AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa drauga Hansa Rūdolfa Vērla aviokompānija CityJet plāno iegādāties 25 krievu lidmašīnas Sukhoi SuperJet100

Par to aviācijas portālam aero.de izsakās CityJet vadītājs Pēteris Onkens. Šo lidmašīnu iegādes fakts ar tieši šīs aviokompānijas starpniecību ir interesants arī Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lems par investoru

Iespējams, jau rītdienas valdības sēdē slēgtajā daļā tiks izskatīts jautājums par AirBaltic iespējamo investoru. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss LTV norādījis, ka neiesaka AirBaltic piedāvāto investoru izvēlēties, jo saistībā ar to pastāvot dažādi, arī drošības riski.

Jau ziņots, ka septembrī valdības nolīgtais konsultants Prudentia paziņoja, ka AirBaltic ir atrasts jauns investors. Tā vārds netika minēts, tomēr vairāki televīziju raidījumi ziņoja, ka šis investors varētu būt ar Krievijas finanšu aprindām saistītais Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Kā ziņots LTV raidījumā 1:1, Montāgs – Girmess iepriekšējai Martina Gausa vadītajai aviokompānijai Malev tirgoja tieši Sukhoi Superjet markas lidmašīnas. Taču Malev jau kopš 2012. gada sākuma ir bankrotējusi. Krievijā ražotajām lidmašīnām Sukhoi Eiropā nav labs noiets, jo īpaši tagad, kad ievērojama daļa Krievijas uzņēmumu iekļauti sankciju sarakstā. Sukhoi ir ģeopolitiski jutīgs uzņēmums, jo ražo arī militārās lidmašīnas. Jau minētajā raidījumā 1:1 M. Gauss sacīja, ka no ģeopolitiskā viedokļa Sukhoi Superjet lidmašīnu iegādi nav izvērtējis, taču pauda uzskatu, ja lidmašīna ir sertificēta un tai ir atļauts lidot Eiropā, ja tā ir droša un ekonomiski izdevīga, tad AirBaltic izskatīs jebkuru pasaules tirgū pārdotu lidmašīnu iegādi.

Situācija ar AirBaltic patlaban neapšaubāmi ir sarežģīta, investors tika atrasts vēlu, un tas ir pārmetums Prudentia, ka tas notika tikai šā gada vasarā, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Ir nepieņemams, ka AirBaltic flotē varētu parādīties Sukhoi Superjet, jo šis civilo lidmašīnu ražotājs darbojas sancionēta militāro lidmašīnu ražotāja paspārnē, kas palīdz attīstīt Krievijas militāro kompleksu.

Valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, un pirmdien būs atkārtots lēmums, taču neredzu iemeslu, kādēļ Saeimai par to būtu jābalso, jo Saeimai prasīt piekrišanu ir samērā nekorekti, ņemot vērā, ka tā nezina visas detaļas līguma kontekstā, uzsvēra R. Zīle, piebilstot, ka valdībai ir tieša informācija par investoru, turklāt naudas izcelsmes pārbaude ir attiecīgo dienestu rīcībā.

Zīle piebilda, ka lēmums nonāks arī līdz Eiropas Komisijas uzraugošajām institūcijām un Eiropā patlaban šajā situācijā saistība ar Krievijas naudu nav vienalga.

To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži cilvēki, pārējai sabiedrībai tiek rādīts politiski ekonomiskais balagāns

Stāstā par jauno Latvijas nacionālās kompānijas AirBaltic investoru, satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju un iespējamo Latvijas valdības gāšanos daudzi gali neiet kopā. Publiskajā telpā izskan arvien nesakarīgāki Latvijas amatpersonu izteikumi, kas diemžēl neļauj saprast patiesību, taču ļauj nojaust, ka valdība kaut kādu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, ko pati nav gribējusi darīt. Tas liek uzdot daudzus jautājumus par to, kas slēgtajā valdības sēdē notika tāds, ka cilvēks, konkrēti Anrijs Matīss, kurš domāja «pret» jauno investoru, tomēr pieņēma lēmumu «par»? Kas notika nedaudzajās atlikušajās nakts stundās, ka Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nākamajā rītā pieprasīja satiksmes ministra demisiju, lai gan iepriekšējā vakarā valdība bija pieņēmusi pilnīgi vienprātīgu lēmumu par AirBaltic nākotni un piesaistāmo investoru? Kas tas ir par investoru, kurš var izraisīt kritiski noskaņota ministra atstādināšanu no amata, ja viņa vadītā ministrija nozīmīguma ziņā ir viena no pašām svarīgākajām valstī? Ja tas nav pats investors, tad kādi citi ietekmīgi ļaudis viņa aizsegā to ir panākuši? Un ne tikai to, jo patiesībā šūpojas visa Latvijas valdība un, ļoti iespējams, būtu jau kritusi, ja vien ne klasiskais, dzelžainais arguments – «jāpieņem budžets»...

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Nav skaidrs, vai konsultants Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro lielu atlīdzību par 52 miljonu eiro investīcijām, ko nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic apņēmies veikt vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura demisiju trešdienas rītā negaidīti pieprasīja premjere Laimdota Straujuma, Dienai uzsver, ka līgums ar Prudentia vairs nav spēkā un viņš ar politisku lēmumu par šādas atlīdzības izmaksu uz valdību «nekādā gadījumā neietu,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A. Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. «Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija,» kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: «Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu.»