Jaunākais izdevums

Latvijas Banka sākusi publicēt jaunu statistikas veidu - nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā - katru trešdienu plkst.11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija - iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm, tirgotāja kategorija, tirgotāja valsts, maksājuma uzsākšanas veids - klātienē vai attālināti.

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas kredītiestādes izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.

Jaunie dati tiks izmantoti maksājumu bilances statistikas sagatavošanā braucienu un e-komercijas novērtēšanai, kā arī maksājumu statistikas, nacionālo kontu un iekšzemes kopprodukta statistikas sagatavošanā.

Vienlaikus tie palīdzēšot gan Latvijas Bankas ekonomistiem, gan ikvienam citam interesentam pilnvērtīgāk un operatīvāk analizēt norises Latvijas tautsaimniecībā, jo tie sniedz detalizētu ieskatu iedzīvotāju tēriņu paradumos. Latvijas Bankas ekonomistu novērtējums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju patēriņu dažādās tirdzniecības vietās tiks publicēts nākamnedēļ.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka maksājumu karšu datos ir apvienotas tradicionālās statistikas (uzticamība, analīzes plašums) un reāllaika datu (operativitāte, zibenīga informācija par aktuālajām norisēm ekonomikā un tās subjektu uzvedību) labākās īpašības un priekšrocības. Viņaprāt, šie dati noderēs ne tikai Latvijas Bankas pētniekiem, bet arī citām institūcijām, tāpēc nodrošināta to brīva pieejamība ikvienam interesantam.

Latvijas Banka pilda vairākus uzdevumus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecības un finanšu sistēmas funkcionēšanai, un viens no būtiskākajiem ir statistisko datu vākšana, glabāšana un apstrādāšana, kā arī statistiskās informācijas izstrāde, apkopošana, analīze un izplatīšana saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", norāda bankā.

Latvijas Banka apkopo monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku un maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī iesaistās statistisko datu apkopošanā Eiropas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls" pirmās kārtas būvniecība, kurā kopumā plānots ieguldīt 76,8 miljonus eiro.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V" šo iecerējis kā centrālo biznesa kvartālu pilsētā uzņēmējdarbībai un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai.

Attīstītāja pārstāvji Aivaras Abromavičius un Giedrius Bernotas kapsulā ieguldīja vēstījumu tās atradējam. "Projekts atrodas uzņēmējdarbībai stratēģiski pievilcīgā vietā - piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no starptautiskās lidostas "Rīga" un pastaigas attālumā no vecpilsētas. Šīs vietas potenciāls, vēsture, augstskolu tuvums veido virkni priekšrocību, kas iedvesmo radīt ilgtspējīgu un atbalstošu kvartālu biznesam un kultūrai ar augstiem kvalitātes un energoefektivitātes standartiem, kā arī augstvērtīgām atpūtas iespējām," komentē A.Abromavičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons

Armanda Vilciņa, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Komentāri

Pievienot komentāru