Jaunākais izdevums

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas Finieris stabilas darba samaksas nodrošināšanai pirmo reizi izmantoja vairāk nekā miljons eiro no koncernā pastāvošā ienākumu drošības fonda, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada decembrī un šā gada janvārī koncerna Latvijas Finieris struktūrvienību darbiniekiem Latvijā un Lietuvā darba algas līdz 50% apmērā tika segtas no 2011. gadā uzņēmumā izveidotā ienākumu drošības fonda kopumā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

«Šī ir pirmā reize, kad nācās izmantot līdzekļus no ienākumu drošības fonda,» skaidro Latvijas Finiera Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere. Viņa norāda, ka pagājušā gada netipiski siltais un mitrais laiks ietekmēja ne tikai mežizstrādi, bet arī darba apjomu Latvijas Finiera rūpnīcās.

«Ienākumu drošības fonds ļāva ilgstoši samazināta darba apjoma apstākļos saglabāt darbiniekiem ienākumu stabilitāti, turpinot maksāt algu vidējās mēneša izpeļņas apmērā. Līdz ar to cilvēki varēja samaksāt savus rēķinus un viņiem nebija jāsatraucas par būtisku ienākumu kritumu. Šāds finanšu drošības instruments garantē, ka uzņēmums nepazaudē kvalificētus speciālistus, bet valsts nezaudē nodokļu ieņēmumus un neiegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts,» norāda G. Meiere. Viņa piemetina, ka šāda veida uzkrājumu fondi krīzes situāciju pārvarēšanai ārzemēs ir populāri, taču ne Latvijā. Interesanti, ka esot arī valstis, kur šāda drošības spilvena izveide tiek atbalstīta nodokļu atvieglojumu veidā.

Krīzes mācība

Latvijas Finieris ienākumu drošības fondu izveidoja 2011. gadā, ņemot vērā tolaik vēl nesenās ekonomiskās recesijas procesus Latvijā un pasaulē. «Arī līdz tam uzņēmumam bija dažādi, koplīgumā atrunāti finanšu drošības spilveni, taču ne tādi,» uz jautājumu, vai šāds īpašais fonds ir bijis arī līdz krīzei, atbild G. Meiere. Viņa norāda, ka ikviens Latvijas Finiera koncernā ietilpstošais uzņēmums veido uzkrājumu noteiktā apjomā no bruto darba samaksas fonda, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Visu rakstu Izmanto drošības spilvenu lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris: Konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris koncerns pērn strādājis ar 229,1 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gadā, un investējis 21 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

2017. gadā Latvijas Finieris eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropas kontinentā (83%) un Āzijas reģionā.Kopumā koncerna struktūrvienības Latvijā 2017. gadā nodokļos samaksājušas 19,3 miljonus eiro (no kuriem 11,2 miljoni VSAOI un 6,4 miljoni IIN).

Papildu 2,3 miljoni eiro samaksāti elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.Kopējais koncerna Latvijas Finieris darbinieku skaits 2017. gadā bija 2700, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs.Produktu un ražošanas procesu attīstībā, kā arī darba ražības un kvalitātes paaugstināšanā 2017. gadā Latvijas Finieris investējis 21 miljonus eiro, savukārt šogad tiek precizēta koncerna investīciju programma 2018. – 2023. gadam 200 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris, reģistrējot 22 miljonu eiro vērtu komercķīlu, ieķīlājis pamatlīdzekļus

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāti uzņēmuma pamatlīdzekļi, kas atrodas un turpmāk atradīsies ražotājam piederošajā rūpnīcā Hapaks Rīgā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

18.martā reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 22 miljoni eiro. AS «Latvijas Finieris» šobrīd ir aktuālas kopumā piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Kā pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Pauls Beķeris, reģistrētā komercķīla nav saistīta ar jaunu investīciju projektu un jauna kredīta piesaisti – tā ir esoša ilgtermiņa pārfinansēšana no Luminor bankas uz banku OP Corporate Bank plc. Reģistrētās komercķīlas apjoms ir atbilstošs pārfinansētajam kredīta apjomam.

AS Latvijas Finieris dibināts 1992.gadā un ir viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 224,490 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 11,891 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris nodokļos samaksājis 18,7 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Latvijas Finieris konsolidētais apgrozījums (pēc neauditētajiem datiem) 2017. gadā sasniedzis 229 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk,nekā 2016. gadā, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn koncerns eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropā (83%) un Āzijas reģionā.

Uzņēmuma informācija liecina, ka koncernā 2017. gadā nodarbināja 2700 strādājošos, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs. Savukārt nodokļos Latvijas Finiera struktūrvienības Latvijā pērn samaksājušas 18,7 miljonus eiro (tai skaitā 2,9 miljonus Latgales reģionā).

Līdz ar to pēdējo desmit gadu laikā kopumā Latvijas budžetā iemaksāto nodokļu apjoms sasniedzis 130 miljonus eiro. Papildu tam kopš 2011. gada Latvijas Finieris elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (kas būtībā ir nodoklis) veidā samaksājis 12,4 miljonus eiro. Ņemot vērā izmaiņas OIK aprēķina kārtībā, šogad plānotais OIK maksājumu apjoms ir 1,6 miljoni eiro (pie līdzvērtīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem Latvijā), norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna "Latvijas Finieris" apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro, bet EBITDA sasniedza 32,2 miljonus eiro, šogad bezprecedenta situācija.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodrošināja darbu vidēji 2545 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2150 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8490 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2019. gadā Latvijā samaksāti 1,326 miljoni eiro. No 2019. gadā koncerna attīstībā investētajiem 26,4 miljoniem eiro būtiska daļa ieguldīta darbaspēka efektivitātes paaugstināšanā un produktu attīstībā.

"Latvijas Finieris" pārstāvis Pauls Beķeris norāda, ka 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu, tirgos, ko ietekmēja globālās ekonomikas cikliskās svārstības un kopējā attīstības piebremzēšanās. Attiecīgi samazinājās pieprasījums un saasinājās konkurence arī industriālo bērza saplākšņa produktu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jādara tas, ko mīli

Laura Mazbērziņa, 18.04.2019

SIA «Kokradis» īpašnieks Juris Laveiķis ar sievu Elīnu demonstrē gatavo produkciju.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Latvijas iekārojamākie darba devēji 2017

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki uzņēmumi topā dala vienu vietu.

Darba portāla CV Market aptaujā par iekārojamāko darba devēju Latvijā līderi ir diezgan nemainīgi, taču topu pametuši tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvija, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Depo DIY, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, telekomunikāciju uzņēmumi SIA Bite Latvija un SIA Tele2, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš un kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Tikmēr TOP 10 jaunpienācēji 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Coca-Cola HBC Latvia un farmācijas uzņēmums AS Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Kokradis koka alus kaste

Laura Mazbērziņa, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Kokradis ražotnē Jelgavā, lai vērotu, kā tiek ražotas koka personalizētās alus kastes.

Elīna un Juris Laveiķi aizsākuši ģimenes biznesu, piedāvājot dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus dāvanām, balvām, dekorācijām, prezentmateriāliem un suvenīriem. Darbība sākta 2016. gada nogalē piemājas garāžā.

Ar ražošanas procesu nodarbojas Juris viens pats, tomēr sezonas laikā pieaicina arī papildspēkus. Tiek strādāts ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, lāzergriešanas un CNC frēzēšanas iekārtām. Kokradis piedāvā dažādus personalizējamus izstrādājumus kā svētku tāfeles bērniem, dekorācijas kāzām, spoguļvārdus, sporta medaļu stendus, kaķu ēdamtraukus, ziedu, dāvanu, vīna, alus kastes un citus produktus. Jāņu laikā pieprasītas ir alus kastes, bet ap Ziemassvētkiem - konfekšu kastes. «Tā kā esam jauns uzņēmums, nav vienkārši noteikt populārākos produktus, jo sortiments ir gana plašs. Šī nozare nepārtraukti pieprasa jaunumus,» stāsta E. Laveiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris pērn sasniedza 250,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2017. gadā, investēja 26 miljonus eiro, algas pieauga par 7%.

Labos rezultātus palīdzēja nodrošināt iepriekšējos gados veiktās investīcijas, kā arī uzņēmuma stabilās pozīcijas tirgū, veicot augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa produktu piegādes industriālajiem klientiem vairāk nekā 60 pasaules valstīs, norādīts uzņēmuma informācijā.2018. gadā attīstībā investēti kopumā nepilni 26 miljoni eiro.

Būtiska investīciju daļa ieguldīta bērza apaļkoku pirmapstrādes ražošanas jaudu palielināšanā koncerna rūpnīcās Lietuvā un Somijā, tā diversificējot pieeju koksnes resursiem un nodrošinot lielākas sadarbības iespējas ar šo valstu meža īpašniekiem. Atbilstoši koncerna vidējā termiņa investīciju programmai uzsākti un šogad turpinās sagatavošanās darbi SIA RSEZ Verems paplašināšanas projekta īstenošanā. Tāpat nozīmīgas investīcijas veltītas saplākšņa produktu attīstībai, kā arī ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai, rezultātā kopējo produktivitāti pērn kāpinot par vairāk nekā 10%. Tas palīdzējis turpināt īstenot arī pirms septiņiem gadiem uzsākto atalgojuma pieauguma programmu, kā ietvaros vidējā bruto alga Latvijas Finierī 2018. gadā pieaugusi par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Konkursa Ideju kauss finālists Li'l House gatavojas eksportam uz Skandināviju

Monta Glumane, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko dots starts jaunajam biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2018, kas piedāvā iespēju iziet profesionālas apmācības pieredzējušu uzņēmēju vadībā, gūt vērtīgus kontaktus sava biznesa tālākai attīstībai un noslēgumā sacensties par naudas balvām, lai iegūtu pirmo kapitālu idejas realizācijai.

Konkursa atklāšanas pasākumā līdz ar organizatoriem piedalījās arī pagājušā gada dalībnieki Edīte Paeglekalne un Andris Plūksna, kuri startēja ar savu ideju «Li'l House». Viņi ražo attīstošās rotaļu mājas bērniem un šobrīd jau strādā pie jauniem produktiem, kā arī plāno eksportu uz Skandināvijas valstīm.

Biznesa ideju konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ERAF projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 7. septembrim. Dalību konkursā var pieteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai personu grupa no 18 gadu vecuma (ne vairāk kā 4 cilvēki komandā) ar skaidri definētu ideju par inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Konkursa noslēgumā piedalīsies 12 labāko biznesa ideju prezentāciju autori, no kuriem uzvarētājiem tiek piešķirtas naudas balvas: 1. vieta – 7 000 eiro; 2. vieta – 5 000 eiro; 3. vieta – 3 000 eiro. Konkursa nolikums lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja produkcijas ražošana, globālā inflācija.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2017. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica kokmateriālu tirdzniecības SIA Pata – par 25,68 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu uzrādīja gan AS Latvijas valsts meži, gan kokskaidu un OSB plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga, gan SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Komentāri

Pievienot komentāru