Jaunākais izdevums

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Māris atklāj, ka nupat ir nodibinājis producentu kompāniju Latvijā. «Domāju, ka mana nākamā filma vairs neies zem Lietuvas karoga. Man liekas, ka tas, ko varētu saukt par Lietuvas posmu manā dzīvē un kas man ir daudz devis, tagad iet uz beigām. Bet kāda būs nākamā lappuse, es vēl nezinu.»

Tuvojās kino

Strādājot Lietuvas televīzijai, Māris Martinsons ir veidojis desmit oriģinālseriālus. «Viens no tiem —Anastasija — bija ķīlnieku drāma. Pie tā strādāju kopā ar kino operatoru, izmantojām kino gaismas un tehniku. Kad bija gatavas jau 20 sērijas, kolēģis ieteicās, ka attēls ir tik labs, ka šo materiālu varētu samontēt kā filmu. Tas gan nebija viegli, bet no 20 sērijām jeb 18 stundām samontējām pusotras stundas filmu, un, pilnīgi negaidot, to paņēma Monreālas Starptautiskais kinofestivāls.»

Tieši tobrīd, 2006. gada augustā Monreālā, Māris esot sapratis, ka turpmāk vēlas taisīt kino. Jau toreiz radusies ideja filmai Loss (Latvijā izrādīta ar nosaukumu «Nevajadzīgie cilvēki»), kas vēlāk izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā «Labākā ārvalstu filma», bet pērnā gada vasarā ieguvusi Šanhajas Starptautiskā kino festivāla balvas par labāko režisora darbu un labāko mūziku.

«Pēc Monreālas sāku strādāt pie scenārija, pēc pusgada sākās ražošana, un pēc gada filma bija gatava! 2008. gadā atkal bijām tajā pašā Monreālas festivālā, šoreiz uzaicināti kategorijā «Pasaules labākie». Nebija gluži tā, ka vienu dienu es pateicu «stop», seriālus vairs nefilmēsim, ejam taisīt ķinīti, tomēr sapratu, ka visu laiku biju tam tuvojies un gatavs to darīt. Saņemot atzinību, nostiprinājās pārliecība, ka esmu pieņēmis pareizu lēmumu.»

Paņem ogli

«Nevajadzīgie cilvēki» ir pirmā Lietuvas mākslas filma, kas tapusi bez valsts atbalsta, par personiskajiem un uz savu risku aizņemtiem līdzekļiem. «Lietuvas Kino padome, kurā projekts tika iesniegts, nepiešķīra atbalstu nevienam filmas tapšanas posmam, pat tad, kad prasījām nelielu summu filmas pabeigšanai. Tik un tā strādājām tālāk, kopā ar biznesa partneri ieguldījām savus līdzekļus, ņēmām kredītus. Arī privāto sponsoru nebija. Lielākā daļa no tiem, kas iepriekš ieguldījuši naudu kino, ir apdedzinājuši pirkstus, jo projekti nebija veiksmīgi.»

Domājot par filmas taisīšanu, tas jādara no cita gala, ir pārliecināts Māris Martinsons. «Sākot domāt tikai par ražošanu — kameru, gaismām, visām pārējām dārgajām lietām, mēs patiesībā sākam domāt, ka to nevarēsim dabūt gatavu, jo nebūs naudas. Tā vietā ir jāmeklē iespējas. Ir piemēri, kad par 150 tūkstošiem eiro uztaisa filmu, ko zina visa pasaule. Un var arī par miljoniem uztaisīt filmu, ko nezina neviens.»

«Nevajadzīgo cilvēku» budžets bijis 250 tūkstoši latu. «Sākumā jau vajadzīga tikai minimāla investīcija — scenārija rakstīšanai, sagatavošanas darbiem. Tas ir tāpat kā ar mājas būvēšanu — nevajag visu naudu uzreiz. Ja es gribu kaut ko radīt, man ir jāatrod veids, kā to konkrētajā situācijā izdarīt. Ja tev ir ideja un tu gribi taisīt filmu, bet tikai ar noteikumu, ka tev būs miljons, tad tu neesi mākslinieks! Tad tu esi vienkārši algots strādnieks, kurš strādā par naudu.»

Krīzes pozitīvā puse ir tā, ka radoši cilvēki, saprotot, ka kaut kas ir jādara, var atrast negaidītus un interesantus risinājumus, saka Māris. «Tā, kā mēs strādājām līdz šim, vairs nevar, laiki ir mainījušies. Jāapsēžas un jāpadomā, kā varam darīt citādi. Ja es vēlos radīt mākslas darbu, bet man nav naudas krāsām, tad varbūt varu paņemt ogli...» Māris atzīst, ka grūtākais ir īstajā brīdī sajust, ka kaut kas ir jāmaina. «Līdzīgi bija pirmajos neatkarības gados. Tie, kas nepielāgojās jaunajai situācijai, palika aiz borta.»

Reklamē Lietuvu

Kad pērnā gada janvārī Lietuvā notika filmas «Nevajadzīgie cilvēki» pirmizrāde, pirmajā nedēļā tika sasniegts lietuviešu filmu apmeklējuma rekords, trīs dienu laikā iekasēti 55 tūkstoši eiro. Kopumā «Nevajadzīgie cilvēki» iekļuva trīs apmeklētāko lietuviešu filmu topā. «Šobrīd lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju zina, ka tāda filma ir. Vietējā kritika gan bija iznīcinoša. Taču mums nevienam nebija jāatskaitās, mēs vienkārši strādājām. Pēc tam nāca balvas, atzinība ārzemēs,» stāsta režisors.

Viņš atceras, ka bijis laimīgs par to vien, ka filma ir pieņemta un tiks rādīta Šanhajā, kas ir A klases kino festivāls un lielākais Austrumāzijā. «Izturēt atlasi no vairāk nekā simts filmām jau ir sasniegums. Tā bija nereāla un ļoti pacilājoša sajūta — saņemt šīs balvas.»

«Jāatzīst gan, ka šobrīd ne Latvija, ne Lietuva nav uz pasaules kino kartes. Ja tev rūp tavas filmas liktenis, tev ir jādara viss, lai cilvēki visapkārt valdošajā milzīgajā informācijas apjomā par to uzzinātu. Tad, kad Kinoakadēmijas balvām izvirzīto filmu skates ietvaros notika «Nevajadzīgo cilvēku» izrādīšana, mums ASV bija savs pārstāvis un mārketinga kampaņa. Tā ir iespēja runāt ne tikai par filmu, bet arī valsti, ko, manuprāt, politiķi bieži nenovērtē. Bet šobrīd sanāk tā, ka latvietis par savu naudu pasaulē reklamē Lietuvu.»

Strādā divreiz vairāk

«Savai komandai teicu — sagaidīsim šī gada janvāri un beidzot varēsim atpūsties. Bet šogad esam sākuši strādāt divreiz vairāk,» pauž režisors. Šomēnes «Nevajadzīgie cilvēki» tiek izrādīti starptautiskajos kino festivālos Klīvlendā un Honkongā, kā arī Eiropas Savienības filmu festivālā Čikāgā un Lečē Itālijā.

Paralēli Māra Martinsona komanda strādā pie diviem jauniem projektiem. «Viena filma būs Loss 2 — nevis turpinājums, bet otra daļa. Filma ir par to, ka neatkarīgi no tā, kā mēs dzīvojam tagad, mūsu bērni dzīvos labāk. Es zinu, ko gribu pateikt ar šo filmu, un gribu pateikt to tagad, lai pie tā vairs neatgrieztos. Man liekas, ka šīs domas varētu būt svarīgas arī citiem cilvēkiem. Ticu, ka kino var palīdzēt rosināt sabiedrībā dziļas diskusijas par sāpīgiem jautājumiem un mudināt meklēt risinājumus.»

Runā un dara

Māris Martinsons Lietuvā strādā ne tikai kā režisors un scenārists, bet ir izveidojis arī savu producentu kompāniju, studiju un biroju kompleksu. Trīs studiju komplekss, kas sastāv no 300, 600 un 900 kvadrātmetrus lieliem paviljoniem, ir lielākais Baltijā. Tā telpas tiek izīrētas gan televīzijas vajadzībām, gan citiem pasākumiem. Sešas sezonas šeit tika filmēts arī raidījums «Gribi būt miljonārs?», ko rādīja Latvijas televīzijas kanālā.

«Man bija patīkami, ka tas, ko esmu šeit izdarījis, ir noderīgs arī Latvijai. Biju priecīgs dzirdēt apkārt latviešu valodu,» saka Māris. «Studija radās tāpēc, ka pats, strādājot televīzijā, sapratu, ka Lietuvā ir grūtības ar piemērotām telpām televīzijas raidījumu un šovu filmēšanai.»

Pirms tam šajā vietā pie Viļņas robežas bijis tukšs laukums. «Pirmo studijas ēku uzcēlām pirms desmit gadiem, paņemot bankā kredītu. Tad turpinājām apaugt ar citām ēkām, un arī pilsēta pamazām pletās uz mūsu pusi. Man šī vieta patika tāpēc, ka atrodas pa ceļam no Viļņas uz Rīgu. Ir sajūta, ka Latvija ir tuvu.»

Dažiem no malas Māra darbošanās var izskatīties tā — atbrauca, mazliet te pastrādāja, un viņam viss ir. Viņš pats atzīst, ka daudziem vietējiem tas kožot kaulā. Kāpēc viņam, iebraucējam, ir izdevies sasniegt vairāk? «Ir atšķirība starp to, vai mēs tikai runājam, vai arī runājam un darām,» atbild Māris. «Lielākā daļa cilvēku tikai runā un cenšas runāt tik ilgi, kamēr pašiem rodas iekšēja sajūta, ka tas, par ko runā, notiek. Tajā brīdī viss arī beidzas, nekas netiek sasniegts.»

Nesen atklājies vēl viens Māra talants — nupat Lietuvā iznākusi viņa pasaku grāmata bērniem «Torte un cirks». Tās ideja radusies, stāstot vakara pasakas jaunākajiem dēliem. Interesanti, ka Māra vidējais dēls, piecus gadus vecais Lorenss, bija pirmais Latvijas pilsonis, kurš ir piedzimis un reģistrēts neatkarīgajā Lietuvā.

Vizītkarte

Māris Martinsons

Režisors, producentu kompānijas ARTeta līdzīpašnieks

Dzimis 1960. gadā

Izglītība Latvijas Valsts konservatorijas teātra režijas specialitāte

Ģimene precējies, trīs dēli

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:15, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 14:20.

23. martā — SIA Sakret direktors Andris Vanags, kurā vadībā uzcelta jauna rūpnīca Igaunijā un tiek plānota eksporta ekspansija ziemeļvalstu tirgū.

30. martā — Aleksis Babuškins, kurš vada vienu no Kijevas lielākajiem arhitektu birojiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamajā īpašumā pasaulē investē maz

, 10.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešus ceturkšņus pēc kārtas investīciju apjoms nekustamā īpašuma tirgū samazinās.

Krievijas lietišķais laikraksts Vedomosti, atsaucoties uz konsultāciju kompāniju DTZ vēsta, ka 2008. gadā investīciju vērtība bijusi 12 triljoni ASV dolāru (neņemot vērā valūtas kursa svārstības), kas esot par 0.1 % vairāk nekā 2007. gadā. Taču, ja tiek ievērtēta valūtas tirgus ietekme, samazinājums ir 4.4 %. Abi rādītāji ir sliktākie kopš 1975. gada, kad DTZ sāka publicēt pētījumus Investīcijas nekustamajā īpašumā.

Kopš 2007. gada trešā ceturkšņa, kad investīciju apjoms šajā sfērā bijis vislielākais — 200 miljardi ASV dolāru, tas līdz šā gada 1. ceturksnim ir samazinājies par 85 %. Pārrobežu investīcijas 2008. gadā ir samazinājušās par 58 % — pirmo reizi kopš 2003. gada, liecina DTZ aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad eksports palielinājies par 20%, imports - par 19%

LETA, 31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ezītis miglā pošas uz mikrorajoniem

Anda Asere, 20.09.2019

Zīmola Ezītis miglā izveidotāji Ronalds Undzēns (no kreisās) un Lauris Streņģe

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Smalkais muslis ar ogām

Laura Mazbērziņa, 12.04.2019

Ieva Biķe (no labās) un Ilze Kalāce-Bērziņa, SIA Smalkais muslis īpašnieces. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzmanības centrā - pallādijs

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēt savu vietu pasaules tirgū tad, kad tevi tur neviens negaida, un radīt jaunu produktu, par kādu vairums vēl nav iedomājies, – šādus soļus sper pašmāju zīmols "Amoralle".

Zīmola "Amoralle" izveidotāja Inese Ozola žurnālam "Dienas Bizness" uzsver, ka zīmola spēks ir mīlestība un sievišķība, kā arī attiecību veidošana ar klientiem, taču būtiski ir arī attīstīt e-komerciju un nebaidīties būt celmlauzim, kas ir iespēja darīt tā, kā citi vēl nav uzdrīkstējušies.

Pēc rekonstrukcijas ārkārtas situācijas laikā "Amoralle" veikals Rīgā atkal ir vēris durvis apmeklētājiem.

"Modes bizness ir produkts, kam konkurence ir sīva. Mums ir mazs tirgus, kas nozīmē vieglu sākumu. Ikviens, kas vēlas, var sākt, bet ļoti ātri sasniedz tās robežas, kad tirgus ir apgūts, un tad ir vajadzīga ambīcija, lai varētu iet tālāk," teic I. Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jaunas valdības nav, nav arī 100 dienu handikapa

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece Twitter: @LivaMel, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laimdotas Straujumas valdībā veiktas tikai kosmētiskas izmaiņas – valdību par jaunu var dēvēt visai nosacīti. Tāpēc nav ko iešūpoties, jāķeras klāt konkrētiem darbiem

Jācer, ka nule apstiprinātās valdības pievēršanās savam tiešajam darbam noritēs veiksmīgāk, nekā tas uzrakstīts šīs valdības deklarācijā. Par deklarāciju pat Valsts prezidents Andris Bērziņš DB Uzņēmēju klubā sacīja, ka tā šķiet uzrakstīta ar domu, ka to neviens nekad nelasīs. Jāsaka, liela jēga to lasīt arī nav, jo nekonkrētība veicamo darbu un sasniedzamo mērķu termiņos ir milzīga, pārsvarā izpaliek arī kaut vai neliels apraksts, kādā veidā izvirzītos ideālus plānots sasniegt. Kā šīs valdības virsuzdevums jau iepriekš izskanējis – ES struktūrfondu naudas apguve. Lai šo naudu nepazaudētu, visiem 13 ministriem kopā ar premjeri nāksies strādāt vaiga sviedros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA atklāj divus biežāk sastopamos darba meklētāju apkrāpšanas scenārijus ārvalstīs

Dienas Bizness, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto piedāvājums Covid-19 krīzes dēļ šobrīd ir problemātisks, intervijā aģentūrai LETA atzina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Jau pandēmijas sākumā, pavasarī prognozēju, ka Covid-19 situācijai būs nopietna ietekme uz piedāvājumu. Šī ietekme tieši šobrīd atspoguļojas," teica Kulbergs.

Jauno auto tirgū straujš kritums 

Jauno auto tirgus ir viens no pirmajiem, kurā atspoguļojas valsts ekonomikas tendences....

Viņš skaidroja, ka novembrī un decembrī tirgu ietekmē tas, ka pavasarī, pandēmijas sākumā, tika slēgtas rūpnīcas Slovākijā, Rumānijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Nīderlandē. "Bija pārtrauktas piegāžu ķēdes, loģistika. Tas viss uz tirgu atsaucas šobrīd," pauda Kulbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka daudzi automašīnu izplatītāji Latvijā pavasarī atcēla iepriekš veiktos pasūtījumus, nezinot, kā situācija attīstīsies un cik ilga būs pandēmija. "Drošāk šķita samazināt pasūtījumu apmēru, tādēļ šobrīd ir jākož nagos, jo daudzviet automašīnu piedāvājums ir ļoti skops. Dažos salonos pat vairs nav mašīnu, jo ir pārdoti arī demonstrācijas modeļi, iztirgots viss krājums un jaunu auto plūsma ir nepietiekama," atzina Auto asociācijas prezidents.

Saskata potenciālu auto tirdzniecībai attālināti  

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas preces interneta veikalos, automašīnu...

Kulbergs piebilda, ka Covid-19 krīzes ietekmē mainījusies arī patērētāju izvēle. "Manuprāt, dīvaini, bet tie, kas pērk mašīnas, pērk to, kas tirgū ir pieejams. Ja ir nolemts iegādāties automašīnu, tad cilvēki vēl mazāk ir gatavi kaut ko gaidīt. Ja reiz viņi pieņem lēmumu šobrīd pirkt, tad viņi pērk to, kas ir. Un bieži vien pat ir gatavi pirkt neloģiskākas izvēles, kas ir palikušas krājumā un pieejamas uzreiz. Cilvēki izpērk krājumus un negaida to, kas būs. Tas nozīmē, ka nopērk pat dārgākas un vairāk aprīkotas automašīnas, nekā nepieciešams, un negaida pasūtījumus. Pasūtījumi - tā ir neziņa, ar ko cilvēki nav gatavi sadzīvot. Cilvēki nav gatavi gaidīt trīs četrus sešus mēnešus," viņš stāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība pieauga līdz 1,047%, kas ir augtākā minētās likmes vērtība pēdējo 15 mēnešu laikā.

