Latvijas ekonomikai šogad visdrīzāk būs zemākā izaugsme kopš krīzes 

Patlaban pieejamie makroekonomiskie rādītāji diemžēl ir apstiprinājuši iepriekš paustās bažas – Latvijas tautsaimniecība atdziest. 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Žanete Hāka, 2016. gada 09. septembris plkst. 14:18

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc ļoti vārgā 2016. gada 1. ceturkšņa bija cerības, ka 2. ceturksnī, atjaunojoties ES fondu pieejamībai un tādējādi atsākoties būvniecībai un investīcijām, arī tautsaimniecība kopumā spēs uzrādīt spēcīgu izaugsmi. Lai arī IKP 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni izaugsme bija lielāka, diemžēl kopumā – būvniecības nozares sniegums saglabājās vājš, turklāt situāciju pasliktināja arī sliktie rezultāti atsevišķās pakalpojumu nozarēs.

Kā pozitīva ziņa jāizceļ apstrādes rūpniecības ļoti labais sniegums šā gada 2. ceturksnī – tas ir ļāvis kāpināt eksporta apjomus par spīti apstāklim, ka ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsme ir vāja un nākotnes perspektīvas joprojām tiek pārskatītas lejupvērstā virzienā. Tāpat labu sniegumu uzrādījušas retāk pieminētas un mazākas, bet tādēļ ne mazāk nozīmīgas nozares – informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas jeb tūrisma nozares. Jāizceļ ļoti labs vairumtirdzniecības sniegums, kas, visticamāk, saistīts ne tik daudz ar iekšzemes, cik ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpumu.

Ņemot vērā vājos IKP datus par 2016. gada 1. pusgadu, Latvijas Banka samazina IKP prognozi 2016. gadam pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem līdz 1.4%. Savukārt 2017. gadā ekonomika varētu augt par 3.0%, ko noteiks ES fondu finansēto investīciju projektu – gan būvniecības, gan citu – aktivitātes kāpums.

Eirozonas reālais IKP 2. ceturksnī pieauga par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tā rezultātā šī gada 2. ceturksnī IKP bija par 1,6% augstāks nekā pirms gada. Izaugsmi turpināja noteikt iekšzemes pieprasījums, kuru turpināja stimulēt Eirosistēmas monetārā politika, kā arī joprojām salīdzinoši zemās naftas cenas.

Eirozonas inflācija jūlijā un augustā sasniedza 0.2%. Šo inflācijas pieaugumu noteica enerģijas cenu negatīvās ietekmes pakāpeniska mazināšanās, turklāt salīdzinoši straujāk pieaugušas arī pārtikas cenas.

Vakar, 8. septembrī, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. ECB ekspertu vērtējumā, šogad eiro zonas IKP augs par 1.7%. Attiecīgi, 2017.  un 2018. gadā eiro zonas IKP varētu kāpt par 1.6%. Izaugsmi turpinās noteikt iekšzemes pieprasījuma kāpums, tomēr to kavēs vājais ārējais pieprasījums, ko rada lēnāka globālās ekonomikas atkopšanās. Lielbritānijas lēmums pamest Eiropas Savienību uzņēmēju noskaņojumu eiro zonā pagaidām nav būtiski ietekmējis.

Izaugsmes kāpumu eiro zonā, protams, veicinās stimulējošā Eirosistēmas monetārā politika, kuras ietekmē finansēšanas nosacījumi kļūst aizvien labvēlīgāki, joprojām salīdzinoši zemās naftas cenas, nodarbinātības kāpums, kā arī lēna, bet arvien pieaugoša kreditēšanas attīstība.

Saskaņā ar septembra prognozēm vidējā inflācija eirozonā šogad būs 0.2%, attiecīgi - 2017. gadā inflācija varētu būt 1.2%, bet 2018. gadā 1.6%. Gaidāms, ka inflācijas kāpumu iegrožos gan ekonomiskās aktivitātes joprojām salīdzinoši lēnā attīstība, gan arī energoresursu cenu mērena izaugsme. Tomēr enerģijas cenu krituma ietekmei samazinoties un ekonomikas aktivitātei turpinot augt, inflācijas līmenis pamazām turpinās pieaugt.

Pievēršoties Eirosistēmas īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem, jāatgādina, ka ECB Padome vairākās kārtās ir pieņēmusi lēmumus, lai stimulētu ekonomikas attīstību un sekmētu inflācijas mērķa sasniegšanu, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. Tostarp līdz rekordzemām samazinātas procentu likmes ar mērķi samazināt īstermiņa aizņēmumu likmes eiro zonas starpbanku tirgū, kā arī īstenoti papildu pasākumi, lai stimulētu kredītu piešķiršanu.

Septembrī notiks otrā mērķētu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (TLTRO II) izsole, kurā ir iespēja piedalīties arī Latvijas kredītiestādēm. Tās ietvaros Latvijas kredītiestādes varēs aizņemties finanšu līdzekļus par procentu likmi, kas var sasniegt noguldījumu iespējas likmi; šobrīd tā ir mīnus 0.4%, tātad negatīva. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju Latvijas komercbankas ir izrādījušas interesi piedalīties TLTRO 2. kārtas izsolē. TLTRO 2. kārtas pirmajā izsolē jau piedalījās 3 Latvijas komercbankas, aizņemoties 230 miljonus eiro. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 21. septembris plkst. 14:53

Visi faktori un valsts šībrīža virzība liecina, ka esam gatavi ekonomikas izrāvienam,...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2016. gada 09. septembris plkst. 12:25

Ja ierakstīšanai komercreģistrā tiks pieteikts fiktīvs uzņēmējs, Uzņēmumu reģistrs...

2016. gada 09. septembris plkst. 10:22

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta...

2016. gada 09. septembris plkst. 9:35

Nekustamā īpašuma darījumos Latvijā valsts nodevu ir plānots piesaistīt tikai kadastrālajai...

2016. gada 09. septembris plkst. 8:59

Eiropas monetārās politikas noteicēji nepasniedz finanšu tirgiem dāvanu papildu kvantitatīvās...

2016. gada 09. septembris plkst. 8:31

Skaidras naudas izskaušana no darījumiem turpināsies, tomēr pāreju uz 100% bezskaidras naudas...

2016. gada 09. septembris plkst. 8:19

Skaidras naudas izskaušanas cīņa notiks uz privātuma rēķina, solot lielāku drošību...

2016. gada 08. septembris plkst. 17:35

Nodokļu politikā jāveic izmaiņas, lai ierobežotu ēnu ekonomikas īpatsvaru sabiedriskās ēdināšanas...

2016. gada 08. septembris plkst. 15:20

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma, ka galveno refinansēšanas...

2016. gada 08. septembris plkst. 13:52

Tehnoloģiju uzņēmums Apple ar šonedēļ publicētajiem jaunumiem kārtējo reizi apstiprināja...

2016. gada 08. septembris plkst. 11:19

Drīz visiem var nākties nēsāt emocijas mērošas aproces...