Jaunākais izdevums

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Būvdarbu apjoma samazinājumu ietekmēja gan COVID-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgi laika apstākļi (aukstāks laiks). Lielai daļai būvniecības uzņēmumu tika pabeigti liela apjoma projekti, bet jauni vēl netika uzsākti. Visās trijās būvniecības apakšnozarēs bija vērojams kritums, kuru ietekmē kopējais būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 12,4 %. Būtiskākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā – par 16,6 % un inženierbūvniecībā – par 11,6 %. Savukārt specializētie būvdarbi pārskata periodā veikti par 6,0 % mazāk.

2020. gada decembra beigās pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, 2021. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 5,1 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija straujāks – par 8,1 % (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās pieauga par 7,7 %). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 6,4 %) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugums konstatēts svarīgākajās nozares apakšgrupās. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē pieaugums par 12,6 %.

Turpinoties ārkārtas stāvokļa stingrajiem pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, pasažieru pārvadājumos vērojams samazinājums par 50,6 %, kravu pārvadājumos – par 1,7 %, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 1,0%. Savukārt pozitīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja pasta un kurjeru darbības – pieaugums par 34,9 %.

COVID-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi turpināja būtiski ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus– samazinājums par 53,3 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 61,8 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 50,7 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības samazinājumu par 0,4 % ietekmēja apjoma kritums informācijas pakalpojumu nozarē par 1,8 %, savukārt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana pieauga par 4,4 % un datorprogrammēšanas un konsultēšanas darbības – par 0,6 %.

Viena no veiksmīgākajām nozarēm ar pieaugumu 15,2 % apmērā bija finanšu un apdrošināšanas joma, kur kāpumu nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis kritums. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, kur samazinājās bruto izmaksātās atlīdzības, un privātie pensiju plāni (3. pensiju līmenis), kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināšanos par 5,8 % ietekmēja par 18,2 % mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 10,0 %. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā – pieaugums par 24,4 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares samazinājušās par 14,5 %. Nozares kritumu ietekmēja apjoma samazināšanās visās apakšnozarēs, taču ievērojamākais samazinājums par 49,8 % bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu – par 25,6 %. Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana samazinājās par 6,7 %, bet ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi – par 8,1 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 9,8 %, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējums pieauga par 0,4 procentpunktiem (ieguldījums IKP izaugsmē), bet uz periodu attiecināmie produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,5 procentpunktiem.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir samazinājušies par 7,4 %. Mājsaimniecību izdevumus jau gadu galvenokārt ietekmē COVID-19 pandēmija, kas sākās pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi joprojām būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās attiecīgi par 53,2 % un 54,9 %. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) nokritušies par 6,8 %. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,7 % vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja laika apstākļi šajā ziemā.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,9 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājās par 4,5 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 12,9 %, ko ietekmēja gan noteiktie ierobežojumi pandēmijas apkarošanai, gan nelabvēlīgie laika apstākļi. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 7,9 % un intelektuālā īpašuma produktos – par 5,5 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 1,0 %. Preču eksports palielinājās par 4,0 %. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi kā arī mehānismi, mehāniskās ierīce un elektroiekārtas. COVID-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 14,6 %. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports noturējās iepriekšējā gada līmenī. Preču imports palielinājās par 1,8 %, turpretī pakalpojumu imports samazinājās par 8,8 %. Preču importā visvairāk tika importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Samazinājies transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu, bet palielinājies citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports.

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 0,7 %, tai skaitā kopējā darba alga samazinājās – par 0,1 %, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par 3,7 %.

Pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums samazinājies par 2,5 %, tajā skaitā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas, un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā samazinājums ir 11,6 %, taču valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā vērojams pieaugums – 12,5 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 1,3 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 15,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēru pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%, kamēr samazinājumu par 3,2% uzrādīja pakalpojumu nozares.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,7%.

Vienlaikus 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 1,1%.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,812 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā kopumā Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien galīgajā lasījumā pieņēmis 2021.gada budžetu.

Par budžeta likumu balsojuši 55 Rīgikogu deputāti, pret to - 44.

Likums paredz, ka valsts izdevumi un investīcijas nākamgad sasniegs 13,1 miljardu eiro, bet ieņēmumi - 11,2 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad izdevumi un investīcijas pieaugs par aptuveni miljardu eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par aptuveni 0,6 miljardiem eiro.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Ieņēmumi salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad pieaugs par 534 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par 1,2 miljardiem eiro.

Valsts sektora investīcijas nākamgad sasniegs aptuveni 1,9 miljardus eiro.

Paredzamais Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu apjoms būs aptuveni 1,4 miljardi eiro.

Valsts budžets optimisma burbulī  

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par...

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 5,5%, bet nākamgad pieaugs par 4,5%, līdz ar to 2021.gadā tas būs aptuveni par vienu procentpunktu zemāks nekā 2019.gadā.

Nākamā gada valsts budžets ir balstīts uz parastajiem noteikumiem, ņemot vērā koronavīrusa krīzes diktētos izņēmumus. Vispārējās valdības sektora budžeta nominālais deficīts nākamgad sasniegs 6,7% no IKP un strukturālais deficīts - 6,6% no IKP.

Saskaņā ar plāniem 2022.gadā valdības sektora strukturālais deficīts samazināsies līdz 4,9% no IKP, bet nominālais deficīts - līdz 5,4% no IKP, 2023. gadā attiecīgi līdz 3,3% un 4,3% no IKP, bet 2024. gadā - līdz 1,3% un 2,5% no IKP.

Iecerēts, ka nodokļu ieņēmumi augs no aptuveni deviņiem miljardiem eiro šogad līdz 9,3 miljardiem eiro nākamgad, savukārt nodokļu slogs samazināsies no 33,8% 2020.gadā līdz 32,7% 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim

LETA, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim.

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja par situāciju budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un makroekonomisko situāciju.

Pēc FM prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP.

Vērtējot FM sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzina, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.

"No tās naudas, ko tērējam, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta nauda. Latvijā rekordaugstākais budžeta deficīts - 9,6% no IKP - bija 2009.gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes," uzsvēra Kušners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas seku novēršanai kopš marta vidus Valsts kase finanšu tirgos aizņēmusies nedaudz vairāk par 2,2 miljardiem eiro, pirmdien preses konferencē sacīja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.

Viņa skaidroja, ka šis finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsiem termiņiem, bet procentu likmes ir tuvu nullei, lai mazinātu šo aizņēmumu ietekmi uz valsts budžetu.

Vienlaikus Valsts kase līdzekļu piesaistīšanai strādā arī ar starptautiskajām finanšu institūcijām, tostarp aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī-oktobrī saņemti 250 miljoni eiro no šī aizņēmuma, bet atlikusī daļa gaidāma nākamā gada sākumā.

Tāpat Valsts kasei pieejami līdzekļi no Eiropas Komisijas programmas bezdarba mazināšanai, tostarp 120 miljoni eiro jau ir saņemti novembrī, bet atlikušos 73 miljonus eiro plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn pieaudzis par 2,3%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme kopš 1976.gada, liecina pirmdien publiskotie valsts statistikas biroja dati.

Gausais ekonomikas kāpums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Taču, neskatoties uz to, prognozes liecina, ka Ķīna būs vienīgā no lielajām ekonomikām pasaulē, kurai 2020.gadā būs izaugsme, pateicoties valsts spējai ierobežot pandēmijas izplatību.

Ķīnas ekonomika 2019.gadā pieauga par 6%, kas jau bija vājākais kāpums pēdējo vairāku desmitgažu laikā.

Tikmēr pērnā gada pēdējos trīs mēnešos valsts IKP gada griezumā pieauga par 6,5%, kas seko 4,9% izaugsmei trešajā ceturksnī.

Statistikas birojs skaidro, ka Ķīnas ekonomiskā aktivitāte gada beigās pakāpeniski atveseļojusies no pandēmijas izraisītās lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika, tā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Jau vēstīts, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Premjers norādīja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.

Lai mazinātu bažas par iespējamu pārmērīgu aizņemšanos, premjers teica, ka par to laikus un skaļi brīdinās Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru