Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 400,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 64,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.jūlijā bija 25,822 miljardi eiro, kas ir par 1,9% jeb 474 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,348 miljardi eiro.

Šogad jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,477 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,88 miljardus eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,4 miljoni eiro, kas ir par 14,4% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 528,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 57,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.septembrī bija 26,918 miljardi eiro, kas ir par 7,2% jeb 1,798 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,12 miljardi eiro.

Šogad septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,649 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,56 miljardus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,5 miljoni eiro, kas ir par 15,3% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 61 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.novembrī bija 27,469 miljardi eiro, kas ir par 4,3% jeb 1,131 miljardu eiro vairāk nekā 2022.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,338 miljardi eiro.

2023.gada novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,722 miljardi eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,641 miljardu eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,3 miljoni eiro, kas ir par 15,8% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar 96 miljonu eiro peļņu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 47,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 29.februārī bija 28,239 miljardi eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,584 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,655 miljardi eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,583 miljardi eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,499 miljardus eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 83,8 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 48,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.janvārī bija 27,811 miljardi eiro, kas ir par 4,6% jeb 1,217 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,593 miljardi eiro.

2024.gada janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,558 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,49 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 68,6 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 18,193 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,091 miljarda eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,102 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada janvāra beigām ir palielinājies par 3,7%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 16,8%.

Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem, šādu vērtējumu šodien preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 596,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.oktobrī bija 27,066 miljardi eiro, kas ir par 2,7% jeb 0,714 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās, kad to aktīvi bija 26,352 miljardi eiro.

Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,699 miljardi eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp rezidentiem eirokredītos bija izsniegti 13,607 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 92,1 miljons eiro, kas ir par 12,8% mazāk.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.