvijā vērtu tikt pārdoti apmēram 160 elektromobiļu, prognozēja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

«Šogad kopumā, ja visas piegādes tiks pabeigtas, Latvijā varētu pārdot ap 160 elektromobiļu. Tas Latvijai ir nebijis gadījums,» teica Rūtiņš, vienlaikus atzīmējot, valstī gan līdz šim iepriekš nebija bijusi atbalsta programma elektromobiļu iegādei un pagaidām, diemžēl, arī nav ziņu, vai šāda programma vēl kaut kad būs.

Savukārt asociācijas prezidents Andris Kulbergs atzīmēja, ka Latvijā ir divas elektromobiļu pircēju kategorijas - valsts uzņēmumi un iestādes, kas pakļaujas Eiropas Komisijas rekomendācijām, ka valstij ir jārāda piemērs zaļo risinājumu ieviešanā, kā arī cilvēki, kuri grib būt priekšā citiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā.