Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi, secinājusi Swedbank.

Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma rezultāti.

Salīdzinot iedzīvotāju izteiktās prognozes 2017. gada nogalē ar vērtējumu 2018. gada jūnijā, secināts, ka šā gada pirmie seši mēneši lielākajai daļai mājsaimniecību nav nesuši krasas pārmaiņas finanšu jomā – savas ģimenes maciņa situāciju iedzīvotāji vērtē kā mēreni stabilu, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem. Ja aizvadītajā gadā 29% Latvijā dzīvojošo paredzēja, ka 2018. gadā finanšu situācija pasliktināsies, bet 30% – ka uzlabosies, šobrīd šādu scenāriju apstiprinājuši vien 22% un 24%. Tajā pašā laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas savā vērtējumā kļuvuši mērenāki un uzskata, ka ģimenes rocība būtiski nav mainījusies nedz uz slikto, nedz labo pusi – no 41% pērn līdz 52% šī gada jūnijā.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Latvijas iedzīvotāji ceļojumos vidēji pavada 3,1 dienu, kas ir visīsākais laiks starp Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju ceļojumiem, liecina Eurostat apkopotie dati par 2012. gadu.

Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumos, ir arī vieni no taupīgākajiem – braucieniem tiek vidēji tērēti 115 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

Vidēji eiropieši ceļo 5,2 dienas, tērējot 335 eiro.

Visilgāko laiku ceļojumos pavada grieķi - 7,5 dienas, kam seko Kipras iedzīvotāji ar 7,2 dienām un Beļģijas – ar 7,1 dienām. Tiesa gan, jāatzīmē, ka grieķi ceļojumos ir taupīgāki nekā vidējais eiropietis – vidēji viņi tērē 206 eiro.

Arī Latvijas kaimiņvalstu iedzīvotāji ceļojumos pavada ilgāku laiku nekā mūsu valsts iedzīvotāji. Tā lietuvieši ceļo vidēji 4,7 dienas, ceļojumos vidēji tērējot 202 eiro, bet igauņi – 4 dienas, braucieniem atvēlot vidēji 183 eiro.

2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,7 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 27,5 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 425,8 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 3,6 reizēm vairāk nekā 2021. gadā, tomēr par 52,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos apmeklēja Lietuvu (57,7 %) un Igauniju (33,8 %). Vidējie viena brauciena izdevumi bija par 7,8 eiro mazāki, samazinoties līdz 80,4 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 2,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1 %) un Lietuva (11,8 %), kam sekoja Itālija (7,4 %) un Spānija (6,2 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4 %), Poliju (4,3 %), Baltkrieviju (3,7 %) un Turciju (3,3 %).

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšoties strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.

Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.

«Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,» skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis, liecina AS Latvijas Zaļais punkts un pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju.

Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji, bet vismazāk – Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.

«Pētījuma dati parāda, ka iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi ir jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā pie tā, lai atkritumu šķirošana kļūst par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu un kopā ir jārada iespējas, lai iedzīvotājiem patiešām būtu pieejamas iespējas šķirot, un viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. 54% rīdzinieku atzīst, ka šķirošanas iespējas galvaspilsētā ir sliktas. Ja mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, tad centrā publiski pieejamas ir tikai pāris vietas. Tā, iespējams, ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena. Jāatzīst, ka šobrīd reģionu pašvaldības t.sk. Pierīgas, ir krietnu soli priekšā galvaspilsētai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas šķirot,» uzsver Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.