Strauji tuvojas tas brīdis, kad Latvijas iespējas turpināt dzīvot kā līdz šim, nemitīgi palielinot valsts parādu, būs izsmeltas. Nodokļu paaugstināšana un mehāniska tēriņu samazināšana nav risinājums. Šo procesu varētu amortizēt ar uzņēmējdarbības attīstību, ko nodrošinātu ar Latvijas izaugsmes fonda izveidi. Fonds veiktu ieguldījumus, kur viens eiro multiplicē vismaz četrus.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētājs, Auto asociācijas valdes loceklis Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).
Viņš norāda, ka var iepazīties ar jebkuru pētījumu, taču secinājumi nemainās - Latvija ir problēmu ieleja, kurā valda nabagmājas domāšana, pārcentība Eiropas Savienības (ES) direktīvu un regulu izpildē, kā arī paniskas bailes pieņemt drosmīgus un atbildīgus lēmumus. Rezultātā pie mums ir augsta birokrātija, jo bailēs nepieļaut kļūdas un neuzņemties atbildību visas procedūras ir mākslīgi padarītas nejēdzīgi garas, sarežģītas, un vienlaikus tās ir necaurspīdīgas. Izvairoties no atbildības, tā vārda tiešā nozīmē tiekot izšķaidīta uz dokumenta, liekot viena paraksta vietā divpadsmit. A. Kulbergs uzskata, ka iepriekš minētais ir būtisks iemesls, kāpēc valsts attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.
Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā?
Vienā vārdā - bēdīga! Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā ir pārāk maz politiķu un vēl jo mazāk politisko lēmumu pieņēmēju, kuri saprot, kā rodas nauda valsts budžetā. ES un arī Latvijā valsts kasi ar nodokļiem piepilda uzņēmēji, kuri nodarbina cilvēkus, maksā tiem algu, no kuras tiek iekasēti darbaspēka nodokļi, bet no cilvēku pirkumiem - arī patēriņa nodokļi. Tieši uzņēmēju samaksātie nodokļi ir svarīgs pamats, lai valsts pārvalde un arī politisko lēmumu pieņēmēji varētu saņemt algu un par to samaksāt atkal nodokļus. Tajā pašā laikā bieži vien šie nodokļu ģeneratori pat bez tiesas lēmuma tiek pasludināti par blēžiem, krāpniekiem utt. Ar šādu pieeju valsts budžetā naudas vairāk nekļūs. Tajā pašā laikā sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu finansēšanai nepieciešams aizvien vairāk līdzekļu. Tēlaini izsakoties, ja nezāļu apkarošanai paredzēto līdzekli visu laiku lejam virsū kultūraugiem, tad tie nīkuļos un rezultātā iznīks. Diemžēl šāda ir vidējā temperatūra mūsu valsts uzņēmējdarbībā - no dzīvajiem 185 000 uzņēmumu tikai apmēram 20 000 ir tādi, kuriem bankas varētu izsniegt kredītus, savukārt vēl mazāk (tikai daži tūkstoši) ir tādi, kuri par kredīta saņemšanu var būt droši.
Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā ir uzņēmēji, kuri savu nodokļu rezidenci ir pārcēluši uz citām valstīm. Turklāt nodokļu rezidenci maina arī darbinieki. Piemēram, viena no bankām intelektuālā īpašuma jeb programmatūras attīstības departamentu no Latvijas pārcēla uz citu ES dalībvalsti – Kipru, kas piedāvā IP Box (Intellectual Property Box īpašu UIN režīmu), kurā tiem jāmaksā tikai 2,5% liels UIN nodoklis. Vienlaikus, ja attiecīgu regulējumu un bez pārspīlējumiem ieviestu Latvijā, varētu atgūt ne tikai šos specifisko darbu darītājus, bet arī viņu ģimenes locekļus, kā arī piesaistīt līdzīga rakstura starptautiskos uzņēmumus, tādējādi palielinot patēriņu un arī ar to saistīto nodokļu iekasēšanu.
Kāds ir risinājums?
Šobrīd mēs noskatāmies, kā citas valstis ļauj mūsu speciālistiem pārcelt savu darbību pie sevis, bet neesam padomājuši, ka arī Latvijai ir daudz iespēju pie sevis koncentrēt aktīvos uzņēmējus, ļaujot viņiem pelnīt, kā rezultātā pelnītu arī valsts.
Visu rakstu lasiet 21.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
