Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.
Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.
Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.
Tomēr mums joprojām daļa enerģijas ir jāimportē, īpaši ziemās. Latvija ir arī vienotā energotīklā ar kaimiņvalstīm, kurām pašām jāpalielina sava elektroenerģijas bāzes jauda. Globāli satricinājumi, piemēram, karadarbība Tuvajos Austrumos, turpinās atstāt ietekmi uz Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu rēķiniem. Jāapzinās, ka dabasgāzei kā resursam vēl kādu laiku saglabāsies nozīmīga loma stabilas bāzes jaudas nodrošināšanā. Tā ir realitāte.
Tāpēc viena no galvenajām valsts prioritātēm šobrīd ir strauja energoneatkarības veicināšana, kas ir daļa no kopējās un visaptverošās drošības. Ko mēs varam darīt paši, lai sasniegtu šo mērķi?
1. Attīstīt ekonomiski pamatojamu atjaunojamo energoresursu jaudu - jo mazāk importēsim, jo vairāk samazināsim atkarību no fosiliem resursiem, kas ietekmē elektroenerģijas cenas.
2. Palielināt enerģijas uzglabāšanas kapacitāti - tās var būt gan baterijas, gan jaunas inovatīvas tehnoloģijas enerģijas uzglabāšanai.
3. Turpināt koordinēti ar reģiona sabiedrotajiem ieguldīt mūsu pašu pārvades un sadales tīklos, pārrobežu starpsavienojumos.
4. Pieņemt izsvērtus un ekonomiski pamatotus lēmumus par kodolenerģijas vietu Latvijas enerģētikas portfelī. Valdība jau ir uzdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai izpētīt kodolenerģijas attīstības iespējas Latvijā, ciešā koordinācijā ar Igauniju.
5. Nepieciešams saprotams un paredzams ES regulējums – ar skaidriem un sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem uzņēmējiem, lai varētu ieguldīt enerģijas ražošanā tepat Latvijā. Viens no elementiem, kas to zināmā mērā nodrošina ir samērīgi un paredzami CO2 kvotu maksājumi, kas tiek atgriezti atpakaļ valsts ekonomikā kā investīcijas enerģijas ražošanā un energoefektivitātē. Piemēram, līdz šim Latvija to izmantoja ēku siltināšanai, publisko ēku renovēšanai, apkures sistēmu modernizācijai, saules paneļu, siltumsūkņu, elektroauto un to uzlādes infrastruktūras izveidei.
6. Netērēt to enerģiju, ko var saprātīgi ietaupīt. Piemēram, panākt, lai ikvienam ir pieejama augsta līmeņa energoefektīva ēku renovācija.
Šobrīd lielākā problēma Latvijā ir augstās degvielas cenas, jo šajā jomā esam pilnībā atkarīgi no importa, turklāt – jo lielāka neskaidrība galvenajos eksportētāju reģionos, jo neparedzamāka kļūst situācija ar degvielas cenām Latvijā un Eiropā. Pirmais solis cenu stabilizācijai jau ir sperts – ir samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Arī nākamajiem lēmumiem jābūt mērķētiem, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem un neizraisītu nevēlamus blakusefektus, tostarp inflāciju.
Migrācija un ES ārējā robeža
Notikumi Tuvajos Austrumos var tieši ietekmēt Eiropu arī migrācijas jomā. Tāpēc pagājušās nedēļas Eiropadomē vienojāmies, ka vēl viens 2015. gads un “atvērto durvju politika” nav pieļaujama. Tikpat nepieļaujams ir naivums pret režīmiem, kas cilvēkus izmanto kā instrumentu savās hibrīddarbībās pret Eiropu.
