Citas ziņas

Latvijā visvairāk dzer alu un šnabi

, 20.02.2008

Jaunākais izdevums

Latvijā 2007. gadā vispopulārākais alkoholiskais dzēriens bijis alus. No kopējā Latvijā realizētā alkoholisko dzērienu apjoma alus sastāda 67%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotie dati par alkohola realizāciju Latvijā.

Otrajā vietā ierindojas degvīns, kura daļa no 2007. gada laikā Latvijā realizētā alkoholisko dzērienu apjoma ir 9%.

2007.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu iekasēts Ls 100,4 miljonu apmērā, kas ir par Ls 18 milj. jeb par 22% vairāk kā 2006.gadā.

Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, jāsecina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar 2006.gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.

Vispopulārākais alus 2007. gadā bijis a/s Aldaris ražotais Apinītis stiprais. 2007. gada pieprasītākā alus topā Aldara produkcija ieņem pirmās trīs vietas ar izstrādājumiem Apinītis stiprais, Aldara Pilzenes un Aldara gaišais. Nākamās trīs vietas ieņem uzņēmuma Cēsu alus izstrādājumi Cēsu Premium, Cēsu gaišais un Garais. Šie abi ražotāji ir arī lielākie komersanti pēc Latvijā brīvā apgrozījumā izlaisto alus apjoma.

No citiem alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, vispopulārākie pērn bija dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis, sidrs Lucky Dog un 3 Graudu degvīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mīļotāji esot gatavi pasludināt jaunu ticību, pierādīt, ka alus ir veselības ķīla, un visādi citādi aizstāvēt savu iemīļoto dzērienu pret narkologu, sievu un citu alus nelabvēļu uzbrukumiem.

Pētot dažādu valstu interneta resursus, komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra A.W.Olsen & Partners noskaidrojusi tipiskākos un interesantākos priekšstatus par putojošo miestiņu, kuru atbilstību patiesībai komentē alus darītavas Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.

Pētījuma rezultāti:

"Alus vēders vai vēders alum?

Šķiet vispopulārākais pieņēmums, ko alus baudītājiem nākas uzklausīt visā pasaulē, ka agri vai vēlu viņiem izveidojas iespaidīga izmēra vēders, kas dzīves gaitā var nopietni apdraudēt viņu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai arī alus nesatur taukus, tomēr daudzi uzskata, ka tas ir barojošs, un, jo krietnāks alus, jo vairāk kaloriju tas saturot. I.Jargans gan noliedz šādu apgalvojumu: ''Dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliktu. Ne velti ir pat alus diētas, jo alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Taisnība ir apgalvojumā, ka biezākā alū visu labumu, protams, ir vairāk. Alus gan rosina apetīti, tādēļ cilvēki intensīvi tukšo ledusskapi un uzaudzē vēderiņu''. Tieši uzkodas, kas parasti tiek baudītas kopā ar alu – čipsi, sāļie riekstiņi, ķiploku grauzdiņi - ietekmē svara pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visvairāk alu dzeram Jāņos. Eiropā – arī Lieldienās un Ziemassvētkos

Tomass Panteli, A/s Aldaris izpilddirektors, 18.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieaudzis alus patēriņš ziemā

, 03.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli alus visvairāk tiek patērēts vasaras karstajos mēnešos, tomēr pēdējo gadu pieredze rāda, ka alus kļūst arvien iecienītāks dzēriens arī ziemā. Salīdzinājumā ar laiku pirms 5-6 gadiem, alus patēriņš vasarā kopumā ir audzis tikai par 8%, kamēr pārdošanas apjomi ziemā palielinājušies pat par 50%, informēja a/s Cēsu alus.

A/s Cēsu alus veikusi pētījumu, kurā noskaidrojusi alus lietošanas paradumus ziemas laikā Latvijā.

Pētījuma laikā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kas saistīti ar alus lietošanas paradumiem ziemas laikā. Vislielākās atšķirības alus lietošanas paradumos tika novērotas, salīdzinot vīriešu un sieviešu alus cienītāju atbildes. Ja fakts par to, ka 81% respondentu vīriešu atzīst, ka alu patērē kopā ar draugiem, nepārsteidz, tad interesanti, ka 48% respondentu sieviešu atzīst, ka alu lieto kopā ar draugiem un gandrīz tikpat daudz respondentes jeb 43%, ka alu lieto ģimenes lokā.

43% no aptaujātajiem norādīja, ka ziemas laikā alu visbiežāk lieto mājās, kamēr 10% dod priekšroku bāriem, bet 6% klubiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) alus lietošanu ziemas laikā saista ar pirtī iešanu un alu bauda pēc pēršanās pirtī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ražotāji: Alus aizliegšana Dziesmusvētkos veicinās vēlmi ienest teritorijā stipro alkoholu

NOZARE.LV, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

picturegallery.b1ed595b-41ae-4992-a24b-58853686b217

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alum, nevis intīmai tuvībai priekšroku dotu katrs piektais Latvijas iedzīvotājs

Sandra Dieziņa, 19.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs piektais (21%) Latvijas iedzīvotājs, ja tam ļautu izvēlēties, pavisam noteikti priekšroku dotu alum, nevis intīmai tuvībai, turpretī 43% aptaujas dalībnieku viennozīmīgi dod priekšroku intīmai tuvībai, kamēr 36% aptaujāto norādījuši, ka, iespējams, tomēr izvēlētos alu.

Tas secināts A/S Cēsu alus veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kurā pētīta attieksme pret alu un ar to saistītām lietām. “Pirmsjāņu un pats svētku laiks ir brīdis, kad visvairāk lietojam alu un domājam par to. Tādēļ šķita interesanti noskaidrot pāris, varbūt pat intīmas un personiskas nianses, ko saistībā ar alu domā Latvijas sabiedrība. Ar šo aptauju mēs neierastāk paskatījāmies uz tradicionālo un daudzus gadu simtus visiem latviešiem labi zināmo dzērienu – alu un tā lietošanu”, stāsta A/S Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Interesanti, ka sievietes dažkārt labprātāk izvēlētos baudīt kādu alus glāzi nevis intīmu tuvību. Analizējot datus pēc Latvijas iedzīvotāju etniskā sadalījuma, raksturīgi, ka krievvalodīgie labprātāk izvēlas intīmo tuvību, kamēr latvieši – alu. Tieši rīdzinieki un Zemgales iedzīvotāji ir Latvijas vispārliecinātākie alus baudītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Dūmalus uzņēmumā Valmiermuižas alus

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļot akcīzi alkoholam, stiprināsim iedzīvotāju veselību

Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus tirgus deviņos mēnešos samazinājies par gandrīz 11% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Līdz gada beigām sagaidāms vēl straujāks tirgus kritums, informē AS Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Latvijas iedzīvotājam tendence pusdienot vai vakariņot mājās vienmēr bijusi tipiska, bet pašreizējos ekonomikas apstākļos tā izpaužas vēl spilgtāk – mucu alus tirdzniecības apjomi izklaides vietās, restorānos un bāros šogad deviņos mēnešos samazinājušies ievērojami – pat par 30%, norāda I.Šure.

«Šogad alus tirgū īpaši spilgti izpaužas sīvā konkurence, ko var pamanīt tirdzniecības vietās milzīgo un dažādo atlaižu veidā. Alus darītāji gatavi pat ziedot ieņēmumus, lai iekarotu papildus tirgus daļu vai nosargātu esošo. Ekonomikas lejupslīde likusi sarosīties arī nelegālā alkohola tirgotājiem, kuri gatavi iekarot alus tirgu ar daudz lētāku kontrabandas alu no Latvijas tuvējām kaimiņvalstīm. Par savām bažām esam informējuši arī tiesībsargājošās instances,» norāda Aldaris valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņš Lauva: Krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu

Ieva Mārtiņa, Db, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

picturegallery.3b336331-1cac-4940-9607-cd2afa28aa12

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 47%

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 47%, sasniedzot 2,49 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

2012. gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums bija 1,69 miljoni eiro.

2013. gadā Valmiermuižas alus darītava realizēja 1,46 miljonus litru alus, kas ir par 40% vairāk nekā 2012. gadā, kad tika realizēti 1,04 miljoni litri alus.

«Pagājušajā gadā kā prioritāti izvirzījām ieguldīt tumšo alu segmentā, kurā arī esam sasnieguši vislielāko izaugsmi,» stāsta alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. «Gada sākumā investējām vienu miljonu eiro tumšo alu noguldīšanas pagraba izbūvē, kas ļāva Valmiermuižas Tumšo alu brūvēt un piedāvāt arī vasaras sezonā, bet rudenī visā Latvijā piedāvāt Valmiermuižas Ziemas alu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropieši ir pasaulē lielākie dzērāji

Jānis Rancāns, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropieši ir pasaulē lielākie dzērāji, kas gada laikā patērē vidēji 12,5 litrus tīra alkohola, jeb trīs vīna glāzes dienā, secināts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Komisijas pētījumā.

Pērn Eiropā tiek patērēts gandrīz divas reizes vairāk alkohola nekā vidēji pasaulē. Tomēr pastāv arī lielas atšķirības starp dzeršanas apjomiem Eiropas reģionos. Atšķirīgi ir arī dzeršanas paradumi – cik bieži, kur un kā cilvēki patērē alkoholu.

Visvairāk alkoholu patērēts centrālajā austrumu un austrumu Eiropā, kur vidēji viens pieaugušais aizvadītā gada laikā patērējis 14,5 litrus tīra alkohola, salīdzinājumā ar 12,5 litriem centrālo rietumu un rietumu Eiropā, 11,2 litriem dienvidu Eiropā un 10,4 litriem Ziemeļvalstīs.

Latvijā pērn kopumā patērēti 12,5 litri tīra alkohola, kas ir augstāk nekā vidējais Eiropas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas problēmas Eiropā ir sasniegušas kafijas biznesu - sevišķi eirozonas tā sauktajā perifērijā. Augošais bezdarbs, algu samazinājumi un nodokļu palielināšana samazina mājsaimniecību pirktspēju. Tas savukārt lauž Eiropas dienvidu valstu kafijas dzeršanas paradumus - kafija tiek dzerta mazāk, un tai ir sliktāka kvalitāte.

The Wall Street Journal apkopojis veselu lērumu Spānijas iedzīvotāju bēdu stāstu par to, ka tie vairs nevar atļauties pēc sirds patikas nodoties kafijas dzeršanas vai pasniegšanas baudai - izdzerto tasīšu daudzums restorānos daudzviet esot samazinājies pat divas reizes. Piemēram, kādas kafejnīcas El Escudo vadītājs Madridē klāsta, ka ieņēmumi no kafijas pārdošanas sarukuši par 50%.

Protams, šī situācija prasa izmaiņas, ko kafijas pārdevēji arī mēģina veikt. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots, ka, lai samazinātu izmaksas un patērētājiem arvien spētu piedāvāt joprojām pievilcīgas kafijas cenas, dzēriena ražošanā kvalitatīvāko arabika pupiņu vietā tiek izmantotas robusta kafijas pupiņas. Šādu tendenci lieliski atspoguļo arī tendences pasaules preču biržā. Piemēram, arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma ir sarukusi jau par 30%. Savukārt robusta kafijas pupiņu cena šajā laika posmā pieaugusi par 18%. Tas ir tāpēc, ka kafijas pupiņu pircēji Eiropā pārorientējas uz lētāko variantu. Tiek ziņots, ka atsevišķu marku robusta kafijas pupiņu cena jau sasniegusi zemas vai vidējas kvalitātes arabica kafijas pupiņu cenu. Līdz ar to var teikt, ka ačgārnības notiek ne tikai Eiropas obligāciju tirgū, kur, piemēram, atsevišķos gadījumos par tiesībām aizdot Vācijai naudu investori ir gatavi pat piemaksāt (runa ir par īsāka termiņa Vācijas parādzīmēm).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

picturegallery.74e09f98-e834-49de-9a1f-f5303c69281c

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru