Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Tas tiek realizēts sadarbojoties ar vairākiem partneriem. Mēs, RTU, veicam modificētā bitumena receptes izstrādi, kur par bitumena modifikatoru tiek izmantota automašīnu riepu pārstrādes rezultātā iegūtās gumijas granulas. Savukārt pēc tam SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE””, izmantojot šo recepti ražos asfaltbetonu un veiks ceļa ieklāšanu. Kopš pagājušā gada RTU veiktie pētījumi jau ir devuši rezultātu un varu teikt, ka tie rāda, ka no riepu gumijas radītām granulām modificēts bitumens kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgs ar patreiz izmantoto modifikatoru SBS (stirols-butadiēns-stirols). Kas liecina, ka asfalta ražošanā izmantotā bitumena modificēšana ar gumiju potenciāls risinājums Latvijas ceļu problēmai, ņemot vērā, ka gumija ir ļoti elastīgs un ceļu būvei labi piemērots materiāls/modifikators.

Turklāt cenu atšķirība starp SBS modifikatoru un gumijas granulām ir ievērojama – ja SBS modifikators tonnā maksā ap 4000 eiro, tad gumijas granulas izmaksātu 10 – 15 reizes mazāk. Ceļu būvē asfaltbetonam jeb tajā izmantotā bitumena kvalitāte ir noteicošais faktors, ja runājam par to, cik ilgi kalpos ceļa segums. Riepu pārstrāde un izmantošana asfaltbetonā ir izplatīta visā pasaulē, taču pirmie, pagājušā gadsimta 50-tajos gados, to izmantoja amerikāņi.

Pamatā ir divas klasiskas pielietošanas metodes: dry jeb sausā metode un wet jeb slapjā metode. RTU zinātnieki izmanto pēdējo, kad gumija tiek pārstrādāta un ar to uzlabo ceļu būves materiālu - bitumena un asfaltbetona - īpašības. Uzsvars gan šajā gadījumā tiek likts uz bitumenu, kas ļoti lielā mērā ietekmē asfaltbetona kvalitāti. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka ar bitumena īpašību uzlabošanu ar gumijas granulām veic jau gandrīz 70 gadus, joprojām šī tehnoloģija ir aktuāla un notiek tās attīstība, jo laika gaitā uzlabojas riepu gumijas pārstrādes metodes, kļūst attīstītākas modificēta bitumena un asfaltbetona ražotnes, padarot šo materiālu arvien pievilcīgāku bitumena modificēšanai.

Jāņem vērā, ka bitumens, kura īpašības nosaka arī asfaltbetona ekspluatācijas īpašības, ir jāmodificē, lai tas atbilstu ekspluatācijas vajadzībām un temperatūrām. Piemēram, tas var nebūt pietiekami plaisu izturīgs pie zemām temperatūrām vai tam nav pietiekamas risu veidošanās noturība pie augstas gaisa temperatūras. Tāpēc ir būtiskas ceļu būves izejmateriālu ekspluatācijas īpašības.

Lai asfaltbetons būtu ilgmūžīgs, tam jāsaglabā elastība zemās un augstās ekspluatācijas temperatūrās, t.i. spēt atgriezties sākotnējā formā (stāvoklī) pēc transporta slodzes radītām deformācijām. Nemodificētām bitumenam ir ļoti zema spēja atgriezties sākotnējā stāvoklī. Varam pat teikt, ka mūsu apstākļos nemodificētā veidā bitumens kļūst arvien nepiemērotāks, jo tā ražošanas laikā no materiāla tiek izsūktas visas vērtīgās īpašības.

Naftas pārstrādes rūpnīcās, kuru metodes kļūst arvien pilnveidotākas, no naftas izsūc visas vieglās frakcijas ražojot degvielu, bet bitumenam, kā naftas pārstrādes atlikumam, tās neatstāj. Taču tieši šīs vieglās frakcijas ir atbildīgas par salizturību un plaisu noturību. Tāpēc bitumens, izmantojot to ceļo būvē, ir jāuzlabo. Visā pasaulē zinātnieki meklē risinājumus, kā uzlabot bitumena īpašības (modifikatori, antioksidanti, plastifikatori, alternatīvās saistvielas). Pievienojot bitumenam gumiju, tas iegūs elastību, kas palīdz saglabāt ceļu kvalitāti ilglaicīgi, uzlabojot elastību augstās un zemās ekspluatācijas temperatūras, kā arī ceļi ir klusāki, salīdzinājumā ar asfaltbetona segumiem ar tradicionāliem materiāliem.

Pamatā, ar gumiju modificētu ceļu mēs varam saukt arī par “dzīvo ceļu”, jo tas pēc atslogošanas spēj atgriezties sākotnējā stāvoklī. Diemžēl Latvijā līdz šim gumija, kā modifikators netika izmantota vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem - materiāla pieejamība. Ja mēs runājam par nolietotajām riepām, tad šim produktam arī ir jābūt piemērotam pievienošanai bitumenam, kas nozīmē, ka materiāls ir jāattīra. Pašlaik Latvijā jau ir rūpnīcas, kuras var nodrošināt bitumena vajadzībām piemērotu pārstrādātu riepu gumiju, taču pilnveidošanās process tām ir jāturpina.

Lai gumija būtu derīga pārstrādei un izmantošanai bitumenā, no riepām ir jānoņem viss liekais un tad tā jāsasmalcina. Ir būtiski, lai pārstrādātā gumija būtu viendabīga, tīra un pietiekami smalki sasmalcināta. Neapšaubāmi, bitumena modificēšanai paredzētajai gumijai ir jābūt konkurētspējīgai ar tirgū jau pieejamajiem materiāliem, kā arī pašiem ceļu būvētājiem ir jābūt motivētiem mainīties un izmantot jaunu pieeju – ar gumiju modificētu bitumenu.

Tirgū, laikam, visplašāk atzītais modifikators ir SBS. To labi apguvuši un ražošanā izmanto arī Latvijas ceļu būvētāji. Tieši tāpēc ir grūti pārliecināt ceļu būvētājus Latvijā kaut ko mainīt. Strādājot pie projekta, un vēl pirms tam, mēs cieši sadarbojamies ar asfalta ražotājiem un zinām, ka viņiem ir bijusi negatīva pieredze, izmantojot gumiju, jo aizsērējas iekārtas. Tāpēc ir nepieciešama izpēte un jāizmēģina jaunas tehnoloģijas.

Lai to realizētu, vajadzīgi valsts atbalstīti projekti, lai zinātnieki, ceļu administrācija un ražotājs kopā varētu strādāt pie tehnoloģijas attīstīšanas un pilnveidošanas. Tas ražotājiem sniegtu papildu motivāciju, lai šādu tehnoloģiju varētu radīt un izmēģināt.

Tāpat nākotnē ar vien lielāks uzsvars tiks likts uz zaļo domāšanu. 2019. gada beigās ES pieņēma “Zaļā kursa” stratēģiju, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzes emisijas un līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimata neitrālu. Klimata neitralitāte nozīme, ka oglekļa izmešiem jābūt tikai tik lieliem, cik atmosfēra spēj absorbēt jeb neitralizēt. Tāpēc iepirkumos ar vien lielāks uzsvars tiks liekts uz zaļajiem risinājumiem, kas industrijai liks meklēt dažādas ilgtspējīgas tehnoloģijas.

Šajā projektā ceļu industrijai tiks piedāvāts zaļais risinājums, kurš ļauj ne tikai utilizēt jeb apglabāt vai noslēpt atkritumu- nolietotās riepas, bet pārstrādājot to, efektīvi izmantot bitumena un līdz ar to ceļa seguma īpašību uzlabošanai.

Gumijas, kā piedevas bitumenam izmantošana, ir ilgtspējīgs risinājums. Latvijā šobrīd ir milzīgi krājumi ar nepārstrādātām riepām, kuras būtu iespējams izmantot daudz lietderīgāk, nekā izmetot mežā vai sadedzinot. Tas varētu būt neaizstājams materiāls, lai mēs varētu būvēt kvalitatīvākus un lētākus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien piešķīra papildu līdzekļus 100 miljonu eiro apmērā ceļu atjaunošanai 2021. gadā, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums dos iespēju nākamgad sakārtot vairāk nekā 60 valsts ceļu objektu, tas ir, ap 500 kilometriem valsts autoceļu visos Latvijas reģionos.

No piešķirtajiem līdzekļiem 27 miljoni paredzēti autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tas dos iespēju atjaunot 17 vietējo un reģionālo ceļu posmus visos Latvijas reģionos.

Gatavojas iepirkumam par autoceļu atjaunošanu 100 miljonu eiro vērtībā 

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par...

Satiksmes ministra virzītā iniciatīva guva atbalstu finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ceļu saimniecībai paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

“Investīcijas ceļu infrastruktūrā gan nodrošina pasūtījumus vietējai būvniecības nozarei, gan arī pozitīvi ietekmē autoceļu lietotājus un stimulē ekonomikas attīstību kopumā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Būvdarbu sezona Latvijā ir īsa, tāpēc savlaicīgi pieņemts lēmums par finansējumu ceļu būvniecībai ļaus labāk sagatavoties jaunajai sezonai un efektīvi ieguldīt investīcijas, vienlaikus uzlabojot Latvijas ceļus un sildot ekonomiku.”

Ceļu posmu remonti plānoti uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem – galvenais kritērijs posmu atlasē ir autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Detalizētu finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem būs iespējams veikt tad, kad noslēgsies iepirkumi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apjomā.

Papildus saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus palielināt īstenojamo projektu skaitu un sakārtoto autoceļu kopgarumu. Līdz ar to ceļu nozares un saistīto nozaru uzņēmumi, tai skaitā ģeoloģiskās izpētes, projektēšanas, izmitināšanas, ēdināšanas un citi varēs nodrošināt ar darbu vairāk strādājošo.

2020. gadā kopējais finansējuma apjoms Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un sakārtošanas darbiem bija 307 miljoni eiro. Šogad Latvijas valsts ceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu, tai skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” no ceļu būves un uzturēšanas uzņēmuma Polijā šajā pavasarī ir iegādājusies jaunu augstražīgu ceļu virsmas remonta mašīnu “Strassmayr R 7500 Trailer Vario”.

Šī ir lieljaudas mašīna ar datora vadības sistēmu ceļu virsmu remontu veikšanai, izmantojot emulsijas un grants tehnoloģiju. Operatora panelis ļauj aktivizēt un deaktivizēt visas mašīnas sekcijas pa vienai vai visas kopā. Mašīna spēj veikt līdz pat 4 metru platas ceļa virsmas remontu, turklāt darba virsmas platums ir hidrauliski regulējams.

“Pirms katras jaunās ceļu būves sezonas cenšamies modernizēt savu tehniku. Šogad izdarīts vēl viens nozīmīgs pirkums, un jaunā iekārta ne tikai atvieglos operatora un būvnieku darbu, bet arī būtiski paaugstinās darba ražīgumu un kvalitāti,” prognozē “Igates” izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Virsmas remonta iekartu “Igate” iegādājās kopā ar “Strassmayr T1000” cisternu, kas nodrošina garāku virsmas apstrādes ciklu bez apstāšanās uzpildēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma cietusi no hakeru uzbrukuma un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot darbību, paziņojis sistēmas operators "Colonial Pipeline Company".

Šis uzbrukums noticis pirms trīs dienām.

Uzņēmums benzīnu un aviācijas degvielu no Teksasas līča piekrastes pa 8850 kilometru garu cauruļvadu piegādā Austrumkrastam, apkalpojot 50 miljonus klientu.

"Colonial Pipeline" norāda, ka to skāris hakeru uzbrukums, kurā bloķētas datoru sistēmas, hakeriem pieprasot izpirkuma maksu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu veicis grupējums "Darkside".

"Mēs izmeklēšanā turpinām strādāt ar kompāniju un mūsu valdības partneriem," teikts FIB paziņojumā.

"Colonial Pipeline" ir ASV lielākais cauruļvadu operators, kas parasti dienā transportē 2,5 miljonus barelu benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu pārstrādātu naftas produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolektīvo iesniegumus "Par ceļiem bez bedrēm", kas paredz mainīt ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, tālāk skatīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, šodien lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Šodien komisijas sēdes dienaskārtībā bija kolektīvais iesniegums "Par ceļiem bez bedrēm", kas sākotnēji iniciēts portālā "Mana balss" jau 2015.gadā. Iniciatīva paredz degvielas cenai pievienotos nodokļus novirzīt ceļu remontiem.

Tomēr uz komisijas sēdi nebija ieradies ne iniciatīvas pārstāvis Kristaps Žodziņš, ne kompetentie Finanšu ministrijas pārstāvji, kā rezultātā deputāti nevarēja uzklausīt šīs ieceres motivāciju un ietekmi, ja visa degvielas iekasētā nodeva tiktu novirzīta ceļu remontiem.

Tā kā par šo iniciatīvu atbildīga noteikta arī Budžeta komisija, deputāti vienbalsīgi lēma, ka tai arī jāskata šo jautājumu, uzsverot, ka iniciatīva ir vairāk tās kompetencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA "Latvijas valsts ceļi" tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, informē Satiksmes ministrija.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

"Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai," skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.

Ātrgaitas autoceļa izbūvi paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. “Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru