Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa četros mēnešos sasniegusi 204,2 miljonus eiro

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar 204,2 miljonu eiro peļņu, kas ir par 0,8% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp aprīlī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 42,3 miljonu eiro apmērā.

Banku peļņas rādītāji turpmāk mēreni kritīsies 

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente...

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 30.aprīlī bija 28,307 miljardi eiro, kas ir par 5% jeb 1,358 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada aprīļa beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,949 miljardi eiro.

Šogad aprīļa beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,683 miljardi eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,595 miljardus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 87,4 miljoni eiro, kas ir par 1% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums aprīļa beigās bija 18,619 miljardi eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,458 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,161 miljards eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada aprīļa beigām ir palielinājies par 4,9%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 10,5%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves aprīļa beigās bija 3,4 miljardi eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada aprīļa beigās.

2023.gada pirmajos četros mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 202,6 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar zaudējumiem 83,7 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Bankas ekonomists Mikus Āriņš aģentūrai LETA skaidroja, ka banku peļņu decembrī samazināja aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājuma iekļaušana pārskata gada peļņā. Tā kā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā stājās spēkā vien gada nogalē un paredzēja, ka kredītiestādes aprēķina uzņēmuma ienākuma nodokļa avansu, balstoties uz 2023.gada peļņu, tad kredītiestādes to iekļāva decembra peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.decembrī bija 27,874 miljardi eiro, kas ir par 3% jeb 818 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,056 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 250,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 46,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.maijā bija 28,248 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada maija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,807 miljardi eiro.

Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,752 miljardi eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,675 miljardus eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 77,3 miljoni eiro, kas ir par 14,1% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 61 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.novembrī bija 27,469 miljardi eiro, kas ir par 4,3% jeb 1,131 miljardu eiro vairāk nekā 2022.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,338 miljardi eiro.

2023.gada novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,722 miljardi eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,641 miljardu eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,3 miljoni eiro, kas ir par 15,8% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar 96 miljonu eiro peļņu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 47,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 29.februārī bija 28,239 miljardi eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,584 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,655 miljardi eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,583 miljardi eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,499 miljardus eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 83,8 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 161,9 miljonus eiro

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 65,9 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.martā bija 28,308 miljardi eiro, kas ir par 6% jeb 1,603 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,705 miljardi eiro.

Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,613 miljardi eiro, kas ir par 2,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,533 miljardus eiro, kas ir par 2,6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 79,9 miljoni eiro, kas ir par 2,2% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa janvārī sarukusi līdz 48,8 miljoniem eiro

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 48,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.janvārī bija 27,811 miljardi eiro, kas ir par 4,6% jeb 1,217 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,593 miljardi eiro.

2024.gada janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,558 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,49 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 68,6 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 18,193 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,091 miljarda eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,102 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada janvāra beigām ir palielinājies par 3,7%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmuma SIA "Codex" neto apgrozījums 2023. gadā bija 6,22 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 4,48 miljoni eiro.

Savukārt kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas 2023. gadā sasniedza 1,29 miljonus eiro, kas ir 41% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 913 068 eiro.

“Viens no finanšu rādītāju izaugsmes faktoriem ir bijusi komandas prasme saglabāt elastību un spēju reaģēt uz dinamiskajām tirgus tendencēm. Nepārtraukta iekšējo procesu pilnveidošana un jaunāko tehnoloģiju ieviešana, ir ļāvusi pielāgot savus pakalpojumus klientu mainīgajām prasībām. Tā rezultātā ir izdevies gan noturēt sadarbību ar līdzšinējiem klientiem, gan arī piesaistīt jaunus,” uzņēmuma rezultātus komentē Uldis Semeiks, SIA “Codex” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AB City: VM ieceres par zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem

LETA, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Komentāri

Pievienot komentāru