Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties.

Tā liecina Eiropas Komisijas sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra veikts pētījums, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņus. Latvijā aptaujāti 1 024 pilsoņi vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas valstī dzīvo pastāvīgi un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Pētījumā arī atklāts, ka vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz divas svešvalodas, savukārt 13% zina vismaz trīs svešvalodas. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi – vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas – 25%, vismaz trīs – 10% eiropiešu. Savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% ES dalībvalstu pilsoņi.

Lielākā daļa (65%) Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides un klausoties radio. Tāpat salīdzinoši biežāk Latvijas iedzīvotāji izmanto savas svešvalodu zināšanas saskarsmē ar draugiem (54%), pielieto darbā – tiešās sarunās un telefonsarunās (42%), kā arī svešvalodu zināšanas noder, izmantojot internetu (38%) un lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus (27%). Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes izmanto, pavadot atvaļinājumu ārvalstīs.

Desmitā daļa (10%) iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes pielieto citā veidā. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka nav nepieciešamības pielietot svešvalodu zināšanas.