Jaunākais izdevums

Latvijas Finieris koncerns pērn strādājis ar 229,1 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gadā, un investējis 21 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

2017. gadā Latvijas Finieris eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropas kontinentā (83%) un Āzijas reģionā.Kopumā koncerna struktūrvienības Latvijā 2017. gadā nodokļos samaksājušas 19,3 miljonus eiro (no kuriem 11,2 miljoni VSAOI un 6,4 miljoni IIN).

Papildu 2,3 miljoni eiro samaksāti elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.Kopējais koncerna Latvijas Finieris darbinieku skaits 2017. gadā bija 2700, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs.Produktu un ražošanas procesu attīstībā, kā arī darba ražības un kvalitātes paaugstināšanā 2017. gadā Latvijas Finieris investējis 21 miljonus eiro, savukārt šogad tiek precizēta koncerna investīciju programma 2018. – 2023. gadam 200 miljonu eiro apjomā.

Tās ietvaros tiek īstenoti trīs nozīmīgi projekti bērza apaļkoku pirmapstrādes jaudu attīstībai Kurzemē, Lietuvas rūpnīcā Likmere un Somijas Sastamalas rūpnīcā, kā arī plānotas investīcijas bērza saplākšņa produktu sortimenta paplašināšanai un ražošanas apjomu kāpināšanai koncerna ietvaros. Reģionālā attīstība un resursu pieejamības stabilizācija dod iespēju pozitīvi raudzīties nākotnē, 2018. gadā prognozējot līdz 10% lielu apgrozījuma kāpumu, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris: Konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finiera valdē turpmāk strādās arī Gunita Meiere

LETA, 10.01.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecības uzņēmuma AS "Latvijas finieris" valdē turpmāk strādās arī Gunita Meiere, liecina "Latvijas finieris" publiskotā informācija.

Tādējādi turpmāk kompānijas valdē būs septiņi locekļi.

Valdes priekšsēdētājs ir Jānis Ciems, valdē strādā arī Aigars Veitmans, Mārtiņš Lācis, Indulis Kovisārs, Māris Būmanis un Pauls Ābele.

Uzņēmuma valde paplašināta, jo stājušās spēkā izmaiņas uzņēmuma organizatoriskajā struktūrā un "Latvijas finierī" izveidots jauns Personāla un administratīvais sektors, par kura vadītāju iecelta līdzšinējā Personāla attīstības dienesta direktore Meiere.

Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols  

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs,...

Personāla un administratīvā sektora pārziņā turpmāk būs Personāla daļa un no 1.februāra arī Nekustamā īpašuma pārvaldības daļa.

"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzsver, ka ar personāla attīstību saistītie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikvienā no uzņēmuma darbības jomām.

"Ticu, ka Meiere ar savu pieredzi un kompetenci personāla vadības jautājumos sniegs atbalstu visam "Latvijas finiera" kolektīvam turpināt augt par motivētu komandu," komentē Biķis.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro.

Biķis iepriekš atklāja, ka 2021.gadu kompānija plāno noslēgt ar 250 miljonu eiro apgrozījumu. Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā, un koncernā ietilpst 20 nozares uzņēmumi. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas Finieris stabilas darba samaksas nodrošināšanai pirmo reizi izmantoja vairāk nekā miljons eiro no koncernā pastāvošā ienākumu drošības fonda, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada decembrī un šā gada janvārī koncerna Latvijas Finieris struktūrvienību darbiniekiem Latvijā un Lietuvā darba algas līdz 50% apmērā tika segtas no 2011. gadā uzņēmumā izveidotā ienākumu drošības fonda kopumā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

«Šī ir pirmā reize, kad nācās izmantot līdzekļus no ienākumu drošības fonda,» skaidro Latvijas Finiera Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere. Viņa norāda, ka pagājušā gada netipiski siltais un mitrais laiks ietekmēja ne tikai mežizstrādi, bet arī darba apjomu Latvijas Finiera rūpnīcās.

«Ienākumu drošības fonds ļāva ilgstoši samazināta darba apjoma apstākļos saglabāt darbiniekiem ienākumu stabilitāti, turpinot maksāt algu vidējās mēneša izpeļņas apmērā. Līdz ar to cilvēki varēja samaksāt savus rēķinus un viņiem nebija jāsatraucas par būtisku ienākumu kritumu. Šāds finanšu drošības instruments garantē, ka uzņēmums nepazaudē kvalificētus speciālistus, bet valsts nezaudē nodokļu ieņēmumus un neiegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts,» norāda G. Meiere. Viņa piemetina, ka šāda veida uzkrājumu fondi krīzes situāciju pārvarēšanai ārzemēs ir populāri, taču ne Latvijā. Interesanti, ka esot arī valstis, kur šāda drošības spilvena izveide tiek atbalstīta nodokļu atvieglojumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris, reģistrējot 22 miljonu eiro vērtu komercķīlu, ieķīlājis pamatlīdzekļus

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāti uzņēmuma pamatlīdzekļi, kas atrodas un turpmāk atradīsies ražotājam piederošajā rūpnīcā Hapaks Rīgā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

18.martā reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 22 miljoni eiro. AS «Latvijas Finieris» šobrīd ir aktuālas kopumā piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Kā pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Pauls Beķeris, reģistrētā komercķīla nav saistīta ar jaunu investīciju projektu un jauna kredīta piesaisti – tā ir esoša ilgtermiņa pārfinansēšana no Luminor bankas uz banku OP Corporate Bank plc. Reģistrētās komercķīlas apjoms ir atbilstošs pārfinansētajam kredīta apjomam.

AS Latvijas Finieris dibināts 1992.gadā un ir viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 224,490 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 11,891 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris nodokļos samaksājis 18,7 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Latvijas Finieris konsolidētais apgrozījums (pēc neauditētajiem datiem) 2017. gadā sasniedzis 229 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk,nekā 2016. gadā, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn koncerns eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropā (83%) un Āzijas reģionā.

Uzņēmuma informācija liecina, ka koncernā 2017. gadā nodarbināja 2700 strādājošos, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs. Savukārt nodokļos Latvijas Finiera struktūrvienības Latvijā pērn samaksājušas 18,7 miljonus eiro (tai skaitā 2,9 miljonus Latgales reģionā).

Līdz ar to pēdējo desmit gadu laikā kopumā Latvijas budžetā iemaksāto nodokļu apjoms sasniedzis 130 miljonus eiro. Papildu tam kopš 2011. gada Latvijas Finieris elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (kas būtībā ir nodoklis) veidā samaksājis 12,4 miljonus eiro. Ņemot vērā izmaiņas OIK aprēķina kārtībā, šogad plānotais OIK maksājumu apjoms ir 1,6 miljoni eiro (pie līdzvērtīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem Latvijā), norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna "Latvijas Finieris" apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro, bet EBITDA sasniedza 32,2 miljonus eiro, šogad bezprecedenta situācija.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodrošināja darbu vidēji 2545 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2150 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8490 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2019. gadā Latvijā samaksāti 1,326 miljoni eiro. No 2019. gadā koncerna attīstībā investētajiem 26,4 miljoniem eiro būtiska daļa ieguldīta darbaspēka efektivitātes paaugstināšanā un produktu attīstībā.

"Latvijas Finieris" pārstāvis Pauls Beķeris norāda, ka 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu, tirgos, ko ietekmēja globālās ekonomikas cikliskās svārstības un kopējā attīstības piebremzēšanās. Attiecīgi samazinājās pieprasījums un saasinājās konkurence arī industriālo bērza saplākšņa produktu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

Komentāri

Pievienot komentāru