Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un

2007.gada 28.aprīlī notika akciju sabiedrības Latvijas balzams kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2.Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; 2)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS); 3)AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu; 4)Pārklasificēt uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla posteņa Citas rezerves

Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotāja, AS Latvijas balzams paziņo par plāniem pārcelt šampanieša, dzirkstošo vīnu, sidra un vieglo alkoholisko dzērienu ražotnes no esošās atrašanās vietas Rīgā, A.Briāna ielā 7 un A.Briāna ielā 9 uz jaunu ražotni, ko paredzēts uzbūvēt ārpus galvaspilsētas teritorijas. Projekta īstenošanai izsludināts konkurss zemes gabala iegādei. Jaunās ražotnes būvei tiek meklēta vieta ap 30 kilometru rādiusā no Rīgas pilsētas robežas, kas atrastos industriālā teritorijā un tās kopēja platība nebūtu mazāka par 6 hektāriem.

Galvenās AS Latvijas balzams ražotnes - stipro alkoholisko dzērienu rūpnīcas A.Čaka ielā 160, kas, līdz ar uzņēmuma iekļaušanos SPI Grupas sastāvā, dažu gadu laikā nopietni atjaunota un modernizēta, ieguldot šeit ievērojamas investīcijas, atrašanās vieta netiks mainīta.

Šampanieša, dzirkstošo vīnu, sidra un vieglo alkoholisko dzērienu ražotnes A.Briāna ielā ir AS Latvijas balzams īpašumā kopš 2000.gada, kad uzņēmumam tika pievienota toreizējā AS „Rīgas vīni”, bet alkoholisko dzērienu ražotnes un glabātuves šajā vietā vēsturiski atradušās jau kopš 1910.gada, tai skaitā - alus rūpnīca Stricke, Rīgas vīna-šampanieša kombināts, AS Rīgas vīni, u.c. 1952. gadā šeit pirmo reizi uzsākta šampanieša ražošana.

Zviedrijas stingrais likums pret pirātismu internetā ir strauji samazinājis nelegālo lejupielādes skaitu, bet eksperti prognozē, ka šāds efekts būs īslaicīgs, ziņo AFP.

Likums, kuru ieviesa Zviedrijā, balstās uz Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvu. Dienā, kad pieņēma šo likumu interneta datu plūsmas apjoms visā valstī samazinājās par 30 %.

Eksperti norāda, ka interneta datu plūsmas apjoma samazinājums Zviedrijā skaidrojams ar faktu, ka nelegālā lejupielāde sasniedz 50% līdz 75% no kopējā pasaules interneta datu plūsmas apjoma.

«Ir skaidrs, ka tie, kuri izmantoja failu apmaiņu ir nobijušies un pārcēlušies citur,» uzsvēra KTH Institute of Technology pētnieks Daniels Johansons (Daniel Johansson).

«Likums tiešām darbojās. Daži no populāriem Zviedru mūziķiem novērojuši, ka viņu dziesmu lejupielāde ir samazinājusies gandrīz pat par 80 procentiem,» uzsvēra D. Johansons.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Šā gada 8.oktobrī SPI Group saņēmusi Latvijas Konkurences padomes atļauju apvienot kompānijas SIA AV&D un SIA Interlat, kuru kapitāla daļas iegādājusies SPI Group meitas kompānija SPI Worldwide Trade Limited, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Aizpuriete.

Līdz ar to Baltijā lielākais alkohola ražotājs a/s Latvijas balzams un vairumtirdzniecības kompānija AV&D būs viena koncerna uzņēmumi.

A/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis: ''SPI Worldwide Trade Limited ir koncerna SPI Group meitas kompānija, kas atbildīga par grupas uzņēmumu produkcijas tirdzniecību, izplatīšanu un eksportu. Iegādājoties kompānijas SIA AV&D un SIA Interlat Latvijā, tiek īstenota grupas stratēģija par attīstību Baltijas valstu tirgos, ievērojami uzlabojot un optimizējot produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.''

''Paplašināšanās grupas ietvaros ļaus mums efektīvāk strādāt, attīstīt savas produktu markas un veidot jaunas'', atzīmē a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs. ''Galvenais ieguvums a/s Latvijas balzams būs iespēja apvienot abu uzņēmumu vairumtirdzniecības bāzes un loģistikas sistēmas, līdz ar to ievērojami ietaupot uzņēmuma resursus. Šādas izmaiņas tiek veiktas saistībā ar mūsu produkcijas pārdošanas apjomu straujo pieaugumu Baltijā.''

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Baltijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja, AS Latvijas balzams apgrozījums pēc neauditētiem datiem 2006.gadā sasniedzis 89 miljonus latu, kas ir par 10,5 miljoniem vai 13 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Aizpuriete.

Uzņēmuma neauditētā peļņa 2006.gadā bijusi 2,41 miljoni latu.

2006. gadā AS Latvijas balzams nodokļos samaksājis 42,5 miljonus latu.

Kopējais eksportētās produkcijas apjoms 2006.gadā sasniedzis 31,4 miljonus latu, kas ir par 6,4 miljoniem latu, vai 26% vairāk nekā 2005.gadā (25 miljoni latu). Galvenie eksporta virzieni šī gada pirmajā pusgadā bijuši Baltijas valstis, Polija un Skandināvija. 2006.gada laikā uz Poliju eksportētās produkcijas apjoms pieaudzis vairāk nekā par 347 %, ievērojami auguši eksporta apjomi arī uz Norvēģiju, Šveici, Vāciju, Īriju, Spāniju un Lielbritāniju. Paralēli aktīvi norisinājusies jaunu eksporta tirgu apgūšana – 2006.gadā uzsākts AS Latvijas balzams produkcijas eksports uz Kirgīziju, Somiju un Ķīnu. Kopumā AS Latvijas balzams savu produkciju pašlaik eksportē uz 26 valstīm, bet pildot SPI Grupas pasūtījumus, vairāk nekā uz 120 valstīm visā pasaulē. AS Latvijas balzams eksporta portfeli veido vairāk nekā 130 dažādu nosaukumu produkti.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

ASV pornobiznesa pārstāvji apņēmušies labprātīgi maksāt nodokļus, pretī no valdības pieprasot cieņu un tiesību paplašināšanu.

Nodokļu piemērošana tā dēvētajiem grēku izplatītājiem tiek pieļauta kā budžeta glābšanas iespēja, norāda Interfax. Baraka Obamas administrācija jau trīskāršojusi federālo nodokli cigaretēm. Tagad Ilinoisas štatā demokrāti apspriež iespēju uzlikt 25 % nodokli no interneta lejupielādējamajai pornogrāfijai, kaut arī ponogrāfijas jēdziena definēšana cieta fiasko, kad 2005. gadā bija mēģinājums ieviest nacionālo nodokli pikanta satura grāmatām un DVD.

Apmaiņā pret nodokļa uzlikšanu ASV politiķi apņēmušies aizstāvēt ponobiznesu no Krievijas pirātiem un aizsargāt autortiesības uz pornofilmām, kaut gan valdība līdz šim nav spējusi no pirātiem aizsargāt pat Holivudas produkciju.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

ANO Drošības padome šodien paredzējusi apspriest situāciju Somālijā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cīņai ar pirātismu pie šīs valsts krastiem. Par to raksta Newsru.

Kopš šī gada janvāra pie Somālijas krastiem pirāti sagrābuši aptuveni 65 kuģus. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopš šī gada sākuma pirātiem izpirkuma naudā samaksāti no 25 līdz 30 miljoniem dolāru, teikts dokumentā, kas sagatavots pirms padomes sēdes.

Lai cīnītos ar pirātismu jau vairākas valstis, piemēram, Krievija, ASV, Francija, izsūtījušas savus karakuģus.

ANO Drošības padome paredzējusi arī lemt par jaunas rezolūcijas projektu, kas ieviestu stingrākas sankcijas pret Somālijas pirātiem.

Adenas līcis, kas savieno Sarkano jūru un Indijas okeānu, skaitās viena no bīstamākajām vietām kuģošanai. Pirāti par sagrābtajiem kuģiem pieprasa izpirkumu. Iegūtos līdzekļus tie izmanto ieroču iepirkšanai islāmistiem, kas veic uzbrukumus pret Somālijas valdību.

Lai gan Nīderlandes tiesa apstiprinājusi Krievijas valsts tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes «Stolichnaya», «Stoli» un «Moskovskaya», alkoholisko dzērienu ražotāja «Latvijas balzams» kopējos ražošanas un pārdošanas apjomus tas neietekmēšot.

««Stolichnaya» un «Moskovskaya» zīmolu dzērieni netika pārdoti Beniluksa valstīs jau kopš 2015. gada. Tomēr, provizoriski vērtējot, minētais tiesas spriedums skartu ļoti mazu daļu biznesa, iespējams, tikai 1% no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc šis spriedums neietekmēs «Latvijas balzams» darbību,» stāsta Intars Geidāns, «Latvijas balzams» valdes priekšsēdētājs. «Sekosim līdzi tālākai procesa attīstībai, «SPI» grupai pārsūdzot šo lēmumu Nīderlandes Augstākajā tiesā,» noslēdz I. Geidāns.

Jau vairākus gadus pastāvējis strīds starp Krievijas valsts uzņēmumu «Sojuzplodoimport» un «SPI» grupu, kurā ietilpst arī Latvijas uzņēmumu grupa «Amber Beverage Group», kas ir lielākais AS «Latvijas balzams» akcionārs. Trīspadsmit gadu ilgajā tiesas procesā uzņēmumi nespēja sadalīt tiesības uz degvīna tirdzniecības zīmēm.

Lai apkarotu pirātisma izplatību, dažas ES dalībvalstis ar likumu ir gatavas pirātiem atslēgt internetu, Latvija gan tik radikālai rīcībai vēl neesot gatava.

Lai cīnītos ar tiešsaistes pirātismu, Lielbritānijā radīts likumprojekts, kas pirātiem var izrādīties visnotaļ skaudrs. Likumprojekta būtība paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzējam ir jāatslēdz internets mājsaimniecībā, ja tiek fiksēts tiešsaistes pirātisms. Ar līdzīgu risinājumu klajā nāca arī Spānijas likumdevēji. Lieki piebilst, ka tas ir radījis rezonansi britu sabiedrībā, jo pat pēc visminimālākajām aplēsēm tiek lēsts, ka ik gadus sešos miljonos mājsaimniecību fiksēts tiešsaistes pirātisms.

Kā norāda Business Software Alliance (BSA) izpilddirektore Latvijā Sanita Meijere, Latvijā šādas likumdošanas normas pat likumprojekta līmenī nebūs vēl vismaz pāris gadu. «Mēs piedāvājām šādu risinājumu Latvijas likumdevējiem, taču viņi norādīja, ka sabiedrība vēl nav gatava šādam solim. Sanāk, ka arī valsts netieši atbalsta pirātismu.»

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.