Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.
Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 1,6%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmēri samazinājās par 3,2%, ko veicināja samazinājums mežsaimniecībā un mežizstrādē par 6,5% un kritums zivsaimniecības nozarē par 5,3%. Lauksaimniecībā bija pieaugums par 2,9%.
Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 14,2%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 20,6% ietekmēja kopējo ražošanas apmēru samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 15,3%.
Apstrādes rūpniecībā bija kāpums par 4,7%, ko ietekmēja palielinājums 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - apmēri palielinājās par 6%, pārtikas produktu ražošanā bija kāpums par 8,9%, bet nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā bija pieaugums par 13,5%. Lejupslīde bija dzērienu ražošanā, kas uzrādīja kritumu par 4,9%, un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 4,3%.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apmēru samazinājās par 1,3%.
Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 9%. Ēku būvniecības apmēri gada laikā palielinājās par 1,5%.
Inženierbūvniecības apmēri pieauga par 27%, bet specializēto būvdarbu apmēri - par 2,8%.
Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība pieaugusi par 1,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 7,3%, bet vairumtirdzniecībā - par 2,4%.
Kritums 2025. gadā bija transporta un uzglabāšanas nozarē - par 3,5%. Sauszemes un cauruļvadu transporta pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēri - par 4,1%, pasta un kurjeru darbību - par 4,3%, bet gaisa transportā bija samazinājums par 11,8%.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 3,4%, tostarp izmitināšanā bija pieaugums par 3,7%, bet ēdināšanas pakalpojumos bija kritums par 3,4%.
2025. gadā informācijas un komunikāciju nozarē bija pieaugums par 4,9%, tostarp lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā bija kāpums par 8,5%, bet telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā - par 2,9%. Savukārt kritums bija informācijas pakalpojumos - par 7%.
Pērn finanšu un apdrošināšanas nozarē bija samazinājums par 0,7%, ko noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbības, kur samazinājumi bija attiecīgi par 0,5% un 19,4%. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 11,9% apmērā nodrošināja visas uzņēmumu grupas, bet lielākā ietekme bija kopējo iemaksu pieaugumam privātajos pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību pievienotā vērtība samazinājās par 19,4%. Šo kritumu ietekmēja tādas uzņēmumu grupas kā citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu, apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē 2025. gadā bija pieaugums par 3,2%. Nozares attīstību veicināja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 8,2%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē par 11,7%, kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 2,9%. Nozari negatīvi ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā - par 0,2% un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā - par 6,4%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 6,5% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā par 1,5%, biroju administratīvajās darbībās par 7,4% un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu par 6,9%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos par 1% un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā par 0,2%.
Mākslas, izklaides un atpūtas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 0,2%. Nozares attīstību veicināja pieaugums sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās par 2,6%, kā arī radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 4,1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums azartspēļu un derību apakšnozarē par 3,6%.
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2025. gadā pieauga par 3%, ko sekmēja pieaugums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 0,8%. Pārtikas patēriņa apmērs samazinājies par 0,8%. Par 1,6% samazinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apmērs mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apmēri mājsaimniecībās palielinājās par 3,3%. Par 2,8% auga arī mājsaimniecību izdevumi transportam, kas ietver sabiedrisko transportu, transporta līdzekļu iegādi un ekspluatāciju.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 3,3%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā pieauga par 9,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 9%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 13,2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) palielinājās par 1,1%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 0,1%. Preču eksports samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumu eksporta apmēri palielinājās par 1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi - pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 5,7%, tostarp preču importa apmēri auga par 4,9%, bet pakalpojumu imports - par 9,1%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
2025. gadā kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 6,4%, tostarp kopējā darba alga palielinājās par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas kāpa par 5,8%.
Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, tostarp straujākais kāpums bija būvniecībā - par 11% un nozaru grupā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, elektroenerģija, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā kopumā - par 6,3%.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs - par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē - par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā - par 8,2%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6%.