Latvija jau kopš 2021. gada saskaras ar situāciju, kad Baltkrievijas režīms organizē migrantu plūsmas uz Latvijas robežām, lai radītu politisku spiedienu. Esam stiprinājuši robežas fizisko drošību, pabeiguši žoga izbūvi, stiprinājuši dienestus (finansiāli un ar aprīkojumu), pilnveidojuši juridisko rāmi un dalījušies pieredzē ar citām reģiona valstīm. Notiekošais uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir visas Eiropas drošības jautājums. Par Austrumu robežas reģionu drošības nozīmīgu Eiropas valstu un institūciju pārstāvjiem veidojas arvien skaidrāka izpratne To pierāda arī Eiropas Komisijas februārī pieņemtā komunikācija par Austrumu pierobežas reģioniem.
Ja uz Latvijas robežas tiek īstenots organizēts spiediens, tad citām Eiropas valstīm ir grūtības izraidīt cilvēkus, kuri uzturas valstī nelikumīgi vai ir izdarījuši smagus noziegumus. Atsevišķos gadījumos Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretācija ir ierobežojusi valstu iespējas pilnvērtīgi īstenot savus pienākumus un sabiedrības gaidas par drošību. Tāpēc Latvija kopā ar citām valstīm turpina atklātu diskusiju par to, vai migrācijas un drošības jautājumos nav izjaukts nepieciešamais līdzsvars. Jā, normas ir svarīgas, bet tās nevar būt pārākas par Eiropas iedzīvotāju drošības interesēm.
Latvija ievēro savas saistības starptautisko konvenciju un ES tiesību noteiktās saistības. Mūsu mērķis nav atteikties no patvēruma un cilvēktiesību standartiem, bet nepieļaut to cinisku izmantošanu pret mums pašiem. Tāpēc jau 2025. gada maijā kopā ar astoņu citu Eiropas valstu līderiem parakstīju iniciatīvu, lai sāktu atklātu diskusiju par migrācijas radītajām sekām un starptautisko konvenciju piemērotību mūsdienu izaicinājumiem.
Mana pozīcija ir skaidra. Eiropai ir jābūt taisnīgai un reizē spējīgai sevi aizsargāt. Mēs nevaram pieļaut, ka migrācija tiek izmantota kā instruments pret Eiropas valstīm, un nevaram atkārtot pagātnes kļūdas. Latvija arī turpmāk iestāsies par risinājumiem un tādu ES un starptautisko regulējumu, kas vienlaikus sargā mūsu vērtības un mūsu cilvēku drošību.
Atbalsts Ukrainai
Latvija konsekventi iestājas par paredzamu finansiālu atbalstu Ukrainai. 2025. gada decembra Eiropadomē visi 27 ES līderi, tostarp Ungārija, vienojās par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainas akūto finanšu un militāro vajadzību nodrošināšanai. Aizdevums nebija Latvijas primārā opcija – mēs iestājāmies par Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Tomēr dalībvalstu vairākumam tas nebija pieņemams. Smagās diskusijās tika rasts kompromiss par 90 miljardu aizdevumu – juridiski korekts risinājums, lai valstis, kas nevēlas, to varētu nedarīt, neapturot kopējo atbalstu.
Pēc šī politiskā uzstādījuma bija nepieciešams vienprātīgs juridisks lēmums. Pret to šobrīd iestājas Orbāns, lai gan iepriekš tam bija politiski piekritis. Tas nav pieņemami! Turklāt Ungārija neslēpj, kāpēc atbalsts Ukrainai tiek bloķēts – vēlas, lai Ukraina atjauno bojāto naftas cauruļvadu “Družba”, pa kuru tiek piegādāta Krievijas nafta. To pašu cauruļvadu, kuru Ukrainas teritorijā vairākkārtīgi saspridzināja Krievija. Lai gan citas dalībvalstis ir gatavas piedāvāt alternatīvu infrastruktūru un kapacitāti piegādēm Ungārijai un Slovākijai, Ungārijas valdība no tā atsakās. Tā vietā tiek uzturēta vēlme pēc lētas Krievijas naftas.
Latvijai nav pieņemami, ka šāda šantāža kļūst par normu – ES ir jāpilda savas apņemšanās un jānodrošina Ukrainai nepieciešamais finansējums.