Šodien palielinājās arī garāka termiņa Euribor likmes. Tā sešu mēnešu un gada termiņa Euribor pieauga līdz attiecīgi 1,27% un 1,542%.

Jāpiebilst, ka trīs mēnešu Euribor likme parasti atrodas nedaudz virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā eiro bāzes procentlikmes līmeņa (kas šobrīd ir 1%). Tikmēr ECB lēmums ekonomikas lejupslīdes laikā apgādāt eirozonas finanšu sektoru ar faktiski neierobežotu likviditāti trīs mēnešu Euribor likmei bija licis atkāpties pat līdz 0,634%

Šo ceturtdien notiks Eiropas centrālās bankas sanāksme, kuras laikā gan no eiro bāzes likmēm neviens izmaiņas negaida (turklāt vairums tās negaida vēl gandrīz gadu). Tiesa, uzmanība tiks pievērsta Eiropas vadošo monetāro politikas noteicēju izteikumiem par naudas tirgu veselību un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Banku likmes

Anglijas Banka likmi nemaina

Jānis Šķupelis, 10.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas Anglijas Bankas sanāksmē pārsteigumi nenotika un minētās valsts monetārās politikas noteicēja mārciņas bāzes procentlikmi atstāja rekordzemu – 0,5%.

Apvienotās Karalistes centrālie baņķieri norādījuši, ka vēlās sagaidīt kādus mērus pieņems valdība, lai samazinātu savu budžeta deficītu pirms tiek mainīta monetārās politikas nostāja. Kopumā pašlaik lielākā daļa tirgus dalībnieku no Anglijas CB likmju izmaiņas negaida.

Jāpiebilst, ka šodien notiek arī Eiropas Centrālās bankas (ECB)sanāksme. Arī tās laikā parakstiski neviens negaida, ka tiks mainīta eiro bāzes likme. Tomēr uzmanība tiks pievērsta tam kā par pašreizējo situāciju eirozonā atskaitīsies ECB šefs Žans Klods Trišē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV galvaspilsētas Vašingtonas federālā tiesa apstiprinājusi vienošanos ar Vācijas autobūves kompāniju Daimler AG, pieņemot kompānijas meitsabiedrību atzīšanos 22 valstu, tostarp Latvijas, amatpersonu kukuļošanā un tādējādi neizvirzot kriminālapsūdzības, taču nosakot naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Ričards Leons pieņēma prokuroru piedāvāto vienošanos neizvirzīt kriminālapsūdzības pret Daimler AG, ja kompānija sadarbosies ar tās darbības pārraudzītājiem, pakļausies iekšējām pārbaudēm un ievēros pārējos vienošanās noteikumus.

Ņemot vērā Daimler AG atteikšanos no šādas prakses un pilnīgu sadarbību ar izmeklētājiem, prokurori ieteica Vašingtonas tiesai pieņemt divu Daimler AG meitsabiedrību paziņojumu par savas vainas atzīšanu un uzlikt naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā. Daimler AG samaksās arī 91,4 miljonu dolāru (47,9 miljonu latu) naudassodu, lai ASV Vērtspapīru un biržu komisija izbeigtu izmeklēšanu šajā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Raidījums: Solīto modernizēto dīzeļvilcienu šogad nebūs; risks zaudēt ES naudu

Dienas Bizness, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) deputāti otrdien apstiprināja pašvaldības šā gada budžetu, kas paredz deficītu 55,568 miljonu eiro apmērā, aģentūra BNS uzzināja domes sēdē.

Kopējie pašvaldības budžeta ieņēmumi 2015.gadā plānoti 742,56 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi – 798,128 miljoni eiro.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 742,341 miljona eiro apmērā, tostarp nodokļu ieņēmumi paredzēti 558,89 miljoni eiro, nenodokļu ieņēmumi – 20,099 miljoni eiro, savukārt pašvaldību budžeta transferti paredzēti 6,445 miljonu eiro apmērā. Tāpat pašvaldības budžeta ieņēmumos šogad iecerēts iekasēt valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas 125,866 miljonu eiro apmērā, bet budžeta iestāžu ieņēmumi - 30,04 miljonu eiro apmērā. Savukārt speciālie budžeta ieņēmumi plānoti 218,4 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru