Jaunākais izdevums

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Līgums starp Rēzeknes domi un "Latvijas energoceltnieku" noslēgts 2018.gada 4.decembrī. Sākotnējais līguma izpildes termiņš bija noteikts 12 mēneši, taču, atkailinot ēkas karkasu no apmetuma un apdarēm, tika konstatēta virkne problēmu, kas bija saistītas ar ēkas būvkonstrukcijām, tāpēc paralēli tika izstrādātas nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Pēc visu nepieciešamo būvprojektu izmaiņu saņemšanas, papildu būvdarbu izpildei nepieciešamo termiņa pagarinājumu noteica neatkarīgi būveksperti SIA "CMB". Pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, Rēzeknes dome un "Latvijas energoceltnieks" noslēdza vienošanos par būvdarbu izpildes termiņa pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, saskaņā ar kuriem "Latvijas energoceltnieks" bija pienākums pabeigt visus darbus līdz 2020.gada 15.maijam.

Domē apgalvoja, ka "Latvijas energoceltnieks" nepabeidza būvdarbus šajā termiņā. 2020.gada maijā un jūnijā, un vairākkārt veicot ēkas apsekošanu, tika konstatēti nepabeigti un arī nekvalitatīvi veikti būvdarbi. Tika konstatēti rupji pārkāpumi būvdarbu izpilddokumentācijas noformēšanā ar nolūku slēpt būvdarbu veikšanu pēc nolīgtā termiņa, saistībā ar ko Rēzeknes dome pat vērsās Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) un Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā ar iesniegumiem par "Latvijas energoceltnieka" atbildīgo būvspeciālistu profesionālās darbības un atbildības izvērtēšanu.

Tikai augustā vidū pašvaldība varēja sākt ēkas nodošanas ekspluatācijā procedūru un BVKB akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika saņemts 28.augustā.

Orlovs arī norādīja, ka pašvaldība nav tiesīga un nevar uzņemties atbildību par "Latvijas energoceltnieka" finanšu saistību neizpildi pret apakšuzņēmējiem.

Jau ziņots, ka, atzīmējot Starptautisko skolotāju dienu, atklāta Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas atjaunotā ēka, un atjaunošanas darbu izmaksas sasniedza 2 964 170 eiro.

Remontdarbu gaitā realizēta fasāžu un pamatu, jumta un grīdas pārsegumu siltināšana, logu nomaiņa, ventilācijas sistēmas un tās elementu izbūve un rekonstrukcija, apkures sistēmas un tās elementu izbūve un rekonstrukcija. Tāpat uz jauniem LED gaismekļiem nomainīti apgaismojuma sistēmas elementi.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Latvijas Energoceltnieks", būvuzraudzību nodrošināja SIA "BaltLine Globe", autoruzraudzību - SIA "Arhitektu birojs Krasts".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes domes piemērotais līgumsods 780 654 eiro apmērā par termiņu kavēšanu Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvniecībā ir nepamatots, jo projekta realizēšanas laikā bija nepieciešams veikt tieši domes pasūtītus papildu darbus, savukārt objekta kopējā būvniecība ieilga tādēļ, ka tās laikā dome lauza līgumu ar pašas pielīgto projektētāju, situāciju komentē SIA SIA "Latvijas Energoceltnieks".

Jau ziņots, ka par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu.

Latvijas energoceltnieks piemērots 780 654 eiro līgumsods  

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas...

"Objekta būvniecība kopumā ieilga tādēļ, ka pasūtītājs projekta realizācijas vidū lauza līgumu ar paša izvēlēto un pielīgto projektētāju, un mēs šajā situācijā bijām tikai ķīlnieki, kas bija spiesti gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un mēs varēsim atsākt būvniecību pilnā apmērā, jo būvniekam nodotajā būvprojektā bija nepieciešams veikt būtiskus grozījumus. Ir vispārzināms fakts, ka jebkādus būvdarbus Latvijā drīkst veikt tikai tad, kad būvdarbu veicējam ir nodota būvprojekta dokumentācija. Šis arī kalpoja par pamatojumu tam, kāpēc puses veica grozījumus līgumā, nosakot jaunu būvdarbu izpildes termiņu. Tāpēc domes pārmetumi par būvprocesa ilgumu, tajā vainojot būvnieku, ir absurdi un neatbilst faktiem," ieilgušā būvprocesa iemeslus min SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums norāda, ka objekta pilnīgu pabeigšanu jaunajā termiņā, ko abas puses saskaņoja, aizkavēja tas, ka pasūtītājs līguma termiņa beigās pieprasīja veikt papildu darbus, kuri sākotnējā projektā vispār nebija, un daļu no kuriem būvniekam bija jāveic jau pēc līgumā pielīgtā termiņa, jo tikai tad tika saņemta šo papildu darbu izpildei nepieciešamā būvprojekta dokumentācija no jaunā projektētāja.

"Tieši par šo laiku, kad veicām šos domes pasūtītos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, pašvaldība cenšas piemērot mums līgumsodu. Jo īpaši būtiski uzsvērt, ka ne jau būvnieks iniciēja šo papildu darbu izpildi, tomēr, neskatoties uz visām izmaiņām, apzinājāmies, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, tāpēc maksimāli operatīvi visu arī veicām, un ēka tika nodota ekspluatācijā līdz mācību gada sākumam," tā A. Vilcmeiers.

Viņš uzsver, ka būvnieks savu taisnību ir gatavs pamatot ar dokumentiem. Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes nepatīkami pārsteidz, jo šī uzņēmumam nav ierasta prakse valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

"Pašlaik Rēzeknes pilsētas dome nav norēķinājusies par izpildītajiem darbiem par kopējo summu 0,9 miljonu eiro apmērā, un mēs diemžēl to nevaram nekā citādi kvalificēt, kā Rēzeknes domes vadības centienus netaisni iedzīvoties uz cita rēķina. Tāpat rodas iespaids, ka Rēzeknes pilsētas domei gluži vienkārši nav naudas, lai norēķinātos par veiktajiem darbiem," komentē A.Vilcmeiers.

Ņemot vērā, ka pašvaldības vadība savas tiesības izmanto negodprātīgi, proti, šķietami atbilstoši līguma noteikumiem, bet neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, uzņēmums apsver iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tādēļ, ka Rēzeknes dome ilgstoši nav reaģējusi uz uzņēmuma aicinājumu atrisināt esošo situāciju ārpustiesas kārtībā, tā vietā publiski paužot viedokli par izveidojušos situāciju, kas neatbilst objektīvajiem un dokumentāli pierādāmajiem faktiem, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru