Foto: publicitātes

Latvijas iedzīvotāji strauji kļuvuši laimīgi 

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Silvija Kristapsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 2018. gada 10. oktobris plkst. 8:51

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

No 2015. līdz 2017.gadam laimes līmenis Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo reitinga periodu 2008. - 2010.gadu ir pieaudzis par vairāk nekā 1 punktu, un tas ir otrs lielākais reitinga kāpums pasaulē. Pirmajā vietā pēc reitinga pieauguma ir Āfrikas valsts Togo, bet trešajā - Bulgārija. Salīdzinot Eiropas Savienības valstu laimes indeksa izmaiņas šajā periodā, lielākais pieaugums konstatēts valstīs, kuras ES iestājās 2004. gadā. Līdzās jau pieminētajai Latvijai un Bulgārijai tālāk seko Ungārija, Rumānija, Malta, Lietuva, Čehija un Igaunija. Pozitīvu pieaugumu šo gadu laikā uzrādījušas arī Polija, Slovākija, Portugāle un Somija. Pārējās valstīs, no kurām lielākā daļa ir vecās Eiropas valstis, laimes indeksā vērojams kritums.

Mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē.

Lai gan finansiālajai stabilitātei ir liela nozīme iedzīvotāju laimes izjūtā, dažādu pētījumu autori norāda, ka iedzīvotāju laimes sajūtas galvenais faktors nav valsts un viņu personīgā finansiālā situācija. Un dati šobrīd to pierāda: lielā daļā bagāto valstu, ienākumiem pakāpeniski pieaugot, cilvēku laimes izjūta sarūk. Aplūkojot valstu saraksta beigas ar lielāko reitinga kritumu tajā ierindojušās Venecuēla, Malāvi, Sīrija, Jemena un Ukraina - jāsecina, ka, ja valstī valda ekonomiskā, politiskā un sociālā krīze, šie faktori kopējo laimes vērtējumu samazina.

ES valstu vidū pēc laimes indeksa Latvija ieņem 21. vietu, aiz sevis atstājot Kipru, Igauniju, Ungāriju, Portugāli, Grieķiju, Horvātiju un Bulgāriju. Kāpēc laimes indeksā Igaunija ieņem salīdzinoši zemu vietu?

Salīdzinot Igaunijas un Latvijas laimes indeksu, var redzēt, ka igauņi mūs apsteidz iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju, sociālajā nodrošinājumā, veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaita ziņā, kā arī iedzīvotāju izvēles brīvības un korupcijas uztveres novērtējumā. Bet Latvija uzrāda labākus vērtējumus tādos indeksa parametros kā sabiedrības dāsnums un distopija, kas izriet no subjektīva labklājības pašnovērtējuma aptaujām.

Daži no galvenajiem subjektīvās labklājības faktoriem ir cilvēka iedzimtais temperaments, viņu sociālo attiecību kvalitāte, sabiedrība, kurā viņi dzīvo, un spēja apmierināt savas pamatvajadzības. Tādējādi cilvēka laimes vai nelaimes cēlonis slēpjas gan viņa personībā, gan domāšanas veidā, gan ārējos apstākļos. Kad cilvēki vērtē savu laimi, viņiem ir tendence domāt par savām attiecībām, panākumiem, neveiksmēm, kā arī citiem personīgiem faktoriem. Bet ļoti svarīga ietekme uz to, cik laimīgi ir cilvēki, ir sabiedrībai, kurā viņi dzīvo.

Latvijas iedzīvotājus laimīgākus padara iespējas ziedot, būt dāsniem. Subjektīvi novērtējot savu dzīvi, iedzīvotāji distopiju vērtē tikai nedaudz zemāk kā Somijas iedzīvotāji, kuri laimes indeksā atrodas pirmajā vietā pasaulē. Latvija, lai ne tuvu nav tik bagāta valsts, distopijā, piemēram, uzrāda identisku vērtību kā Austrālija, abām dalot 59./60. vietu pasaules reitingā šajā laimes elementa vērtējumā. Savukārt Igaunija atrodas līdzīgās pozīcijās ar Dominikānas Republiku, Vjetnamu, Ēģipti, Venecuēlu, šīm valstīm esot 128. līdz 132. vietā pasaulē. Acīmredzot laime slēpjas tajā, kā mēs skatāmies uz pasauli un spējam to paši darīt labāku un bagātāku.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. oktobris plkst. 14:24

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau...

2018. gada 09. oktobris plkst. 14:01

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem,...

2018. gada 09. oktobris plkst. 9:26

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā atkārtoti pārskatījām partiju programmas, atsaucām atmiņā...

2018. gada 05. oktobris plkst. 16:39

Pastāv uzskats, ka līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā...

2018. gada 05. oktobris plkst. 16:26

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības...

2018. gada 03. oktobris plkst. 8:35

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma,...

2018. gada 02. oktobris plkst. 18:02

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība....

2018. gada 02. oktobris plkst. 11:20

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma....

2018. gada 02. oktobris plkst. 8:40

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas...

2018. gada 28. septembris plkst. 16:56

Augustā iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 0,7%, mazliet pieaugot gan nefinanšu sabiedrību,...