Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

“VIOBOND komandu vieno kopīga izpratne par zinātnes virzītiem sasniegumiem un ilgtspējīgu darbību pārstāvētajās nozarēs. Tie ir svarīgi priekšnoteikumi, lai projekts nodrošinātu būtisku ieguldījumu pakāpeniskā pārejā uz atjaunojamu, ilgtspējīgi iegūtu resursu izmantošanu, kas ir viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem. VIOBOND projekts ir kārtējais solis, kas piepilda arī “Latvijas Finiera” apņemšanos – meklēt iespējas, lai līdz 2050. gadam pilnībā atteiktos no fosilo resursu izmantošanas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā,“ akcentē uzņēmuma “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Starpnozaru projektā ir apvienotas zināšanas un pieredze kokapstrādē, enerģētikā, inženiertehnoloģijās un citās zinātniskās pētniecības un rūpnieciskās ražošanas jomās:

  • Latvijas Finieris (Latvija) – bērza saplākšņa ražošana, ķīmiskā rūpniecība
  • Graanul Biotech (Igaunija) – biorafinēšana, lignīna ražošana
  • ST1 (Somija) – biorafinēšana, lignīna ražošana
  • Chempolis (Somija) – biorafinēšana, lignīna ražošana
  • Saint-Gobain Finland (Somija) – inženiertehnoloģijas, sveķu izmantošana
  • Mirka (Somija) – inženiertehnoloģijas, sveķu izmantošana
  • Pörner Ingenieurgesellshaft (Vācija) – inženiertehnoloģijas
  • Fundacio Universitaria Balmes (Spānija) – ilgtspējas novērtējums
  • Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (Latvija) – zinātniskā pētniecība, analītika

VIOBOND projekta kopējais apjoms ir 35 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums. “Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris tā īstenošanā plāno ieguldīt līdz 20 miljoniem eiro, no kuriem 8 miljoni būs “Apvārsnis Eiropa” līdzfinansējums. Granta līguma parakstīšanas process pilnībā noslēdzās 2021. gada 18. maijā, oficiāli iezīmējot nozīmīgās sadarbības sākumu. Projekta īstenošana paredzēta no šā gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam.

“VIOBOND galvenais mērķis ir attīstīt dabīgā polimēra lignīna izmantošanu augstas pievienotas vērtības produktos, ar šo atjaunojamo izejvielu daļēji vai pilnībā aizstājot fosilo fenolu, kas ir naftas pārstrādes produkts,” skaidro Māris Būmanis.

“Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris ir jau spēris platu soli šajā virzienā. Sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu “Stora Enso” ir izstrādāta bērza saplākšņu ražošanas līmviela, kurā lignīns daļēji aizvieto fenolu, un tirgū vairākus gadus ir pieejami bērza saplākšņa produkti "RIGA ECOlogical".

“VIOBOND projekta ietvaros, uzbūvējot jaunu sintētisko sveķu ražotni, šī pieredze tiks mērogota jau industriālā līmenī. Tā rezultātā ar videi draudzīgākiem lignīna-fenola-formaldehīda sveķiem varēs nodrošināt pilnīgi visu “Latvijas Finiera” saplākšņa produkciju,” uzsver Māris Būmanis. Savukārt VIOBOND industriālie partneri “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” adaptēs lignīna sveķu izmantošanu savu produktu ražošanā. Turklāt, projekta realizācija pavērs iespējas diversificēt lignīna piegādātāju portfeli.

Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc VIOBOND projektā iesaistījušies trīs koksnes biorafinēšanas uzņēmumi – “Graanul Biotech”, “ST1” un “Chempolis”. Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt sveķu formulu, kurā dabīgais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas sasniegts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 dēļ 2020. gada būtiskākais izaicinājums bija nenoteiktība, kuras apstākļos bija nepieciešama ātra objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšana, vienlaikus elastīgi reaģējot uz situācijas izmaiņām.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Svarīgākais bija un būs sabalansētība gan valsts, gan nozaru, gan arī uzņēmumu līmenī, savukārt perspektīvā ļoti daudz kas būs atkarīgs no dažādu sabiedrības interešu grupu spējām kvalitatīvi diskutēt un valsts mērogā pieņemt vietējai sabiedrībai būtiskus lēmumus, tostarp saistībā ar ES pasludināto Zaļo kursu un klimata neitralitāti, uzskata U. Biķis.

Fragments no intervijas

Vai šī Covid-19 radītā nenoteiktība nav likusi uzņēmumam pārskatīt iecerēto attīstību un ar to saistītos investīciju plānus, to īstenošanas termiņus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 19.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

  • viedokļi – Covidatbalsts no uzņēmēju un valsts skatupunkta
  • tēma – finanšu glābiņš krīzē
  • aktuāli – dod skaidras norādes finanšu noziegumu efektīvai izmeklēšanai
  • ekonomikas prognozes – aizkavēšanās ar vakcināciju aizkavēs arī ekonomiku
  • politika – vārda brīvības trauslā robeža
  • meža nozare - intervija ar AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidentu Uldi Biķi; Eiropas kabinetos topošie projekti biedē zemes apsaimniekotājus
  • zaļais koridors – transporta koridoram būs jākļūst zaļākam
  • brīvdienu ceļvedis – Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
  • Sadarbībā ar DB Konferences - zaļais bizness kā ilgtspējas princips; inovācijas biznesa attīstībai un ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 130 000 eiro, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA Troja ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot vienu no šobrīd lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā.

Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde. Pēc SIA Troja sniegtās informācijas uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

Plānots, ka investīcijas atmaksāsies 8 gadu laikā.

Saules paneļu projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”. “Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Modris Krauja.

Komentāri

Pievienot komentāru