Jaunākais izdevums

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Kaut gan situācija pasaules tirgos joprojām vērtējama kā sarežģīta, Latvijas Finiera vadība nākotnē raugās ar pārliecību. Ražošanas un eksporta stabilitāti ilgtermiņā nodrošina tirgus diversifikācija, savukārt ieguldījumi pētniecībā un produktu attīstībā garantē labvēlīgu eksporta dinamiku augstas pievienotās vērtības produktu segmentos. Protams, ekonomiskās situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā būs atkarīga no katras nācijas spējas apturēt COVID-19 pandēmiju. Lai to panāktu, būtisks ir katrs individuālais lēmums – izšķirties par labu vakcinācijai, norādīts uzņēmuma informācijā.

Investēti 15,6 milj. eiro

Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas radīto nenoteiktību, tika rūpīgi pārvērtēti visi 2020. gadā iecerētie koncerna attīstības plāni, un pērn veiktās 15,6 miljonu eiro investīcijas galvenokārt vērstas uz iesākto projektu pabeigšanu. Piemēram, noslēdzot darbus pie betulīna ieguves pilotrūpnīcas un Bolderājas rūpnieciskā mezgla pieslēguma augstsprieguma tīklam. Šogad Latvijas Finieris attīstībā plāno investēt 27 miljonus eiro, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 dēļ 2020. gada būtiskākais izaicinājums bija nenoteiktība, kuras apstākļos bija nepieciešama ātra objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšana, vienlaikus elastīgi reaģējot uz situācijas izmaiņām.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Svarīgākais bija un būs sabalansētība gan valsts, gan nozaru, gan arī uzņēmumu līmenī, savukārt perspektīvā ļoti daudz kas būs atkarīgs no dažādu sabiedrības interešu grupu spējām kvalitatīvi diskutēt un valsts mērogā pieņemt vietējai sabiedrībai būtiskus lēmumus, tostarp saistībā ar ES pasludināto Zaļo kursu un klimata neitralitāti, uzskata U. Biķis.

Fragments no intervijas

Vai šī Covid-19 radītā nenoteiktība nav likusi uzņēmumam pārskatīt iecerēto attīstību un ar to saistītos investīciju plānus, to īstenošanas termiņus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 19.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

  • viedokļi – Covidatbalsts no uzņēmēju un valsts skatupunkta
  • tēma – finanšu glābiņš krīzē
  • aktuāli – dod skaidras norādes finanšu noziegumu efektīvai izmeklēšanai
  • ekonomikas prognozes – aizkavēšanās ar vakcināciju aizkavēs arī ekonomiku
  • politika – vārda brīvības trauslā robeža
  • meža nozare - intervija ar AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidentu Uldi Biķi; Eiropas kabinetos topošie projekti biedē zemes apsaimniekotājus
  • zaļais koridors – transporta koridoram būs jākļūst zaļākam
  • brīvdienu ceļvedis – Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
  • Sadarbībā ar DB Konferences - zaļais bizness kā ilgtspējas princips; inovācijas biznesa attīstībai un ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 130 000 eiro, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA Troja ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot vienu no šobrīd lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā.

Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde. Pēc SIA Troja sniegtās informācijas uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

Plānots, ka investīcijas atmaksāsies 8 gadu laikā.

Saules paneļu projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”. “Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Modris Krauja.

Komentāri

Pievienot komentāru