Ja Zemkopības ministrija secinās, ka pie pašlaik Latvijā izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvija vērsīsies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociāciju (LGRPA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Latvijas Mājražotāju asociāciju (LMA) līdz šā gada janvāra beigām apkopot Latvijas ražotāju paškontroles analīžu datus par pārtiku piesārņojošo vielu koncentrācijas līmeņiem kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos.
Ministrija arī aicina ražotājus iesniegt pamatotus argumentus, kādēļ ražotāji nevarēs izpildīt pēc 2014. gada 1. septembra paredzamās jaunās normas.
Ražotāju paškontroles analīžu datus un priekšlikumus vēlams elektroniski nosūtīt jebkurai no minētajām organizācijām (LGRPA, LPUF, LOSP, LMA).
Ja pēc iegūto datu analīzes ZM secinās, ka pie izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvijas vērsīsies EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem.
Jau ziņots, ka 2014. gada 1. septembrī saskaņā ar EK regulu stājas spēkā jauna benzopirēna norma kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos. Atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no 5 μg/kg uz 2 μg/kg, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 μg/kg uz 12 μg/kg. Šīs normas tika pieņemtas jau 2011. gadā un to ieviešanai tika noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzas 2014. gada 1. septembrī.
Zemkopības ministrija arī uzsver, ka saskaņā ar šo regulu arī pēc 2014. gada 1. septembra gaļas un zivju kūpināšanā nebūs aizliegts izmantot koksni.
Db.lv jau ziņoja, ka divas trešdaļas no pārbaudītajiem 30 uzņēmumiem atbilst jaunajai benzopirēna normai – 2 μg/kg, bet viena trešdaļa iekļaujas robežās 2 μg/kg – 5 μg/kg, veicot pārbaudes uzņēmumos, pērn konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Tas nozīmē, ka daļai vēl ir jāveic kādi uzlabojumi, piemēram, jāsamazina kūpināšanas laiks vai jāveic uzlabojumi krāsnīs, lai normu izpildītu, DB atzīst Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.