Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai, žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

Ģenerālprokurore piebilda, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kur pašlaik slēpjas bijušais "Snoras" ģenerāldirektors Raimonds Baranausks, kuram arī Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods.

Antonovs aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdevusi 9. decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-septembri, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos deviņos mēnešos bija 17.7 miljoni eiro, Grupas peļņa sasniedza 29.3 miljonus eiro.

Bankas aktīvi 30.09.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 956 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 358 miljoni eiro.

Rietumu Banka izteikti fokusējas uz Latvijas un Baltijas biznesa kreditēšanu, atbalstot klientus dažādās nozarēs. Kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms uz 2025. gada 30. septembrī bija 686 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas piešķirtajiem finanšu resursiem tiek realizēti daudzi vērienīgi projekti komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Trešajā ceturksnī banka ir paziņojusi par papildu 11,4 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Riga Retail Park – tirdzniecības centra “Sāga” attīstībai Rīgā. Tas ir jau otrais aizdevums šī vērienīga projekta realizācijai – iepriekš Rietumu Banka tam bija piešķīrusi kredītu 48 miljonu eiro apmērā.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” piesaistījis teju 85 miljonus eiro starptautiska finansējuma.

Ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SEB aizdevumiem uzņēmums Latvijā izbūvē četrus saules parkus ar kopējo jaudu 329 megavati (MW), kas spēs nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību gadā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas attīstības soļiem Latvijā un tas sekmēs gan Baltijas reģiona pāreju uz tīru enerģiju, gan stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Finansējuma pakete ietver 35,2 miljonus eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Investīciju bankas (EIB), 35,2 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un 14,4 miljonus eiro no SEB bankas.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

AS INDEXO Banka Latvijas banku tirgū ievieš konceptuāli jaunu pieeju, kas paredz, ka par bankas pamata pakalpojumiem klientiem, kuri saņem ienākumus INDEXO Bankā, nav jāmaksā.

Šiem klientiem bankas plāns “Zelts” pieejams bez ikmēneša maksas. Plāns ietver neierobežotu skaitu bezmaksas pārskaitījumus eirozonā, uzreiz lietojamu virtuālo maksājumu karti, piekļuvi ienesīgiem un ērti lietojamiem uzkrājumu rīkiem un 365 dienu lielo pirkumu apdrošināšanu. INDEXO Bankas plāns “Zelts”, kā arī bankas mobilā aplikācija, nosedz visas iedzīvotāju ierastās ikdienas finanšu vajadzības.

Lai nemaksātu par ikdienas bankas pakalpojumiem, klientiem INDEXO Bankā ir jāpieslēdz plāns “Zelts” un jāsaņem regulāri ienākumi, piemēram, alga, stipendija, pensija vai citi regulāri ieskaitījumi.

“Šī ir vēl nebijusi pieeja Latvijas banku tirgū. Mēs uzskatām, ka lojāliem klientiem ikdienas bankas pakalpojumiem jābūt bez maksas. INDEXO mērķis vienmēr ir bijis izaicināt Latvijas finanšu tirgū iesīkstējušās tradīcijas un padarīt finanšu vidi pieejamāku un izdevīgāku iedzīvotājiem, un šis bezmaksas piedāvājums ir nozīmīgs solis ceļā uz to,” saka Valdis Siksnis, INDEXO Banka valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO grupas dibinātājiem.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) par "Labāko sudraba monētu" pasaulē atzīta 2024. gadā Latvijas Bankas izlaistā kolekcijas monēta "Kāposts".

Monēta "Kāposts" iepriekš sabiedrības aptaujā atzīta arī par "Latvijas gada monētu 2024". Šo monētu radījis mākslinieks, tēlnieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.

Šogad Coin of the Year finālā starp 10 labākajām 2024. gadā emitētajām monētām dažādās kategorijās iekļuva divas Latvijas Bankas izlaistās monētas. Viena no 10 labākajām monētām kategorijā "Mākslinieciskākā monēta" bija "Enerģijas monēta". Kopumā konkursā tika pieteikts aptuveni 550 monētu, bet finālā iekļuva 100 monētu no 38 valstīm.

Šī balva pielīdzināma "Oskara" nominācijām kinoindustrijā, un Latvijas monētas šajā konkursā guvušas nozīmīgus panākumus arī iepriekš. 2010. gadā "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu", savukārt "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.

Saskaņā ar publicēto pārskatu par 2025. gada janvāri-jūniju, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bija 5.9 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 30.06.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 980 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 349 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā tika realizēti daudzi nozīmīgi projekti, turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumus un piešķirt finansējumu to izaugsmei. Banka ir paziņojusi par vairākiem liela mēroga kreditēšanas darījumiem inovatīvās ražošanas, zaļās enerģētikas, komerciālā un dzīvojama nekustama īpašuma jomā.

Tajā skaitā Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un ražos alternatīvo olbaltumvielu produkciju ar nozīmīgu eksporta potenciālu.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Polijas centrālās bankas vadītājs Adams Glapiņskis ceturtdien paziņoja, ka vēlas, lai institūcija iegādātos papildu 150 tonnas zelta nacionālās drošības nolūkiem un lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti.

"Es plānoju vērsties pie Polijas centrālās bankas vadības ar mērķi palielināt bankas rezerves līdz 700 tonnām zelta," norādīja Glapiņskis.

Polijas zelta rezerves šobrīd veido 550 tonnas.

Glapiņskis gan neminēja periodu, kādā paredzēts palielināt zelta rezervju apjomu.

Viņš lēš, ka centrālās bankas rīcībā esošā zelta vērtība pašlaik ir aptuveni 76,5 miljardi ASV dolāru, kas atbilst gandrīz 30% no bankas kopējām rezervēm.

"Kā jūs zināt, šie ir ārkārtīgi saspringti laiki. Mums ir īpaša situācija un ģeogrāfiskais novietojums. Mums ir sava valūta, zlots. Tāpēc Polijai ir īpaši svarīgi, lai mūsu rezervēs būtu ievērojami zelta krājumi", sacīja Glapiņskis.