Jaunākais izdevums

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Latvijā cilvēki viskrasāk samazinājuši tēriņus ceļošanai (-94%), restorāniem (-67%), apģērbam (-66%), un transportam (-62%). Tāpat iedzīvotāji tagad mazāk tērē izklaidei (-45%) un pirkumiem aptiekās (-43%).

Savukārt tēriņu pieaugums Latvijā vērojams tikai trīs kategorijās. "Vislielākais pieaugums ir pirkumiem saimniecības, būvniecības un interjera preču veikalos, kur iztērētā summa pieaugusi par 22%, sasniedzot vidēji 51 eiro mēnesī. Šī tendence norāda uz to, ka, vairāk uzturoties mājās, cilvēki vēlas labiekārtot vidi ap sevi un velta brīvo laiku mājokļa uzlabošanai, remontam, kā arī dārza darbiem. Tāpat Latvijā par 7% pieauguši tēriņi interneta veikalos un par 6% pasta izdevumiem," stāsta Normunds Rudzītis.

Interesanti, ka Lietuvā vislielākais pieaugums vērojams izdevumiem par pasta pakalpojumiem, tostarp sūtījumiem ar kurjeru, – salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, šāda veida izdevumi pieauguši par 142%, kamēr Igaunijā šajā kategorijā pieaugums ir 18%, bet Latvijā tikai 6%. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka Lietuvā ieviesti stingrāki pārvietošanās ierobežojumi nekā Latvijā un Igaunijā, līdz ar to iedzīvotāji aktīvāk izmanto iespēju nogādāt sūtījumus ar pasta vai kurjera starpniecību, norāda N. Rudzītis.

Joprojām lielāko naudas summu cilvēki tērē par pārtiku, bet arī šajā kategorijā ir vērojamas izmaiņas – gan Latvijā, gan Igaunijā tēriņus par pārtikas produktiem cilvēki ir samazinājuši par 11%, Latvijā šim nolūkam vidēji tērējot 175 eiro, bet Igaunijā 209 eiro mēnesī.

Tikmēr Lietuvā tēriņi par pārtiku ir pieauguši par 26%, tomēr vidējā summa, ko lietuvieši tērē pārtikai, ir mazākā visās Baltijas valstīs – 147 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Visvairāk pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pagājušajā gadā tērējušas mājsaimniecības Rumānijā (27,8% no kopējiem izdevumiem), tai seko Lietuva (20,9%), Igaunija (19,6%), Bulgārija (19,1%), Horvātija (18,8%), Ungārija (18,1%) un Latvija. Savukārt vismazākā izdevumu daļu šo produktu iegādei 2018.gadā bijusi mājsaimniecībām Lielbritānijā (7,8%), Īrijā (8,7%), Luksemburgā (9,1%), Austrijā (9,7%) un Vācijā (10,8%).

ES vidēji mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērējušas 12,1% no saviem kopējiem izdevumiem. "Eurostat" norāda, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā nozīmīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc tēriņiem mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei, kas veido 24% no kopējiem izdevumiem, un tēriņiem transportam, kas sasniedz 13,2% no mājsaimniecību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pandēmija iemācījusi neiztērēt visu naudu

Jolanta Jērāne, "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Life" valdes priekšsēdētāja, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ar pandēmijas pirmā viļņa laikā gūto mācību, ka jāveido uzkrājumi, būs tāpat kā ar leģendāro katra jaunā gada apņemšanos sākt sportot? Novērojumi par mājsaimniecību tērēšanas paradumiem ārkārtas situācijas laikā vedina domāt, ka šī ir viena no retajām krīzēm, kurā ir izdarīti secinājumi, un cilvēki sāk rīkoties.

Kamēr cīņā ar Covid-19 nebūs ilgtermiņa risinājuma – vakcīnas vai efektīvu medikamentu, vīrusa izplatība joprojām ir lielākais risks valsts, uzņēmumu un katras ģimenes budžetam. Vai var un kā sagatavoties jaunam vīrusa uzliesmojumam?

Jaunam Covid-19 uzliesmojumam daļa mājsaimniecību varētu būt vairāk nodrošinājušās, jo ārkārtas situācijas laikā iemācījās neiztērēt visu naudu. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā ierasts pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ikdienā varam neiztērēt ierasti daudz vai pat visus ienākumus.

Daļa no ārkārtas mēnešos uzkrātā noteikti tagad tiek tērēta, un tas ir atliktais patēriņš. Vienlaikus tā ir lieliska iespēja, no ārkārtas stāvokļa atgriežoties dinamiskajā ikdienā, izvērtēt, cik svarīgi bija ierastie izdevumi un, iespējams, bez daļas turpmāk varam iztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eirozonas ekonomika teju apstājusies pat bez visa vīrusa

Jānis Šķupelis, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tautsaimniecība pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, palielinājusies vien par 0,1%, kas ir vismazāk kopš 2013. gada.

Savukārt gada skatījumā tā šajā periodā augusi par 1%, kas arī ir ļoti maz.

Katrā ziņā pārskatāmā periodā vecā kontinenta tautsaimniecībai gaidāmi nosacīti interesanti laiki. Koronavīrusa panikas ietekmē pieslēgta, piemēram, būtiska daļa tās pašas Itālijas (un citu valstu) ekonomikas. Ietekmi no aktuālās patērētāju tēriņu atlikšanas un ražošanas ķēžu traucējumiem, domājams, jūt daudz dažādu nozaru uzņēmumi.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus

Lelde Petrāne, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru