Jaunākais izdevums

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Būvdarbu apjoma samazinājumu ietekmēja gan COVID-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgi laika apstākļi (aukstāks laiks). Lielai daļai būvniecības uzņēmumu tika pabeigti liela apjoma projekti, bet jauni vēl netika uzsākti. Visās trijās būvniecības apakšnozarēs bija vērojams kritums, kuru ietekmē kopējais būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 12,4 %. Būtiskākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā – par 16,6 % un inženierbūvniecībā – par 11,6 %. Savukārt specializētie būvdarbi pārskata periodā veikti par 6,0 % mazāk.

2020. gada decembra beigās pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, 2021. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 5,1 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija straujāks – par 8,1 % (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās pieauga par 7,7 %). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 6,4 %) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugums konstatēts svarīgākajās nozares apakšgrupās. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē pieaugums par 12,6 %.

Turpinoties ārkārtas stāvokļa stingrajiem pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, pasažieru pārvadājumos vērojams samazinājums par 50,6 %, kravu pārvadājumos – par 1,7 %, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 1,0%. Savukārt pozitīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja pasta un kurjeru darbības – pieaugums par 34,9 %.

COVID-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi turpināja būtiski ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus– samazinājums par 53,3 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 61,8 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 50,7 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības samazinājumu par 0,4 % ietekmēja apjoma kritums informācijas pakalpojumu nozarē par 1,8 %, savukārt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana pieauga par 4,4 % un datorprogrammēšanas un konsultēšanas darbības – par 0,6 %.

Viena no veiksmīgākajām nozarēm ar pieaugumu 15,2 % apmērā bija finanšu un apdrošināšanas joma, kur kāpumu nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis kritums. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, kur samazinājās bruto izmaksātās atlīdzības, un privātie pensiju plāni (3. pensiju līmenis), kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināšanos par 5,8 % ietekmēja par 18,2 % mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 10,0 %. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā – pieaugums par 24,4 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares samazinājušās par 14,5 %. Nozares kritumu ietekmēja apjoma samazināšanās visās apakšnozarēs, taču ievērojamākais samazinājums par 49,8 % bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu – par 25,6 %. Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana samazinājās par 6,7 %, bet ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi – par 8,1 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 9,8 %, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējums pieauga par 0,4 procentpunktiem (ieguldījums IKP izaugsmē), bet uz periodu attiecināmie produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,5 procentpunktiem.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir samazinājušies par 7,4 %. Mājsaimniecību izdevumus jau gadu galvenokārt ietekmē COVID-19 pandēmija, kas sākās pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi joprojām būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās attiecīgi par 53,2 % un 54,9 %. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) nokritušies par 6,8 %. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,7 % vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja laika apstākļi šajā ziemā.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,9 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājās par 4,5 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 12,9 %, ko ietekmēja gan noteiktie ierobežojumi pandēmijas apkarošanai, gan nelabvēlīgie laika apstākļi. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 7,9 % un intelektuālā īpašuma produktos – par 5,5 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 1,0 %. Preču eksports palielinājās par 4,0 %. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi kā arī mehānismi, mehāniskās ierīce un elektroiekārtas. COVID-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 14,6 %. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports noturējās iepriekšējā gada līmenī. Preču imports palielinājās par 1,8 %, turpretī pakalpojumu imports samazinājās par 8,8 %. Preču importā visvairāk tika importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Samazinājies transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu, bet palielinājies citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports.

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 0,7 %, tai skaitā kopējā darba alga samazinājās – par 0,1 %, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par 3,7 %.

Pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums samazinājies par 2,5 %, tajā skaitā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas, un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā samazinājums ir 11,6 %, taču valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā vērojams pieaugums – 12,5 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 1,3 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 15,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēru pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%, kamēr samazinājumu par 3,2% uzrādīja pakalpojumu nozares.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,7%.

Vienlaikus 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 1,1%.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,812 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā kopumā Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien galīgajā lasījumā pieņēmis 2021.gada budžetu.

Par budžeta likumu balsojuši 55 Rīgikogu deputāti, pret to - 44.

Likums paredz, ka valsts izdevumi un investīcijas nākamgad sasniegs 13,1 miljardu eiro, bet ieņēmumi - 11,2 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad izdevumi un investīcijas pieaugs par aptuveni miljardu eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par aptuveni 0,6 miljardiem eiro.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Ieņēmumi salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad pieaugs par 534 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par 1,2 miljardiem eiro.

Valsts sektora investīcijas nākamgad sasniegs aptuveni 1,9 miljardus eiro.

Paredzamais Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu apjoms būs aptuveni 1,4 miljardi eiro.

Valsts budžets optimisma burbulī  

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par...

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 5,5%, bet nākamgad pieaugs par 4,5%, līdz ar to 2021.gadā tas būs aptuveni par vienu procentpunktu zemāks nekā 2019.gadā.

Nākamā gada valsts budžets ir balstīts uz parastajiem noteikumiem, ņemot vērā koronavīrusa krīzes diktētos izņēmumus. Vispārējās valdības sektora budžeta nominālais deficīts nākamgad sasniegs 6,7% no IKP un strukturālais deficīts - 6,6% no IKP.

Saskaņā ar plāniem 2022.gadā valdības sektora strukturālais deficīts samazināsies līdz 4,9% no IKP, bet nominālais deficīts - līdz 5,4% no IKP, 2023. gadā attiecīgi līdz 3,3% un 4,3% no IKP, bet 2024. gadā - līdz 1,3% un 2,5% no IKP.

Iecerēts, ka nodokļu ieņēmumi augs no aptuveni deviņiem miljardiem eiro šogad līdz 9,3 miljardiem eiro nākamgad, savukārt nodokļu slogs samazināsies no 33,8% 2020.gadā līdz 32,7% 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.

Pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gadā, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka valsts parādu plānots mazināt 2023.gadā, tam gada beigās samazinoties līdz 48,1% no IKP, bet 2024.gada beigās tas varētu būt 47,6% apmērā no IKP.

Vienlaikus pieļauts arī scenārijs, ka gadījumā, ja valstī sāksies vēl viens Covid-19 izplatības vilnis vai arī būs nepieciešami papildu aizņēmumi investīcijām, valsts parāda līmenis varētu pārsniegt 50% no IKP.

Jau ziņots, ka valsts 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ar attīstības stimuliem "galīgi garām šaujam"

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās satrauca ziņa, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Un būtiski, ka to bija secinājis ne jau kāds no tēzes “viss ir slikti” skandētājiem, bet gan Ekonomikas ministrija (EM) savā ziņojumā. Tātad tas ir nevis vienas dienas skandāls, bet gan problēma, ko noteikti vajadzētu rūpīgi analizēt, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos.

Lai gan bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā, pēc EM sniegtās informācijas faktiski apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

Latvija nesasniedza arī mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā. Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šogad pieaugs par 6%, teikts otrdien publiskotajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas prognozēs, un salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm aprīlī pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma apmērs nav mainīts.

Savukārt nākamā gada globālās ekonomikas pieauguma prognozi SVF uzlabojis par 0,5 procentpunktiem līdz 4,9%.

Eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, bet nākamajam gadam -- par 0,5 procentpunktiem līdz 4,3%.

Pasaules lielākās ekonomikas ASV pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,6 procentpunktiem līdz 7%, bet nākamajam gadam - par 1,4 procentpunktiem līdz 4,9%.

Savukārt pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas pieauguma prognoze šim gadam pazemināta par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1%, bet nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 5,7%.

Indijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta par trim procentpunktiem līdz 9,5%, bet nākamajam gadam palielināta par 1,6 procentpunktiem līdz 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru