Ekonomika

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte

LETA, 24.03.2021

Jaunākais izdevums

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.

"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.

Pēc viņa minētā, iemesli šādai situācijai ir daudzi, tostarp ļoti vājā banku kreditēšana, uzņēmējdarbības institucionālā vide, kā arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte.

"Nākamajā biznesa ciklā, manuprāt, kreditēšanā vajadzētu būt izmaiņām - kreditēšanai būtu jāatkopjas un jāsāk augt straujāk, jo uzņēmējdarbības vide pēdējo gadu laikā ir diezgan būtiski uzlabojusies, bankām nav problēmu ar resursu pieejamību, nauda šobrīd ir ļoti lēta un pieejama, kā arī uzņēmumu bilances laika gaitā ir pakāpeniski sakārtojušās un uzlabojušās. Tādējādi uz nākamo biznesa ciklu es raudzītos optimistiskāk," sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Tāpat Rutkaste norādīja, ka, runājot par investīcijām, nereti pārāk liels uzsvars tiek likts uz ārvalstu investīcijām, taču tās Latvijā neveido kopējo investīciju pamatdaļu, proti, ja investīcijas Latvijā šobrīd veido kopumā apmēram 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēlamā situācija būtu šī īpatsvara pieaugums līdz apmēram 25%, tad ārvalstu investīcijas, kas Latvijā ik gadu ieplūst, svārstās ap 2-3% no IKP. "Tā, protams, ir pietiekami nozīmīga daļa, kā arī ārvalstu investīcijām nereti nāk līdzi zināšanas un tehnoloģijas, bet no sabiedriskās diskusijas viedokļa, iespējams, ārvalstu investīcijām velta pārāk lielu uzsvaru, aizmirstot, ka arī vietējie uzņēmumi iegula attīstībā un arī šīs investīcijas būtu jāveicina," viņš sacīja.

Rutkaste arī atzīmēja, ka attīstībai Latvijai būtu jādomā par cilvēkresursu kvalitātes uzlabošanu. "Darbaspēka pieejamība ir ilglaicīga problēma - tā ir un būs. Turklāt arī izglītības līmenis Latvijā ir visai viduvējs. Darbaspēka prasmju līmenis būtu attīstāms, arī veselības stāvoklis kopumā sabiedrībā Latvijā nav tik labs uz citu valstu fona," piebilda Latvijas Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā informācijas tehnoloģiju platforma "ViVat" jeb vienotais vakcinācijas tīkls nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku pieteikšanos vakcīnas saņemšanai, pirmdien žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, jaunā sistēma apvienos dažādas vakcinācijas iestādes vienotā tīklā. Medicīnas iestādēm nebūs jāmaina jau iepriekš izmantotā sistēma, jo "ViVat" spēs apmainīties ar datiem ar iestādēs jau esošām tehnoloģijām. Tuvāko nedēļu laikā turpināsies pakāpeniska vakcinācijas veicēju kalendāru iekļaušana šajā tīklā.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Veselības ministrijā skaidroja, ka līdz šim vakcinācijas process tika organizēts manuāli, līdz ar to papildu cilvēkresursi ir izmantoti iedzīvotāju sarakstu veidošanā, apzvanīšanā un pierakstu koordinēšanā.

Jaunā platforma savienos esošos pieraksta kalendārus ar vienotu sistēmu, tāpat tā ļaus ārstniecības iestādēm ērtāk pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, redzēt pacientu piederību kādai no prioritāri vakcinējamo grupām. Plānots, ka ar "ViVat" palīdzību tiks nodrošināta arī vakcinēšanas fakta reģistrēšana "E-veselības" sistēmā. Pavļuts uzskata, ka jaunais rīks palīdzēs nodrošināt efektīvāku vakcinēšanas iestāžu darbu un arī salāgot rindas potes saņemšanai.

Arī AS "Veselības centru apvienība" Klientu apkalpošanas centra vadītāja Lolita Ķerve uzskata, ka jaunā sistēma darbu padarīs efektīvāku, jo pašlaik lieli resursi tiek patērētu, lai apzvanītu prioritāri vakcinējamos iedzīvotājus. Ņemot vērā "ViVat" ieviešanu, iedzīvotāji ar labākām digitālajām prasmēm paši varēs pieteikties potes saņemšanai, bet zvanu centra operatori vairāk laika varēs veltīt citu prioritāro grupu iedzīvotāju apzvanīšanai.

Savukārt iedzīvotāji "ViVat" redzēs kā uzlabotu "Manavakcina.lv" portālu, kas tagad nebūs tikai agrīnās pieteikšanās sistēma. "Iedzīvotājiem tā nodrošinās ērtāku pieteikšanos [vakcinēšanai]," sacīja Pavļuts.

Izmantojot "Manavakcina.lv", turpmāk iedzīvotāji varēs pieteikties potes saņemšanai, izvēloties konkrētu vietu un laiku. Tāpat sistēma informēs par lietotāja prioritāro grupu un to, vai tā pašlaik ir atvērta potes saņemšanai, un vakcinēšanas faktu.

Iespēja pieteikties vakcīnas saņemšanai konkrētā vietā un laikā pa tālruni 8989 būs pieejama no nākamās nedēļas, 26.aprīļa.

Līdz ar lielāku vakcīnu pieejamību Latvijā, palielināsies arī piedāvātās vakcinācijas vietas vietnē "manavakcina.lv". Turpmākās divas nedēļas jaunajai sistēmai noteikts pārejas posms jeb pastiprinātas uzmanības režīms, lai operatīvi veiktu nepieciešamos papildinājums, ja tādi būs nepieciešami.

Jau ziņots, ka no šodienas ārstniecības iestādes sāks piedāvāt vakcinācijas pierakstus jaunajā informācijas tehnoloģiju sistēmā "ViVat".

Šis vienotais rīks tiks iedarbināts, nodrošinot centralizēto apstrādi vakcinējamo sarakstiem, kā rezultātā "uzlabosies ārstniecības iestāžu ērtība, paātrināsies vakcinācijas sarakstu apstrāde un datu ievade," iepriekš pauda ministrs. "Respektīvi, mums būs daudz ērtāk strādāt ar šiem sarakstiem un novirzīt cilvēkus uz "Manavakcina.lv" un vakcinācijas punktiem," pauda politiķis.

Vēlāk šo rīku plānots papildināt ar iespēju iedzīvotājiem pieteikties uz konkrētu vakcinācijas punktu un laiku. Plānots, ka šī opcija tiks ieviesta līdz aprīļa beigām, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 11.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

  • Cilvēkresursi - nabadzība ir valsts ekonomiska problēma.
  • Intervija – Kristaps Silins, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
  • Spēles noteikumi - koronavīruss ietekmējis arī ēnu ekonomiku.
  • Biznesa ideja - sporta un komforta apģērbu iespēju laiks.
  • Portrets - Kristīne Grapmane, STENDERS izpilddirektore.
  • Finanses - pelde astronomiskos peļņas pieauguma procentos.
  • Infrastruktūra - krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug. Ceļu būves nākotne ir ilgtermiņa domāšanā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi un valsts iestādes, kas izmanto automatizētas ceļazīmju formas, ietaupa 15–40% degvielas, samazina transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas un ievērojami atvieglo grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.

Jau tagad Latvijā vairāki simti organizāciju, kas pārvalda dažāda lieluma autoparkus, sākot no mazajiem uzņēmumiem ar dažām automašīnām līdz iestādēm ar vairākiem simtiem transportlīdzekļu, papīru ir aizstājušas ar elektroniskām ceļazīmēm.

Kas un kā izmanto automatizētās ceļazīmes, kāpēc tās pēdējā laikā ir kļuvušas tik populāras?

Galvenie ieguvumi uzņēmumam automatizētu ceļazīmju ieviešanā ir laika un resursu ietaupījums, pārredzamība degvielas patēriņā un automašīnas darbībā, un tas viss rada gan izmaksu samazinājumu, gan racionālāku un atbildīgāku automašīnu izmantošanu. Vēl daži svarīgi aspekti, kurus klienti uzsver: vismaz dažas stundas mēnesī tiek samazināts laiks, kas darbiniekiem nepieciešams, lai sastādītu ceļazīmes, jo tās jau automātiski un ātri nonāk grāmatvedībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēkresursi ir ne tikai svarīgākais, bet arī vienīgais mūsu valsts resurss

Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA vadītāja, 04.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar turpināt darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu. Ja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secina, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm attiecībā uz pieaugušo prasmēm un izglītību, un, ja Latvijas Banka uz datiem balstītā veidā parāda, ka investējam cilvēkresursos maz un to darām neefektīvi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.

Vakar uzzināju, kā mēs tērējām 47 miljonus eiro valsts un ES atbalsta fondu līdzekļu pieaugušo izglītībai. Apmācību programmu pašā augšgalā ir autovadītāju tiesību apgūšana (kopā apmācīti 3169 cilvēki), dārzkopība (552 cilvēki) un arī "jaunākās tendences ēdienu gatavošanā” (452 cilvēki).

Visas iepriekšminētās prasmes ir brīnišķīgas, bet, ja programmas mērķis ir "novērst darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam", tad es neesmu redzējusi nevienu vakanču topu, darba tirgus analīzi, uzņēmēju aptauju, starptautisku pētījumu par nākotnes nodarbinātības prognozēm, kurā būtu atrodamas šīs konkrētās prasmes. Toties visos augšminētajos avotos parādāsn kliedzoša vajadzība (neatkarīgi no nozares un profesijas) pēc labākām angļu valodas zināšanām, kas šajos apmācību sarakstos neparādās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas Banka samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,1% pretstatā iepriekš lēstajam pieaugumam 6,7% apmērā, bet Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2022.gadam nav mainīta, sagaidot, ka IKP augs par 5%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 0% līdz 0,2%, nākamajam gadam - no 0,2% līdz 1,4%, bet 2022.gadam - no 1,3% līdz 1,8%.

Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā Latvijā veidos 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kamēr iepriekš bezdarba līmenis šajā gadā tika lēsts 9,6% apmērā.

Nākamajā gadā Latvijas Banka prognozē bezdarba līmeņa kritumu līdz 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pretstatā iepriekš prognozētajiem 10,3%, bet 2022.gadā - 7,2% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru